Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 11. jūnijā

Eiropas vienotā gaisa telpa: Komisija rīkojas, lai Eiropas gaisa telpā likvidētu sastrēgumus

Eiropas Komisija šodien rīkojās, lai paātrinātu Eiropas gaisa satiksmes vadības sistēmas reformu. Komisija vēlas mazināt lidostu pārslodzi, jo tiek prognozēts, ka nākamajos 10–20 gados lidojumu skaits pieaugs par 50 %. Nepilnības, kuru cēlonis ir Eiropas sadrumstalotā gaisa telpa, aviosabiedrībām un to klientiem ik gadu rada izmaksas gandrīz 5 miljardu eiro apmērā. To dēļ katrs lidojums ir vidēji 42 kilometrus garāks, līdz ar to gaisa kuģi sadedzina vairāk degvielas, palielinās oglekļa dioksīda emisijas, ir jāmaksā lielākas nodevas un rodas ilgākas aizkavēšanās. Amerikas Savienotās Valstis kontrolē tikpat lielu gaisa telpu, kurā satiksme ir pat intensīvāka, taču tās izmaksas veido aptuveni pusi no ES izmaksām.

ES transporta komisārs Sīms Kallass sacīja: „Mūsu aviosabiedrības un to pasažieri jau vairāk nekā 10 gadus, gaidot Eiropas vienotās gaisa telpas izveidi, cieš no sliktākas kvalitātes pakalpojumiem un lidojumu kavēšanās. Mēs vairs nevaram atļauties tā turpināt. Šodien mēs stiprinām šīs sistēmas pamatelementus, lai tā varētu izturēt lielāku spiedienu un īstenot vērienīgas reformas pat ekonomiski sarežģītā laikā. Mums jāpalielina Eiropas aviācijas nozares konkurētspēja, un aviosabiedrībās un lidostās jārada vairāk darbavietu”.

Komisija ierosina aktualizēt četras regulas, ar kurām izveidoja Eiropas vienoto gaisa telpu (SES) un grozīja noteikumus, ar kuriem pārvalda Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (EASA). Šo priekšlikumu, kas pazīstami arī kā SES2+, galvenie elementi ietver šādus pasākumus:

Uzlabota drošība un uzraudzība

Drošība joprojām ir aviācijas nozares galvenā prioritāte. EASA (Eiropas Aviācijas drošības aģentūra) revīzijā tika konstatētas nopietnas nepilnības attiecībā uz gaisa satiksmes vadības organizāciju uzraudzību dalībvalstīs. Komisija ierosina pilnībā nošķirt valstu uzraudzības iestāžu organizāciju un budžetu no tām gaisa satiksmes vadības organizācijām, kuras šīs iestādes uzrauga, vienlaicīgi nodrošinot pietiekamu resursu piešķiršanu valstu uzraudzības iestādēm, lai tās varētu pildīt savus pienākumus. Tas ļoti pozitīvi ietekmēs gan uzraudzību, gan drošību. Daudzām uzraudzības iestādēm šobrīd nav pietiekamu resursu, un tās ir atkarīgas no struktūrām, kuras tām būtu jāuzrauga.

Nākotnē aviosabiedrībām būs jauns pienākums attiecībā uz gaisa satiksmes vadības organizāciju ieguldījumu plānu apstiprināšanu, tādējādi nodrošinot pasažieru vajadzību visaptverošāku ievērošanu.

Labāka gaisa satiksmes pārvaldība

Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas reformas pamatā ir četri darbības mērķi: drošība, efektīvas izmaksas, jauda un vide. Tie veido šī reformu procesa kodolu, jo to īstenošanai nepieciešams, lai gaisa satiksmes vadības organizācijas mainītos un sniegtu labākus pakalpojumus par zemāku cenu.

Pēdējos gados darbības mērķu izpilde ir ievērojami samazinājusies salīdzinājumā ar kopējo vērienīgo mērķi. Iemesls tam ir tāds, ka pašreizējā sistēmā dalībvalstīm pieder pēdējais vārds attiecībā uz mērķiem un novēršanas pasākumu pieņemšanu, ja šie mērķi netiek sasniegti.

Komisijas priekšlikums stiprinās šo darbības uzlabošanas shēmu, mērķu noteikšanu padarot neatkarīgāku, pārredzamāku un vieglāk izpildāmu. Tas stiprinās Komisijas lomu vērienīgu mērķu izveidē. Tajā pašā laikā tas palielinās Darbības izvērtēšanas iestādes kā galvenā tehniskā padomdevēja neatkarību un mērķu neizpildes gadījumā ļaus piemērot sankcijas.

Jaunas uzņēmējdarbības iespējas atbalsta pakalpojumu jomā

Komisija rosina meklēt jaunas uzņēmējdarbības iespējas uzņēmumiem atbalsta pakalpojumu sniegšanas jomā gaisa satiksmes vadības organizācijām. Būs jānodala tādi atbalsta pasākumi kā meteoroloģiskās un aeronavigācijas informācijas sniegšana, sakari, navigācijas vai uzraudzības pakalpojumi, lai par tiem atklātā un pārredzamā veidā varētu izsludināt konkursu saskaņā ar ierastajiem iepirkuma noteikumiem. Gaisa satiksmes vadības pamatpakalpojumi, kas ir dabisks monopols, jaunajos noteikumos nebūs ietverti.

Atbalsta pasākumi gaisa satiksmes pārvaldības jomā šobrīd ir lielākais izmaksu veicinātājs, un pašlaik tos var iegādāties no monopoluzņēmumiem, neveicot atbilstīgu izmaksu un ieguvumu novērtējumu. Piesardzīgas aplēses liecina, ka, ieviešot normālus publiskā iepirkuma noteikumus, paredzamais ietaupījums būtu 20 %.

Iespēja veidot rūpnieciskas partnerības

Lai uzlabotu efektivitāti, samazinātu izmaksas un ierobežotu emisijas, līdzšinējo 27 valsts gaisa satiksmes bloku mozaīku paredzēts aizstāt ar funkcionālajiem gaisa telpas blokiem (FGTB), iegūstot tīklu, kas sastāv no lielākiem reģionāliem blokiem. Lai gan dalībvalstīm bija noteikts saistošs termiņš izveidot FGTB līdz 2012. gada decembrim, neviens no 9 izveidotajiem FGTB vēl nav pilnīgi gatavs darbībai. Komisija pašlaik izskata iespēju saistībā ar FGTB sākt pārkāpumu lietas pret visām dalībvalstīm, jo īpaši gadījumos, kad nākamo mēnešu laikā nav paredzams progress ceļā uz reformu.

Tomēr FGTB struktūrām līdz šim ir trūcis elastības. Tāpēc Komisija ierosina paredzēt iespēju, ka sadarbība starp pakalpojumu sniedzējiem FGTB ietvaros tiek organizēta elastīgāk, ļaujot tiem izveidot rūpniecisku partnerību un sadarboties ar lielāku partneru diapazonu, lai uzlabotu veiktspēju.

Arī tīkla pārvaldnieka (Eurocontrol) loma tiks nostiprināta, lai Eiropā efektīvāk organizētu centralizētus pakalpojumus. Konkrētāk, tīkla pārvaldnieka lomas nostiprināšana ļaus saīsināt maršrutus, tādējādi samazinot degvielas patēriņu un kopējās gaisu piesārņojošo vielu emisijas.

Kas tālāk?

Komisijas priekšlikumi pirms to stāšanās spēkā jāapstiprina dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam.

Eiropas vienotā gaisa telpa: galvenie fakti un skaitļi

Eiropas gaisa telpai un lidostām draud pārblīvētība. Eiropas lidostās, kuru skaits pārsniedz 440, jau tagad ik gadu tiek apkalpoti apmēram 800 miljoni pasažieru. Katru dienu notiek apmēram 27 000 kontrolētu lidojumu, tātad katru gadu gaisa kuģi Eiropas debesis šķērso 9 miljonus reižu. 80 % šo lidojumu tiek veikti ES.

Pašreizējo situāciju kompetenti pārvalda Eiropas gaisa transporta nozare, taču ir paredzams, ka parastos ekonomikas apstākļos gaisa satiksmes apjoms ik gadu pieaugs par 3 %. Gaidāms, ka nākamajos 10–20 gados lidojumu skaits palielināsies par 50 %.

Ja mēs šo jautājumu nerisināsim, iestāsies haoss. Eiropai nāksies ne vien atteikties no lielas daļas iespējamā pieprasījuma, bet arī samierināties ar lidojumu aizkavēšanās un atceltu lidojumu risku vēl nepieredzētā mērogā. Ja mēs turpināsim rīkoties kā līdz šim, pārslogotības radītās izmaksas līdz 2050. gadam palielināsies par aptuveni 50 %.

Galvenā problēma ir tā, ka Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas ir sadrumstalotas un darbojas neefektīvi.

ES gaisa telpu joprojām kā mozaīku veido 27 valstu gaisa satiksmes vadības sistēmas, kas sniedz pakalpojumus no aptuveni 60 gaisa satiksmes vadības centriem, savukārt gaisa telpa ir sadalīta vairāk nekā 650 sektoros. Tas nozīmē, ka gaisa telpas struktūras pamatā šobrīd ir valstu robežas, tāpēc lidojumiem bieži vien nav iespējams paredzēt taisnus maršrutus. Eiropā gaisa kuģa lidojums gaisa telpas sadrumstalotības dēļ ir vidēji par 42 km garāks nekā nepieciešams, līdz ar to garāks ir arī lidojuma laiks, rodas aizkavēšanās, jāizmanto vairāk degvielas un ir lielākas CO2 emisijas.

Turklāt šobrīd izmantotās gaisa satiksmes pārvaldības tehnoloģijas tika izstrādātas 20. gadsimta 50. gados. Tās ir arhaiskas.

Eiropas sadrumstalotās gaisa telpas radītās nepilnības ik gadu rada papildu izmaksas apmēram 5 miljardu eiro apmērā. Šīs izmaksas netieši sedz gan uzņēmumi, gan pasažieri. Gaisa satiksmes vadības maksa šobrīd veido apmēram 6–12 % no biļetes cenas.

ASV gaisa satiksmes pārvaldības sistēma darbojas divreiz efektīvāk nekā ES sistēma; tajā ar līdzīgām izmaksām, izmantojot apmēram trīsreiz mazāku vadības centru skaitu, tiek pārvaldīts divreiz lielāks skaits lidojumu.

Lai risinātu šos uzdevumus, 20. gadsimta 90. gadu beigās tika izvirzīti priekšlikumi izveidot vienotu Eiropas gaisa telpu, likvidējot valstu gaisa telpas robežas, un tādējādi:

a) desmitkārtīgi uzlabot drošību;

b) trīskāršot gaisa telpas caurlaidspēju;

c) samazināt gaisa satiksmes pārvaldības izmaksas par 50 %;

d) samazināt negatīvo ietekmi uz vidi par 10 %.

Plašākai informācijai

MEMO/13/525 un http://ec.europa.eu/transport/air/index_en.htm.

Kontaktpersonas:

Helen Kearns (+32 2 298 76 38)

Dale Kidd (+32 2 295 74 61)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website