Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 12. jūnijā

ES rezultātu pārskats — ikgadējais digitālās attīstības vērtējums

Eiropiešiem ir elementāri digitālie tīkli un pakalpojumi, bet nav iespējas izmantot pašreizējos un turpmākos ieguvumus no digitālās revolūcijas, tāpēc ka Eiropas telekomunikāciju un plašākos digitālajos tirgos ir problēmas, kā liecina šodien publicētais Komisijas ikgadējais digitalizācijas programmas rezultātu pārskats. Atbildot uz Eiropadomes aicinājumu izveidot telesakaru vienoto tirgu, Komisija šī gada gaitā pieņems konkrētu pasākumu priekšlikumus, lai risinātu problēmas, kas apstiprinājušās ar šīsdienas datiem.

Nēlī Krusas komentārs: "Esmu priecīga, ka tagad praktiski visā ES ir pieejams pamatlīmeņa internets, bet tie jau ir vakardienas jaunumi. Dati rāda, ka šogad vislielākā problēma ir nepietiekami ieguldījumi ļoti ātros tīklos un tas, ka aizvien nav īsta vienotā telesakaru tirgus. Šī problēma ir skaidra, un tāda būs arī mūsu reakcija, sagatavojot telesakaru vienotā tirgus pakotni."

Turpinājumā ir izklāstīts, kādi būtiskākie secinājumi ir gūti Eiropas Komisijas sagatavotajā digitalizācijas programmas novērtējumā.

Internets

  1. Praktiski visā Eiropā tagad ir pieejams pamata platjoslas internets — ir uzlabojusies satelītu darbība, kas ļāvusi nodrošināt pārklājumu tiem 4,5 % iedzīvotāju, kuriem nebija pieejams fiksētais pamata platjoslas interneta pieslēgums. Tagad Komisija cenšas panākt labāku satelītu pakalpojumu izplatību, lai aizpildītu atlikušos robus.

  2. Pusei iedzīvotāju tagad ir piekļuve ātram platjoslas internetam — 54 % ES iedzīvotāju ir tāds platjoslas pieslēgums, kura ātrums pārsniedz 30 Mb/s.

  3. Aizvien vairāk tiek izmantots mobilais interneta pieslēgums — 36 % ES iedzīvotāju internetam piekļūst no portatīvā datora vai citām mobilajām ierīcēm (piekļuve no mobilā tālruņa ir pieaugusi no 7 % 2008. gadā līdz 27 % 2012. gadā). Ceturtās paaudzes mobilais (LTE) interneta pārklājums viena gada laikā ir trīskāršojies un sasniedz 26 %.

Problēmjomas

  1. Platjoslas interneta abonements ar ļoti lielu datu pārraides ātrumu (virs 100 Mb/s) ir tikai 2 % mājokļu, ne tuvu nesasniedzot ES 2020. gada mērķi — 50 %.

  2. 50 % ES iedzīvotāju neprot vai tikai nedaudz prot lietot datoru — iepriekšējā gada laikā nav ne pieaudzis lietotāju skaits, ne uzlabojušās viņu IKT prasmes. 40 % uzņēmumu, kuri pieņem darbā vai mēģina nolīgt IT speciālistus, tas ne visai izdodas, un tiek prognozēts, ka IKT speciālistu vakanču skaits 2015. gadā sasniegs 900 000. Nesen sāktā lielā digitālo darbvietu koalīcija pievērsīsies pasākumiem, kas vajadzīgi, lai aizpildītu šo robu.

Citi konstatējumi

  1. Arvien vairāk iedzīvotāju ir vismaz pamēģinājuši lietot internetu — to ES iedzīvotāju daļa, kuri nekad nav lietojuši internetu, pastāvīgi samazinās (samazinājums par 2 procentpunktiem līdz 22 %). Tomēr aptuveni 100 miljoni ES iedzīvotāju vēl nekad nav lietojuši internetu. Lielākie šķēršļi esot augstās izmaksas, intereses trūkums un neprasme.

  2. 70 % tagad internetu lieto regulāri (vismaz reizi nedēļā), salīdzinot ar 67 % pagājušajā gadā. Internetu regulāri lieto 54 % nelabvēlīgā situācijā esošo iedzīvotāju salīdzinājumā ar 51 % pērn.

  3. 2012. gadā ir samazinājušās viesabonēšanas cenas — gandrīz par 5 eirocentiem, galvenokārt pēc 2012. gada 1. jūlija viesabonēšanas regulas.

  4. Nepārtraukti pieaug elektroniskās komercijas apjoms, bet ne pārrobežu līmenī — 45 % personu internetā pērk preces un pakalpojumus, kas ir mērens pieaugums salīdzinājumā ar 43 % pirms gada. Tomēr ļoti maz iepērkas ārvalstu portālos.

  5. Lielākā daļa uzņēmumu un iedzīvotāju tagad izmanto elektronisko pārvaldi  šos pakalpojumus izmanto 87 % uzņēmumu, un arī attiecīgais iedzīvotāju īpatsvars iepriekšējā gada laikā ir pieaudzis līdz 44 % (abos gadījumos pieaugums sasniedz 3 procentpunktus).

  6. Neraugoties uz budžeta ierobežojumiem, nedaudz ir pieauguši arī pētniecības izdevumi. Par 1,8 % jeb no 122 miljoniem eiro līdz 6,9 miljardiem eiro ir pieauguši publiskie ieguldījumi IKT pētniecībā un izstrādē. Ir palielinājušies arī privātie ieguldījumi IKT pētniecībā un izstrādē, bet 2,7 % pieaugums nebija pietiekams, lai segtu iepriekšējā gada samazinājumu.

Konteksts

Eiropas Komisija vēlas izveidot tādu tiesisko un uzņēmējdarbības situāciju, kas veicina konkurenci un ieguldījumus Eiropas digitālo tehnoloģiju tirgū.

Eiropas digitalizācijas programmas rezultātu 2013. gada pārskatā ir novērtēts progress gan ES, gan valsts mērogā šā mērķa sasniegšanā, ievērojot 78 darbības, kas digitalizācijas programmā paredzētas Komisijai, un 23 darbības, kas tajā paredzētas dalībvalstīm. Pārskatā ir izmantoti 2012. gada dati.

Lai sasniegtu digitalizācijas programmas mērķus, 2012.–2013. gadā ir iesniegti svarīgi priekšlikumi:

  1. Eiropas Komisija 2012. gada 19. decembrī pieņēma pārskatītas pamatnostādnes par to, kā ES noteikumi par valsts atbalstu ir piemērojami platjoslas interneta nozarei. Tur ir arī nostiprināta atklātas piekļuves prasība un uzlaboti pārredzamības noteikumi.

  2. Komisija 2013. gada 7. februārī pieņēma kiberdrošības stratēģiju “Atvērta un droša kibertelpa”, kurā atspoguļots visaptverošs ES redzējums par to, kā vislabāk novērst kibertraucējumus un kiberuzbrukumus un kā uz tiem reaģēt.

  3. Tajā pašā laikā Komisija pieņēma priekšlikumu par tīklu un informācijas drošības direktīvu — svarīgu vispārējās stratēģijas elementu, kas no visām dalībvalstīm, nozīmīgākajiem interneta nodrošinātājiem un svarīgākās infrastruktūras operatoriem prasa gādāt par drošu un uzticamu digitālo vidi visā ES.

  4. Komisija 2013. gada 4. martā atklāja lielu digitālo darbvietu koalīciju — daudzu dalībnieku partnerību, kuras mērķis ir novērst IKT speciālistu trūkumu.

  5. Komisija 2013. gada 26. martā pieņēma priekšlikumu izdot regulu par civilceltniecības darbu izmaksu samazināšanu. Šo darbu izmaksas veido līdz pat 80 % no platjoslas interneta tīklu izveides izmaksām. Izvairoties no liekiem rakšanas darbiem, Komisijas regulas projekts varētu ietaupīt no 40 līdz 60 miljardiem eiro jeb līdz pat 30 % no kopējiem ieguldījumiem.

Komisija līdz šim ir izpildījusi 55 digitalizācijas programmas darbības, bet 10 darbību izpilde ir aizkavējusies vai var aizkavēties. Pārējās 36 darbības, par kurām atbild vai nu Komisija, vai dalībvalstis, ir plānots pabeigt termiņā.

Noderīgas saites

Digitalizācijas programmas rezultātu pārskats

Rezultātu pārskats pa valstīm: platjoslas pakalpojumi, interneta lietošana, e-pārvalde, telekomunikāciju tiesiskais regulējums un izpētes tendences par katru ES dalībvalsti

Lielā digitālo darbvietu koalīcija

Digitalizācijas programma

Nēlī Krusa

Sekojiet Nēlī Krusai tviterī

Kontaktpersonas:

Ryan Heath (+32 2 296 17 16), Twitter: @RyanHeathEU

Linda Cain (+32 2 299 90 19)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website