Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Vide: jauna juridiska pieeja gaisa kvalitātes uzlabošanai dalībvalstīs

Commission Européenne - IP/13/47   24/01/2013

Autres langues disponibles: FR EN DE SL BG

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 24. janvārī

Vide: jauna juridiska pieeja gaisa kvalitātes uzlabošanai dalībvalstīs

Lai gan valdībām ir pienākums iedzīvotājiem nodrošināt labu apkārtējā gaisa kvalitāti, daudzās ES dalībvalstīs tā ir slikta. Stāvoklis ir tik nopietns, ka Komisija patlaban veic pasākumus pret 17 dalībvalstīm, kurām ilgstoši bijuši slikti gaisa kvalitātes rādītāji.

Šodien, izmantojot problēmai svaigu pieeju, Bulgārijai, Latvija un Slovēnijai tiek lūgts steidzami risināt ieilgušu jautājumu, kura dēļ katru gadu iet bojā vairāk iedzīvotāju nekā ceļu satiksmes negadījumos.

Šī problēma ir saistīta ar sīkām daļiņām, dēvētām par PM10, kas var izraisīt elpošanas sistēmas traucējumus, plaušu vēzi un pāragru nāvi. Slikta gaisa kvalitāte tieši apdraud iedzīvotājus, kuri ir pakļauti iedarbībai, ko rada ceļu satiksmē, rūpnieciskajā darbībā un dzīvojamā sektora siltumapgādē radušos smalko daļiņu (PM10) piesārņojums. Pēc jaunāko pētījumu datiem lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju (56 %) uzskata, ka pēdējo 10 gadu laikā gaisa kvalitāte ir pasliktinājusies (sk IP/13/6).

Jautājumā par to, ka iedzīvotājiem nav nodrošināta laba gaisa kvalitāte, Komisija ir uzvarējusi tiesvedībā pret Itāliju, Portugāli, Slovēniju un Zviedriju. Taču tiesvedības iznākumā pieņemtie Tiesas nolēmumi ir attiekušies tikai uz pagātnē nenodrošinātajiem gaisa kvalitātes robežlielumiem un nav pietiekami stimulējuši dalībvalstis uz rīcību, kas novērstu šo lielumu pārsniegšanu nākotnē.

Tāpēc tiek izmantota jauna pieeja, un tiesvedības tvērums tiek paplašināts. Patlaban ir izvirzīts mērķis tās dalībvalstis, kurās ilgstoši pastāv gaisa kvalitātes problēmas, mudināt uz prognozējošu, ātru un iedarbīgu rīcību, kas neatbilstības periodu iespējami saīsinātu. Komisija īpaši bažās par gadījumiem, kad neatbilstība ES tiesību aktiem ir ilgusi vairāk nekā 5 gadus un tiek paredzēts, ka tā joprojām turpināsies. No ES tiesību aktiem dalībvalstīm izriet pienākums veikt visus gaisa kvalitātes pilnveidošanai nepieciešamos pasākumus, kas būtu formulēti un darīti pieejami gaisa kvalitātes uzlabošanas plānos. Pret valstīm, kas to nav izpildījušas, tiks ierosināta tiesvedība.

Minot pilnu dalībvalstu sarakstu, PM10 vērtību pārsniegšana skar Austriju, Beļgiju, Bulgāriju, Čehijas Republiku, Vāciju, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Ungāriju, Latviju, Portugāli, Poliju, Rumāniju, Zviedriju, Slovākiju un Slovēniju.

Pasākums (tas izpaužas kā papildu oficiālas paziņojuma vēstules), ko šodien īsteno pret Bulgāriju, Latviju un Slovēniju, līdzinās pasākumiem, kas 2012. gada novembrī tika vērsti pret Beļģiju, un atbilst gaidāmajai tiesvedībai pret visām citām dalībvalstīm, kurās apkārtējā gaisā ir pastāvīgi augsts PM10 daļiņu līmenis.

Vispārīga informācija

Gaisa nestas daļiņas (PM10) galvenokārt ir sastopamas piesārņotāju emisijās rūpniecībā, satiksmē un dzīvojamā sektora siltumapgādē. Tās var izraisīt astmu, sirds un asinsrites sistēmas traucējumus, plaušu vēzi un pāragru nāvi. Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai paredz, ka dalībvalstīm ir jāsamazina iedzīvotāju eksponētība daļiņām PM10. Šajā tiesību aktā ir noteikti eksponētības robežlielumi, kas reglamentē gan viena gada koncentrācijas vērtību (40 μg/m3), gan vienas diennakts koncentrācijas vērtību (50 μg/m3), ko viena kalendārā gada laikā nedrīkst pārsniegt biežāk nekā 35 reizes.

Kopš tiesību akta spēkā stāšanās 2005. gadā PM10 robežlielumi nav ievēroti 17 dalībvalstīs: AT, BE, BG, CZ, DE, EL, ES, FR, HU, IT, LV, PT, PL, RO, SE, SK un SL.

PM10 robežlielumi bija jāsasniedz līdz 2005. gadam (Rumānijai un Bulgārijai — no pievienošanās dienas), lai gan dalībvalstis varēja lūgt, lai Komisija standartu izpildei atvēlēto laikposmu pagarinātu līdz 2011. gada jūnijam. Šādus izņēmumus noteica ar vairākiem nosacījumiem. Vissvarīgākais dalībvalstīm bija iesniegt gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu, kurā izklāstītas pagarinājuma laikā veicamās attiecīgās samazināšanas darbības un pierādīts, ka valstis spērušas visus soļus, kas nepieciešami, lai līdz pagarinājuma termiņa beigām tiktu panākta atbilstība.

Tiesvedība pret dalībvalstīm, kas neievēro gaisa kvalitātes prasības, agrāk tika pamatota ar to, ka pārkāpts direktīvas 13. pants, kurā dalībvalstīm ir prasīts nepārsniegt PM10 robežlielumus. Tomēr jaunā pieeja atsaucas arī uz direktīvas 23. pantu, vērsdamās pret to, ka daudzas dalībvalstis nav noteikušas konkrētus gaisa kvalitātes uzlabošanas plānus, kuros būtu jāparedz attiecīgi pasākumi, kas nodrošinātu, ka vērtību pārsniegšanas periods būtu iespējami īss.

ES tiesību aktu īstenošana Komisijai ir prioritāte it īpaši tāpēc, ka nevajadzīga kavēšanās ar kaitīgo piesārņotāju apjoma mazināšanu var ilgstoši kaitēt cilvēku veselībai.

Papildu informācija:

Termiņa pagarinājumu tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/environment/air/quality/legislation/time_extensions.htm

Aktuālā informācija par pārkāpumu procedurām:

http://ec.europa.eu/community_law/infringements/infringements_lv.htm

Vispārīgu informāciju par pārkāpumu procedūru sk. arī MEMO/12/12

Par lēmumiem, kas par pārkāpumu paketi pieņemti janvārī, sk. MEMO/13/22

Kontaktpersonas:

Joe Hennon (+32 2 295 35 93)

Monica Westeren (+32 2 299 18 30)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site