Navigation path

Left navigation

Additional tools

ES kultūras mantojuma un “Europa Nostra” balvas: paziņoti 2013. gada publikas simpātiju balvas un “Grand Prix” ieguvēji

European Commission - IP/13/542   16/06/2013

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē/Atēnās, 2013. gada 16. jūnijā

ES kultūras mantojuma un “Europa Nostra” balvas: paziņoti 2013. gada publikas simpātiju balvas un “Grand Prix” ieguvēji

Šovakar Atēnās godinās Eiropas Savienības kultūrmantojuma un “Europa Nostra” balvu ieguvējus. Balvu pasniegšanas ceremonijā piedalīsies Grieķijas prezidents Karols Papulijs, ES izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu un pasaulslavenais tenors un “Europa Nostra” priekšsēdētājs Plāsido Domingo. Ceremonija notiks Akropoles pakājē, senajā Atikas Hēroda amfiteātrī, kur šovakar pulcēsies līdz pat 5000 viesu. Viņi uzzinās, kurš šogad saņēmis publikas simpātiju balvu un “Grand Prix”.

Publikas simpātijas ir ieguvusi Propileju centrālā ēka Atēnās, kuru izraudzījās interneta balsojumā starp 2013. gada 30 laureātiem (sk. IP/13/279). Žūrija, kas vērtēja kultūras mantojuma saglabāšanas jomu, slavēja meistarīgo veikumu “paraugprojektā, kurā izdevies ne tikvien izglābt šo ikonisko Eiropas kultūras pieminekli, bet arī izcelt tam piemītošo formu un sociālo vērtību”.

Grieķijai šovakar būs divkāršs iemesls priecāties, jo Akropoles pieminekļu saglabāšanas komiteja būs viens no septiņiem “Grand Prix” ieguvējiem, kurus izraudzījusies ekspertu žūrija. Pārējie seši ir (žūrijas komentārus skatīt turpmāk):

Uzrunā pirms ceremonijas komisāre Vasiliu sacīja: Šovakar mēs godinām izcilos sasniegumus, kas gūti kultūras pieminekļu saglabāšanā, izpētē, pašaizliedzīgā darbā, izglītībā un sabiedrības informēšanā. Šogad izvēle bija sevišķi grūta. Uzvarējušo projektu izcili kvalitīvais darbs un daudzveidība liecina par ārkārtīgi izkoptām prasmēm un entuziasmu, kas ir raksturīgas Eiropas kultūras mantojuma nozarei, — nozarei, kura mums jāatbalsta un jāsargā nākamo paaudžu vārdā. Mantojums nenozīmē pagātnes glorificēšanu. Tas ir milzīgs kapitāls, uz kura balstās mūsu tagadne un nākotne; tas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kura dēļ Eiropa ir galvenais tūrisma galamērķis pasaulē, kuram ir ievērojams devums mūsu ekonomikā un kurš palīdz radīt darbvietas mūsu pilsētās un novados.”

“Europa Nostra” priekšsēdētājs Plāsido Domingo piebilda:Atēnas, būdamas Eiropas demokrātijas šūpulis, ir īstā vide, kur godināt ne vien mūsu balvu ieguvējus, bet arī visus iedzīvotājus un kopienas, kas cieši apņēmušies nosargāt mūsu dabas un kultūras mantojumu. Atēnas ir vispiemērotākā vieta, kur svinēt Eiropas Pilsoņu gadu un “Europa Nostra” balvu 50. gadadienu. Šovakar Atikas Hēroda amfiteātrī mums būs iespēja klausīties pasaulslavenu mākslinieku izcilo sniegumu, kura pamatā būs Grieķijas bagātais mūzikas un literatūras mantojums. Šovakar Atēnās viss mūsu pasākums būs veltīts kultūras Eiropai.”

Vispārīga informācija

Eiropas Savienības kultūras mantojuma un “Europa Nostra” balvas piešķiršanu kopš 2002. gada rīko organizācija “Europa Nostra” un Eiropas Komisija. Apbalvošanas ceremonija notiek Grieķijas prezidenta Karola Papulija aizgādībā, tās sarīkošanā palīdzēja “Elliniki Etairia”, kas minēto organizāciju pārstāv Grieķijā. Ceremonija notiek vienlaikus ar “Europa Nostra” 50. gadadienai veltīto kongresu.

Eiropas Savienības kultūras mantojuma un “Europa Nostra” balvu 30 laureātus šogad izraudzījās no gandrīz 200 projektiem, ko bija iesniegušas 30 valstis. Speciālistu žūrijas, ko veido neatkarīgi eksperti no visas Eiropas, novērtē iesniegtos projektus četrās kategorijās: 1) kultūras mantojuma saglabāšana, 2) izpēte, 3) pašaizliedzīgs darbs, 4) izglītības un mācību darbs un izpratnes veidošana sabiedrībā. Visi uzvarētāji saņem goda plāksni vai piemiņas balvu. Septiņi “Grand Prix” ieguvēji katrs saņem arī pa 10 000 eiro.

Kultūras mantojumam ir būtiska nozīme tautsaimniecības izaugsmē un jaunu darbvietu radīšanā. Kultūras mantojums ir svarīga kultūras un radošās nozares daļa, kurā strādā ap 8 miljoniem ES iedzīvotāju un kuras devums ir līdz pat 4,5 % no Eiropas IKP. Valsts iestādes un privātas organizācijas kultūras mantojuma saglabāšanai ik gadu tērē apmēram 5 miljardus eiro. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) publicētajiem datiem 40 % starptautiskā tūrisma visā pasaulē ir saistīti ar kultūru. Liela ir arī kultūras mantojuma nozīme ilgtspējīgas attīstības un sociālās kohēzijas nodrošināšanā.

Balvu pasniegšanu atbalsta ES programma “Kultūra”, kas kultūras mantojuma projektu līdzfinansēšanā kopš 2007. gada ir ieguldījusi vairāk nekā 30 miljonus eiro. Atbalstu nodrošina arī citas programmas: Eiropas Reģionālās attīstības fonds no 2007. līdz 2013. gadam kultūrai ir piešķīris 6 miljardus eiro. No šīs summas 3 miljardi eiro piešķirti kultūras mantojuma aizsardzībai un saglabāšanai, 2,2 miljardi eiro — kultūras infrastruktūras attīstīšanai un 775 miljoni eiro tiek izmantoti kultūras pakalpojumu, piemēram, arodizglītības un ar mākslu un kultūras mantojumu saistītas izglītības līdzfinansēšanai. Vēl 150 miljoni eiro kopš 1998. gada ir saņemti no ES pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas.

Europa Nostra” ir Eiropas NVO, kura darbojas kultūras mantojuma labā. Tajā pārstāvētas 250 nevalstiskās un bezpeļņas organizācijas no vairāk nekā 50 Eiropas valstīm, tajās kopumā iesaistīti vismaz 5 miljoni pilsoņu. To atbalsta arī vairāk nekā 150 asociēto valsts iestāžu un korporāciju un vairāk nekā 1500 individuālu dalībnieku. Tās plašais speciālistu un brīvprātīgo tīkls cenšas saglabāt Eiropas kultūras mantojumu šai un nākamajām paaudzēm.

Apbalvošanas ceremonija 2013. gadā Atēnās notiek vienlaikus ar “Europa Nostra” ikgadējo Eiropas kultūras mantojuma kongresu un ar šīs organizācijas 50. gadadienas svinībām.

Nākamajam konkursam projektus var pieteikt līdz 2013. gada 9. septembrim. Nākošgad apbalvošanas ceremonija notiks Vīnē 2014. gada 5. maijā.

Sīkāka informācija

Europa Nostra”: fotogrāfijas un videomateriāli

Eiropas Komisija: kultūra

Andrulas Vasiliu tīmekļa vietne

MEMO/13/561 Bieži uzdotie jautājumi

Sekojiet Andrulai Vasiliu tviterī: @VassiliouEU

Kontaktpersonas:

Dennis Abbott (+32 2 295 92 58); tviterī: @DennisAbbott

Dina Avraam (+32 2 295 96 67)

“Europa Nostra”:

Elena Bianchi +31 703024058, tviterī: @europanostra

Giuseppe Simone +31 703024059

PIELIKUMS

Žūrijas komentāri par septiņiem projektiem, kas ieguva “Grand Prix”

1. kategorija. Kultūras mantojuma saglabāšana

Tallinas hidroplānu osta, IGAUNIJA

Tallinas hidroplānu osta, kuras celtniecība sākās 1912. gadā, ir viens no Eiropas visievērojamākajiem aviācijas pieminekļiem. Uzskata, ka tās angāri ir pirmā lielā čaulas konstrukcijas dzelzsbetona būve pasaulē. Žūrija atzinīgi novērtēja šīs ēkas tehniski sarežģīto restaurāciju, kas noder par paraugu citiem, lai gan sākumā cerības uz veiksmīgu rezultātu bija mazas. Atjaunotajos hidroplānu angāros pašlaik ir iemitinājies Jūras muzejs, kas Igaunijā pulcējis vislielāko apmeklētāju skaitu kopš tā atklāšanas 2012. gada maijā, šādi palīdzot atdzimt samērā panīkušajai Tallinas priekšpilsētai.

Medeljinas romiešu teātris, SPĀNIJA

Agrīnā romiešu perioda teātris Medeljinā, kas, daļēji zemes klāts, jau bija pārvērties par drupām, nu ir pārtapis par ievērojamu kultūras mantojuma objektu. Teātra teritorijā veica plašus arheoloģiskos izrakumus un saglabāšanas darbus, un tagad tas ir pieejams tūristiem. Atrastos priekšmetus var aplūkot vietējos muzejos. Žūrija bija pārsteigta par projektā ieguldīto pamatīgo darbu un lielo nozīmi, kas liecina, ka pat visattālākajos kontinenta nostūros var atrast būtiskus Eiropas kultūras objektus, no kuru pieejamības ieguvēji ir gan vietējie novadi, gan kultūras mantojums kopumā.

Villa “Strawberry Hill” Tvikenhemā, LIELBRITĀNIJA

Pie Temzas celtais savrupnams, ko savulaik dēvēja par tā īpašnieka Horasa Volpola rotaļu namiņu, izgājis caur daudzu īpašnieku rokām, 1923. gadā nolaistā stāvoklī tika pārdots skolotāju institūtam. Lai gan villai arhitektūras vēsturē bija milzīga nozīme kā gotikas atdzimšanas šūpulim, laika gaitā un nelietpratīgu remontdarbu rezultātā tā bija pavisam nolaista un atradās pussabrukušā stāvoklī. Žūrija bija sajūsmā par šī tik nozīmīgā objekta lieliski veikto konservāciju un apbrīnoja vietējo brīvprātīgo un viņu profesionālo partneru gribasspēku un apņemšanos.

2. kategorija. Izpēte

Unikālu ražošanas iekārtu atjaunošana Briseles alus brūvētavā “Wielemans-Ceuppens”, BEĻĢIJA

“Wielemans‑Ceuppens” alusdarītava ir īsts Briseles reģiona simbols. Tā ir vienīgā vieta pasaulē, kur brūvē tradicionālo alu gueuze. Tās senajām ražošanas iekārtām, kas ir saglabājušās no 1894. un 1905. gada, Eiropā nav līdzīgu. Viena no tām ir unikāla visā pasaulē. Žūrija uzskatīja, ka šis pētījums par ražošanas iekārtu vienreizīgumu, kura mērķis bija pārbaudīt, vai ir iespējams tās atjaunot mācību nolūkos, ir sevišķi interesants. Rezultātā tika izveidota mācību programma profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, kura ir cieši saistīta ar šā vēsturiskā Eiropas rūpnieciskā objekta restaurācijas plānu.

3. kategorija. Pašaizliedzīgs darbs

Apvienība mākslas un kultūras veicināšanai Austrumvācijā (VKF), Berlīne, VĀCIJA

Apvienību 1992. gadā nodibināja studenti, lai pievērstu uzmanību vēsturiskajiem arhitektūras objektiem, kas aiz dzelzs priekškara bija atstāti novārtā. Vēlāk VKF darbību paplašināja, rīkojot darbseminārus par Polijas un Rumānijas apdraudētā kultūrmantojuma aizsardzību. Apvienība plāno turpināt darbu Viduseiropā un Austrumeiropā. Tā jau ir noorganizējusi apmēram 40 darbsemināru. Katrā no tiem 30–50 cilvēku no visas Vācijas dodas uz kādu vēsturisku vietu un tur strādā sadarbībā ar vietējiem iedzīvotājiem. Žūrija bija patīkami pārsteigta par šo vērtīgo iniciatīvu, kurā brīvprātīgi piedalās jaunieši.

Akropoles pieminekļu saglabāšanas komiteja (ESMA), Atēnas, GRIEĶIJA

Akropoles pieminekļu saglabāšanas komiteja jau 37 gadus ir rūpīgi plānojusi un vadījusi šī Eiropas kultūras simboliskā objekta konservāciju. Izcilās kompetences rezultāts izpaužas paveiktā darba kvalitātē, daudzveidīgajā izmantojumā, piemērotu jaunu materiālu un tradicionālo marmora skaldīšanas paņēmienu izmantošanā, zinātniskajā pētniecībā un darba dokumentācijā, kas visi atbilst visizcilākajiem standartiem. Žūrija uzskatīja, ka visaugstākā līmeņa speciālisti, kas uz brīvprātīguma pamatiem sadarbojās šajā starpnozaru struktūrā, ir pelnījuši vislielāko atzinību par pašaizliedzīgo darbu pieminekļu aizsardzībā.

4. kategorija. Izglītības un mācību darbs un izpratnes veidošana sabiedrībā

Projekts “SOS Azulejo”, Loreša, PORTUGĀLE

Portugāles tradicionālās un mākslinieciskās keramikas flīzes (azulejos), kas izceļas ar košajām krāsām un krāšņajiem rakstiem, ir pasaules kultūras mantojuma sastāvdaļa. Taču pēdējo 20 gadu laikā to daudzums zādzību un saglabāšanas pasākumu trūkuma dēļ ir krietni sarucis. Portugāles Policijas muzejs sadarbībā ar vairākām citām organizācijām 2007. gadā sāka īstenot projektu “SOS Azulejo”. Kopš tā laika par 80 % ir samazinājies vēsturisko flīžu reģistrēto zādzību skaits. Šie iespaidīgie sasniegumi, kas turklāt bija iespējami bez papildu budžeta piešķiršanas, liecina par projektā iesaistīto cilvēku radošumu, entuziasmu un apņēmību, uzsvēra žūrija.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website