Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Strasbūrā, 2013. gada 11. jūnijā

Komisija iesaka dalībvalstīm ieviest kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismus, lai nodrošinātu tiesu iestāžu efektīvu pieejamību

Eiropas Komisija šodien izklāstīja virkni vienotu, nesaistošu principu attiecībā uz kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismiem dalībvalstīs, lai pilsoņi un uzņēmumi varētu pārkāpumu gadījumos aizstāvēt savas ES tiesību aktos paredzētās tiesības. Šī ieteikuma mērķis ir nodrošināt saskaņotu horizontālu pieeju kolektīvai tiesiskajai aizsardzībai Eiropas Savienībā, neveicot dalībvalstu sistēmu saskaņošanu. Valstu tiesiskās aizsardzības mehānismiem vajadzētu būt pieejamiem dažādās jomās, kurās ar ES tiesību aktiem piešķirtas tiesības iedzīvotājiem un uzņēmumiem, jo īpaši patērētāju aizsardzības, konkurences, vides aizsardzības un finanšu pakalpojumu jomā. Iesakot dalībvalstīm ieviest valsts mēroga kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismus, Komisija vēlas uzlabot tiesu iestāžu pieejamību, vienlaikus nodrošinot pienācīgas procesuālās garantijas, lai nepieļautu ļaunprātīgu tiesāšanos. Ieteikums papildina priekšlikumu direktīvai par zaudējumu atlīdzību saistībā ar konkurences noteikumu pārkāpumiem, kas šādos pārkāpumos cietušajiem palīdzēs gūt atlīdzību, izmantojot dalībvalstīs pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus (skatīt IP/13/525, MEMO/13/531). Ieteikumā dalībvalstis tiek aicinātas izveidot kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismus, bet direktīva atstāj dalībvalstu ziņā, vai paredzēt kolektīvās tiesiskās aizsardzības prasības konkurences tiesību privātajai tiesiskajai aizsardzībai.

“Dalībvalstīs pastāv ļoti atšķirīgas tiesību tradīcijas attiecībā uz kolektīvo tiesisko aizsardzību, un Komisija vēlas tās ievērot. Mūsu iniciatīvas mērķis ir radīt lielāku saskaņotību ES tiesību aktu piemērošanā", sacīja Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga. “Šajā ieteikumā ir atspoguļota līdzsvarota pieeja tiesu iestāžu pieejamības uzlabošanai attiecībā uz pilsoņiem, vienlaikus izvairoties gan no ASV raksturīgās kolektīvo prasību sistēmas, gan no nenozīmīgu prasību un ļaunprātīgas tiesāšanās riska.”

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Hoakins Almunja, kura pārziņā ir konkurences politika, teica: „Pilsoņi un uzņēmumi, jo īpaši MVU, kas ir cietuši no konkurences noteikumu pārkāpumiem, bieži saskaras ar lieliem šķēršļiem efektīvas kompensācijas saņemšanai. Lai pārvarētu šādas grūtības, mēs esam ierosinājuši direktīvu par zaudējumu atlīdzības prasībām saistībā ar konkurences noteikumu pārkāpumiem. Tā kā kaitējums var būt radīts vairākām cietušajām pusēm, būtu jāievieš arī kolektīvi prasību mehānismi. Tāpēc šis ieteikums ir noderīgs papildinājums, kas sniedz skaidru vēstījumu dalībvalstīm.”

Patērētāju politikas komisārs Borgs papildināja: “Šodien mēs speram svarīgu soli ceļā uz kolektīvās tiesiskās aizsardzības ES sistēmu. Mēs aicinām visas ES dalībvalstis sniegt ES patērētājiem līdzekļus viņu tiesību aizstāvībai un kompensācijas iegūšanai par ES tiesību aktu pārkāpumu izraisīto kaitējumu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kolektīvās tiesiskās aizsardzības procedūras ir godīgas, taisnīgas, savlaicīgas un ne pārmērīgi dārgas.”

Komisijas ieteikuma galvenie principi

Komisija ieteikumā aicina visas dalībvalstis ieviest valsts mēroga kolektīvās tiesiskās aizsardzības sistēmas un izklāsta virkni kopēju Eiropas principu, kas šādām sistēmām būtu jāievēro.

• Dalībvalstīs izveidotajām kolektīvās tiesiskās aizsardzības sistēmām vajadzētu dot iespēju fiziskām personām un organizācijām lūgt tiesai pieņemt nolēmumu par ES tiesību aktos paredzēto tiesību pārkāpumu izbeigšanu (t.s. „pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi”) un prasīt šādu pārkāpumu rezultātā nodarītā kaitējuma atlīdzību (t.s. „kaitējuma atlīdzības prasības”) gadījumos, kad viena un tā pati prettiesiskā darbība ir radījusi kaitējumu lielam skaitam personu.

• Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kolektīvās tiesiskās aizsardzības procedūras ir godīgas, taisnīgas, savlaicīgas un ne pārmērīgi dārgas.

• Kolektīvās tiesiskās aizsardzības sistēmas principā būtu jābalsta uz izvēles principu, saskaņā ar kuru prasītāja pusi veido, pamatojoties uz personu tieši izteiktu piekrišanu. Jebkurš tiesību aktos vai tiesas nolēmumā paredzēts izņēmums no šā principa būtu pienācīgi jāpamato ar pareizas tiesvedības nodrošināšanas apsvērumiem. Ieteikumā turklāt ir uzsvērta nepieciešamība sniegt informāciju potenciālajiem prasītājiem, kuri varētu vēlēties pievienoties kolektīvajai prasībai.

• Komisija iesaka svarīgas procesuālās garantijas, lai novērstu jebkādus stimulus kolektīvās tiesiskās aizsardzības sistēmu ļaunprātīgai izmantošanai. Dalībvalstīm, piemēram, nevajadzētu pieļaut līdzdalības honorārus, kas var pamudināt uz ļaunprātīgu izmantošanu. Turklāt struktūrām, kas pārstāv prasītājus, jābūt bezpeļņas rakstura, lai nodrošinātu, ka tās vadās pēc to personu interesēm, kuras ir cietušas no masveidā nodarīta kaitējuma. Vēl viens veids, kā novērst ļaunprātīgu tiesāšanos, ir aizliegt soda maksājumus par kaitējumu, kas parasti palielina šādu prasību apjomu skarto ekonomisko interešu izteiksmē. Tā vietā personām vajadzētu saņemt atlīdzību pilnā apmērā, tiklīdz tiesa atzīst viņu prasības pamatotību.

• Galvenā loma kolektīvā tiesvedībā būtu jāparedz tiesnesim, kam vajadzētu efektīvi pārvaldīt lietu un būt modram attiecībā uz jebkāda veida ļaunprātību. Komisija neizslēdz iespēju, ka Eiropas kolektīvo tiesisko aizsardzību varētu finansēt trešās personas, taču ierosina nosacījumus, jo īpaši saistībā ar pārredzamību, lai novērstu interešu konfliktu.

• Ar ieteikumu tiek veicināta alternatīva strīdu izšķiršana, paredzot, ka pusēm jāpiedāvā iespēja to izmantot uz vienošanās pamata.

Turpmākā rīcība: Ieteikumā dalībvalstis ir aicinātas ne vēlāk kā divu gadu laikā ieviest atbilstošus pasākumus. Komisija ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc ieteikuma īstenošanas izvērtēs situāciju, pamatojoties uz dalībvalstu gada ziņojumiem, lai novērtētu, vai ir nepieciešams veikt papildu pasākumus ieteikumā paredzētās horizontālās pieejas stiprināšanai.

Vispārīga informācija

Kas ir kolektīvā tiesiskā aizsardzība, un kāpēc tā ir vajadzīga

Kolektīvā tiesiskā aizsardzība ir procesuāls mehānisms, kas procesuālās ekonomijas un/vai tiesiskās aizsardzības efektivitātes nolūkos ļauj vairākas atsevišķas prasības (saistībā ar vienu lietu) apvienot vienotā tiesvedībā. Tas ir plašs jēdziens, kas ietver pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļus (tiesvedību nolūkā izbeigt prettiesisku darbību) un kaitējuma atlīdzības prasības (tiesvedību nolūkā saņemt atlīdzību par nodarīto kaitējumu). Kolektīvā tiesiskā aizsardzība ir skaidri jānošķir no tā sauktajām „kolektīvajām jeb grupas prasībām” („class actions”), kas ir raksturīgas ASV tiesību sistēmai. Eiropā kolektīvās tiesiskās aizsardzības procedūras ir ieviestas dažās dalībvalstīs. Taču šīs ieviestās procedūras ievērojami atšķiras.

Komisija nodrošina ES tiesību aktu izpildi, īstenojot savas publiskas iestādes pilnvaras un ES Līgumu sarga lomu. Bez tam personas, uzņēmumi un struktūras, kas pārstāv dažādu sabiedrības grupu intereses, savu ES tiesību aktos nostiprināto tiesību aizsardzībai var vērsties valstu tiesās. Dažos gadījumos uz ES tiesību aktu pārkāpuma pamata var sākt vairākus atsevišķus tiesas procesus. Šādos gadījumos kolektīvā tiesiskā aizsardzība var papildināt publisko iestāžu nodrošināto tiesisko aizsardzību. Spēkā esošajos ES tiesību aktos jau ir paredzēta iespēja patērētāju tiesību jomā celt kolektīvas prasības par pagaidu tiesisko aizsardzību, bet valstu tiesību sistēmās pastāv ievērojamas regulējuma atšķirības finanšu tirgu, konkurences, vides aizsardzības, kā arī citās tiesību jomās. Dalībvalstīs pastāvošā situācija ir vēl daudzveidīgāka gadījumos, kad vairāki patērētāji vai uzņēmumi vēlas prasīt zaudējumu atlīdzību vienā lietā. Sagatavojot ieteikumu, Komisija 2011. gadā veica plašu sabiedrisko apspriešanu, lai novērtētu, vai Eiropas pieeja kolektīvajai tiesiskajai aizsardzībai var sniegt pievienoto vērtību Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem un, ja tā, ar kādiem nosacījumiem (IP/11/132). Komisija turklāt ņēma vērā Eiropas Parlamenta rezolūciju „Virzība uz saskaņotu Eiropas pieeju kolektīvai tiesiskajai aizsardzībai”, kurā ietverts aicinājums izveidot kolektīvās tiesiskās aizsardzības horizontālu sistēmu.

Komisijas rīcība kolektīvās tiesiskās aizsardzības jomā

Komisija ir vairākus gadus strādājusi pie Eiropas standartu izstrādes saistībā ar kolektīvām prasībām patērētāju un konkurences tiesību jomā. Komisija 2005. gadā pieņēma Zaļo grāmatu par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām par EK konkurences noteikumu pārkāpšanu un 2008. gadā — Balto grāmatu par šo pašu jautājumu, un abās ir ietverta sadaļa par kolektīvo tiesisko aizsardzību. Komisija 2011. gadā veica sabiedrisku apspriešanu, kurā aptuveni 300 iestādes un eksperti, kā arī 10 000 iedzīvotāju pauda savu viedokli par kolektīvās tiesiskās aizsardzības sistēmu Eiropā. Sabiedriskā apspriešana atspoguļoja viedokļu atšķirību starp ieinteresētajām personām un norādīja uz līdzsvarotu risinājumu nepieciešamību.

Sīkāka informācija

Ieteikums:

http://ec.europa.eu/justice/newsroom/civil/news/130611_en.htm

MEMO/13/530

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES Tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisāres Viviānas Redingas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/reding

Priekšsēdētāja vietnieces Twitter konts: @VivianeRedingEU

ES Veselības un patērētāju politikas komisāra Tonio Borga tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/borg/

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka un ES Konkurences komisāra Hoakina Almunjas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/almunia/