Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas vēlēšanās plāno piedalīties divas trešdaļas jauniešu

Commission Européenne - IP/13/462   24/05/2013

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 24. maijā

Eiropas vēlēšanās plāno piedalīties divas trešdaļas jauniešu

Eiropas Komisijas aptauja par jauniešu līdzdalību demokrātiskajos procesos parādīja, ka gandrīz divas trešdaļas (64 %) jauno eiropiešu plāno 2014. gadā piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un tikai viena trešdaļa (35 %) vēlēšanās nepiedalītos. Jaunie cilvēki retāk nekā viņu vecāki izmanto savas balsstiesības un pauž arvien asāku neapmierinātību par to, kā darbojas politika. Tomēr viņi vēlas piedalīties un prasa vairāk iespēju ietekmēt politiku. Salīdzinājumā ar pārējām vecuma grupām jaunieši nešaubīgi identificējas ar Eiropu un Eiropas integrāciju vērtē pozitīvāk.

“Es vēlos vairot izpratni par Eiropas Parlamenta vēlēšanām un jaunajiem cilvēkiem pastāstīt, kāpēc ir tik svarīgi piedalīties vēlēšanās. Eiropas Jaunatnes nedēļa ir lieliska iespēja nostiprināt jauno cilvēku aktīvu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē un parādīt, kas pēdējo 25 gadu laikā ES izdarīts, lai atbalstītu Eiropas jauniešus,” tā izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes komisāre Andrula Vasiliu.

Eiropas Jaunatnes nedēļas (26. maijs – 2. jūnijs) uzmanības centrā būs jauniešu aktīvs pilsoniskums kā pienesums sabiedrībai. ES 27 valstīs, Horvātijā, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā, Šveicē un Turcijā rīkos simtiem pasākumu. Jaunatnes nedēļā atzīmēs 25. gadskārtu, kopš ES sniedz atbalstu jauniešiem. Pateicoties šim atbalstam, aptuveni 2,5 miljoni jauno cilvēku un darba ņēmēju piedalījušies apmaiņas programmās ar citām valstīm, Eiropas brīvprātīgo dienestā un cita veida neformālo mācību pasākumos.

Beļģijā, Itālijā, Īrijā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē un Zviedrijā plāno balsot vismaz 75 % jauno cilvēku. Savukārt Čehijā, Grieķijā, Igaunijā, Kiprā un Slovēnijā vēlēšanās varētu piedalīties maksimums 55 %. Aptauja arī parādīja, ka no tiem, kuri vēlas piedalīties, aptuveni viena trešā daļa (28 %) ir droši par to, ka viņi piedalīsies, savukārt 11 % apgalvo, ka viņi nekādā gadījumā nebalsos. Deviņi no desmit tiem jauniešiem, kuri, piedalītos vēlēšanās, balsotu tāpēc, ka viņi tic, ka demokrātija, Eiropa un Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir svarīgas. Divi no trijiem tiem jauniešiem, kuri nepiedalītos vēlēšanās, domā, ka viņu balss neko nemainīs.

Šo aptauju veica 2013. gada aprīlī; tika aptaujāti 13 000 jauno cilvēku vecumā no 15 līdz 30 gadiem 27 ES valstīs un 500 jauniešu Horvātijā. Mērķis bija noskaidrot jauno cilvēku attieksmi pret dalību sabiedriskajā dzīvē un Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014. gadā.

Vispārīga informācija

35 % jauno eiropiešu apgalvo, ka pēdējā gada laikā aktīvi darbojušies sporta klubā, 22 % — jauniešu organizācijā, 15 % — vietējā organizācijā un 14 % — kultūras organizācijā. 44 % jauno eiropiešu nav piederīgi nevienai organizācijai. Tie, kuri ir iesaistījušies vismaz vienā darbības jomā vai kādā organizācijā, drīzāk varētu kādā vēlākā savas dzīves posmā kandidēt uz kādu politisku amatu (23 % pret 14 % to, kuri nav iesaistījušies nekāda veida darbībās) un arī drīzāk varētu piedalīties Eiropas vēlēšanās. Attiecībā uz respondentiem, kuri nav iesaistījušies nekāda veida darbībās, ir mazāka ticamība, ka viņiem ir interese par politiku vai vēlēšanām (53 % pret 41% to, kuri nav iesaistījušies).

Eiropas Komisijas pasūtītais un Londonas Ekonomikas skolas īstenotais pētījums “Jauniešu līdzdalība demokrātiskajos procesos” parāda jauno cilvēku arvien pieaugošo neapmierinātību ar politiku. Viņi vēlas piedalīties politikā, — viņi vēlas tikt uzklausīti un ir gatavi iesaistīties dažādos veidos. Internets un jaunās tehnoloģijas tiek uzskatītas par labākiem līdzdalības līdzekļiem. Jaunie cilvēki arī vēlas, lai viņus labāk informētu par politiku un vēlēšanām, un apsver īpašas institucionālas iespējas, kuras varētu uzlabot viņu līdzdalību un pārstāvību. Pilsoņiem tuvas un kopienās dibinātas jauniešu organizācijas sekmīgi motivē jauniešus iesaistīties.

Salīdzinājumā ar citām vecuma grupām jaunie cilvēki lielākā mērā jūtas kā Eiropas Savienības pilsoņi, teikts Komisijas ziņojumā “ES pilsonība un politiskā līdzdalība jauniešu vidū”. 69 % jauno respondentu (pret aptuveni 60 % respondentiem no vecāka gada gājuma grupas) uzskata, ka piederība Eiropas Savienībai daļēji izsaka viņu pilsonību. Tikai 30 % jauno eiropiešu (pret aptuveni 38 % vecāka gadagājuma vecuma grupas respondentu) apgalvo, ka viņi jūtas vienīgi kā savas valsts pilsoņi.

Pašreizējās programmasJaunatne darbībā” mērķis ir stimulēt aktīvu pilsoniskumu, solidaritāti un toleranci jauno eiropiešu vidū, kā arī iesaistīt viņus Eiropas Savienības nākotnes veidošanā. Jaunā izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programma “Erasmus visiem” atbalstu jaunatnes projektiem nodrošinās arī turpmāk — laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam.

Eiropas Jaunatnes nedēļa

ES jaunatnes programmu 25. gadadienu atzīmēs īpašā pasākumā 31. maijā Briselē. Tajā diskutēs par to, cik svarīga ir jauniešu līdzdalība, un apbalvos izcilākos projektus, kas īstenoti saskaņā ar programmu “Jaunatne darbībā”. Eiropas Parlamenta laukumā tiks uzslieta īpaša telts, un interesentiem 2013. gada 30.-31. maijā tur būs pieejama informācija par šiem projektiem.

Konference par ES strukturēto dialogu ar jauniešiem un viņu organizācijām norisināsies 27.–29. maijā Briselē. Tā pulcinās dalībvalstu darba grupu pārstāvjus. Šajā konferencē aplūkos labāko praksi strukturētā dialoga vadīšanā un izdarīs secinājumus par tālāko attīstību.

Lasiet vēl

Eirobarometra ziņojums, kopsavilkums un faktu lapas par katru valsti atsevišķi

Pētījums par jauniešu līdzdalību demokrātiskajos procesos

Ziņojums par ES pilsonību un politisko līdzdalību jauniešu vidū

Eiropas Jaunatnes portāls

Eiropas Jaunatnes nedēļa

ES jaunatnes programmas, 1988-2013

Eiropas Komisija:Jaunatne

Andrulas Vasiliu tīmekļa vietne

Sekojiet Andrulai Vasiliu tviterī @VassiliouEU

Kontaktpersonas :

Dennis Abbott (+32 2 295 92 58)

Dina Avraam (+32 2 295 96 67)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site