Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 11. jūnijā

Komisija nāk klajā ar rīcības plānu tērauda ražošanas nozarē

Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar Eiropas tērauda rūpniecībai izstrādātu rīcības plānu, lai palīdzētu šai nozarei pārvarēt aktuālās problēmas un likt pamatus konkurētspējai nākotnē, veicinot inovāciju, palielinot izaugsmi un radot jaunas darba vietas. Pirmo reizi kopš 1977. gadā izstrādātā Daviņjona plāna Komisija ierosina rīcības plānu tērauda nozarē. Komisija ierosina atbalstīt pieprasījumu pēc ES ražota tērauda gan Eiropas valstīs, gan ārvalstīs, rīkojoties, lai nodrošinātu ES tērauda ražotāju piekļuvi trešo valstu tirgiem taisnīgas tirdzniecības prakses rezultātā. Eiropas Komisija ir arī apņēmusies samazināt nozares izmaksas, tostarp ES regulējuma radītās izmaksas. Inovācija, energoefektivitāte un ilgtspējīgi ražošanas procesi ir īpaši svarīgi attiecībā uz nākamās paaudzes tērauda ražojumiem, kas savukārt ir būtiski nepieciešami citās nozīmīgās Eiropas rūpniecības nozarēs. Rīcības plānā arī paredzēti mērķtiecīgi pasākumi nodarbinātības un pārstrukturizācijas atbalstam nozarē, nodrošinot, ka augsti kvalificēts darbaspēks paliek strādāt Eiropā (MEMO/13/523).

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs Antonio Tajāni sacīja: "Tērauda nozarei Eiropā ir daudzsološa nākotne. Saglabājot vadošu lomu inovatīvu izstrādājumu ražošanā, kas tradicionāli ir šīs nozares stiprā puse, tā var sasniegt lielāku konkurētspēju pasaules mērogā. Ar šodien publiskotu tērauda nozares atjaunotnes plānu mēs sūtam skaidru signālu nozarei par tās stratēģisko nozīmīgumu Eiropā un spēju kļūt par izaugsmes virzītājspēku. ES vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešama tās reālā ekonomika, lai stiprinātu ekonomisko atveseļošanos, un mēs plānojam, ka līdz 2020. gadam šī nozare veidos 20 % IKP. Šis ir procesa aizsākums, un es apņemos rūpīgi sekot turpmākajai situācijai, lai varētu attiecīgi pielāgot mūsu rīcību. Gada laikā mēs redzēsim, vai ierosinātajiem pasākumiem būs paredzētais efekts."

Plašāka informācija

Nozīmīgas tērauda ražošanas nozares problēmas

Eiropas tērauda ražošanas nozari vienlaikus ietekmē zemais pieprasījums un pasaulē valdošais ražošanas jaudas pārpalikums, turklāt tā saskaras ar augstām enerģijas cenām un nepieciešamību rast līdzekļus investīcijām, lai pielāgotu ražošanu videi nekaitīgas ekonomikas prasībām, ražojot novatoriskus izstrādājumus ilgtspējīgā veidā.

…taču pieprasījums pēc tērauda pasaulē palielināsies

Pieprasījums pēc tērauda Eiropā patlaban ir par 27 % zemāks nekā pirms krīzes. No 2007. līdz 2011. gadam nodarbinātība šajā nozarē samazinājās par 10 %. Neraugoties uz to, ES joprojām ir otrā lielākā tērauda ražotāja pasaulē ar ražošanas apjomu vairāk nekā 177 miljoni tonnu tērauda gadā (t.i., 11 % no pasaules produkcijas), nodarbinot vairāk nekā 360 000 cilvēku.

Saskaņā ar ESAO datiem paredzams, ka līdz 2025. gadam pasaules pieprasījums pēc tērauda pieaugs līdz 2,3 miljardiem tonnu; tas būs vērojams galvenokārt būvniecības, transporta un mašīnbūves nozarēs un jo īpaši valstīs ar strauji augošu ekonomiku. Ir ļoti svarīgi, lai ES tērauda rūpniecība būtu gatava pilnībā izmantot šā konkurences tirgus iespējas.

Pašreizējā situācijā tērauda ražošanas nozarei ir vajadzīga jauna politiskā stratēģija. Tādēļ Komisija:

  • nodrošina atbilstoša tiesiskā regulējuma ieviešanu ir paredzēts līdz 2013. gada beigām izvērtēt tērauda rūpniecības kopējo regulatīvo slogu, kas rodas no dažādām politikas jomām, un tā ietekmi uz nozares konkurētspēju,

  • risina vajadzību pēc prasmēm un atvieglo pārstrukturēšanu paredzēts veicināt prasmju attīstības pasākumus un pasākumus, kas paredzēti jauniešu nodarbinātības uzlabošanai šajā nozarē, lai stimulētu nozares konkurētspēju, kā arī paredzēts pētīt iespējas attiecīgo ES fondu izmantošanai, lai palīdzētu strādājošiem atrast citu darbu ražošanas vietu slēgšanas gadījumos. Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds turpinās atbalstīt šos centienus. Visi ES fondi ievēros pārdomātu reģionālās specializācijas principu, ņemot vērā ieguldījumu ilgtspējību darba vietu radīšanā un saglabāšanā attiecīgajā reģionā,

  • veicina pieprasījumu pēc tērauda ir paredzēti mērķtiecīgi rīcībpasākumi, kas veicinātu pieprasījumu autobūves un ilgtspējīgas būvniecības nozarēs,

  • uzlabo piekļuvi ārvalstu tirgiem un nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus, lai atbalstītu ES tērauda eksportu, apkarotu negodīgu praksi un nodrošinātu piekļuvi būtiskām izejvielām. Metāllūžņu tirgi tiks pārraudzīti, lai uzlabotu apgādes stabilitāti ES tērauda ražotājiem, kas izmanto metāllūžņus kā izejvielas,

  • nodrošina enerģiju par pieejamām izmaksām iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšana un energoapgādes dažādošana, kā arī lielāka energoefektivitāte ļaus pazemināt izmaksas. Komisija ir gatava sniegt norādes attiecībā uz ilgtermiņa elektroenerģijas līgumiem starp piegādātājiem un klientiem, lai palielinātu šādu izmaksu paredzamību. Īstermiņā enerģijas cenu samazināšana energoietilpīgām nozarēm būs atkarīga no dalībvalstīm. Komisija ir apņēmusies strādāt, lai sasniegtu šo mērķi,

  • īsteno savu klimata politiku — ES 2030. gada klimata pārmaiņu politikas satvaram būs svarīga nozīme, lai nodrošinātu nozares konkurētspēju, jo notiks sarunas par saistošu starptautisku vienošanos attiecībā uz klimata pārmaiņām. Dažu kaltu melnā metāla izstrādājumu ražošana drīzumā tiks pievienota oglekļa emisiju pārvirzes sarakstam, un dalībvalstis tiek aicinātas piešķirt ETS izsoles ieņēmumus pētniecības un attīstības projektiem energoietilpīgās nozarēs,

  • veicina inovāciju — Savienība veicina videi nekaitīgas tehnoloģijas ar jaunu tērauda veidu izstrādes starpniecību un novatorisku pētniecību un attīstību, jo īpaši attiecībā uz izteikti dārgajām izmēģinājuma un demonstrācijas fāzēm. No 2014. līdz 2020. gadam pētniecību un inovāciju paredzēts finansēt galvenokārt no programmas "Apvārsnis 2020", kurā liela uzmanība pievērsta vadošās lomas sasniegšanai rūpniecībā inovāciju ziņā. Tērauda nozarei atbalstu sniedz arī Eiropas inovācijas partnerība izejvielu jomā, un tajā pašā plānošanas periodā tai piešķirti 280 miljoni eiro no Ogļu un tērauda pētniecības fonda,

Komisija ierosina oficiāli izveidot augsta līmeņa grupu, kas pārraudzīs šā plāna īstenošanu. Komisija izvērtēs progresu, kas panākts 12 mēnešu laikā.

Vispārīga informācija

Tērauda ražošanas nozarei, kurā nodarbināti 360 000 cilvēku, kuras apgrozījums ir aptuveni 170 miljardi eiro un kura ir būtisks elements rūpnieciskās ražošanas vērtību ķēdē daudzām pakārtotām nozarēm, ir stratēģiska nozīme ekonomikā.

Tērauda nozare ir cieši saistīta ar daudzām citām pakārtotām rūpniecības nozarēm, piemēram, autobūvi, būvniecību, elektroniku, mašīnbūvi un elektrotehniku. Šai nozarei ir plaša pārrobežu dimensija — 500 ražotnes Eiropas Savienībā atrodas 23 dalībvalstīs, padarot to par patiesi eiropeisku nozari gan vēsturiskā skatījumā, gan mūsdienās. Tērauda nozare bija viena no pirmajām nozarēm, uz kuras balstījās Eiropas projekts ar Eiropas Ogļu un tērauda kopienu.

Eiropai ir vajadzīgas savas rūpniecības pamatnozares, lai palīdzētu citām nozarēm atgriezties industrializācijas procesā. Tādi materiāli kā tērauds, ķīmiskās vielas, stikls un cements būtiski ietekmē rūpniecības vērtību ķēdi ceļā uz "zaļāku" ekonomiku. Tērauds ir 100 % derīgs materiāls otrreizējai pārstrādei, un tas ir viens no pamatmateriāliem jebkura izstrādājuma ražošanas vērtību ķēdē.

Kontaktpersonas:

Carlo Corazza (+32 2 295 17 52) Tviteris: @ECspokesCorazza

Sara Tironi (+32 2 299 04 03)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site