Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

ES Pamattiesību harta īsteno pamattiesības pilsoņu dzīvē

Commission Européenne - IP/13/411   08/05/2013

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 8. maijā

ES Pamattiesību harta īsteno pamattiesības pilsoņu dzīvē

Ir pagājuši trīs gadi, kopš Eiropas Savienības Pamattiesību harta ir kļuvusi juridiski saistoša, un tās ietekme ir arvien uzskatāmāka. Tā ir kļuvusi par atskaites punktu ne tikai ES iestādēm tiesību aktu izstrādes procesā, bet arī valstu tiesām, un tādējādi īsteno pamattiesības Eiropas pilsoņu dzīvē. Šādi ir secinājumi, kas ietveri šodien publicētajā trešajā ikgadējā ziņojumā par ES Pamattiesību hartas īstenošanu, kurš aptver 2012. gadu un ar dažādiem piemēriem pamattiesību jomā uzskatāmi parāda, ka ES turpina veidot arvien saskaņotāku sistēmu cilvēku pamattiesību aizsardzībai. Šodien publicētajam ziņojumam ir pievienots jauns progresa ziņojums par sieviešu un vīriešu līdztiesību 2012. gadā, un tas sakrīt ar virkni jaunu pasākumu, kas pilsoņu tiesību nostiprināšanas nolūkā ir izvirzīti Komisijas 2013. gada ziņojumā par ES pilsonību (sk. IP/13/410 un MEMO/13/409).

“Pamattiesības ir Eiropas Savienības stūrakmens, un tās ir nepārtraukti jāaizsargā un jāstiprina. Pilsoņi to sagaida no mums,” teica Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES Tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisāre Viviāna Redinga. “Komisija ir apņēmusies rādīt piemēru, tādēļ esam rīkojušies, lai pamattiesības īstenotu visās jomās, kur ES ir pilnvaras to darīt, sākot ar personas datu aizsardzības nodrošināšanu un dzimumu līdztiesības veicināšanu un beidzot ar tiesībām uz taisnīgu tiesu. ES Pamattiesību harta nav tikai dokuments vien — tā kļūst par realitāti 500 miljoniem Eiropas pilsoņu. Par to ir jāpateicas arī valstu tiesām, kas arvien vairāk palīdz īstenot hartu.”

Šodien publicētajā ziņojumā ir sniegts visaptverošs pārskats par to, kā pēdējā gada laikā ES ir īstenotas pamattiesības. Ziņojumā ir uzsvērts, piemēram, ka ES iestādēm, ierosinot un pieņemot ES tiesību aktus, ir rūpīgi jāievēro hartā nodrošinātās tiesības, savukārt dalībvalstīm harta ir saistoša tikai tajos gadījumos, kad tās īsteno ES politiku un tiesību aktus. Ziņojums ir sadalīts sešās nodaļās, kuras atspoguļo ES Pamattiesību hartas sešas sadaļas: cieņa, brīvības, vienlīdzība, solidaritāte, pilsoņu tiesības un tiesiskums (sīkāku informāciju sk. MEMO/13/411).

Ziņojumā konstatēts, ka sarakstē ar Komisiju pilsoņi visbiežāk ir pievērsušies jautājumiem, kas saistīti ar brīvu pārvietošanos un uzturēšanos (18 % no visām Komisijai adresētajām vēstulēm par pamattiesībām), valstu tiesu darbību (15 %), tiesu iestāžu pieejamību (12,5 %), brīvību izvēlēties profesiju un tiesībām strādāt (7,5 %), personu ar invaliditāti integrāciju (4,5 %) un personas datu aizsardzību (4 %) (pilnu sadalījumu sk. pielikumā).

Divi veidi, kā īstenot hartu

1. Komisijas veiktie pasākumi, lai popularizētu hartu

ES kompetencē ietilpstošajās jomās Komisija var ierosināt ES tiesību aktus, kas konkrētā veidā īsteno hartā noteiktās tiesības un principus.

Komisijas priekšlikumi 2012. gadā ietver, piemēram:

  1. ierosināto visaptverošo ES personas datu aizsardzības noteikumu reformu (IP/13/46);

  2. proaktīvo pieeju saistībā ar paātrinātu virzību uz labāku dzimumu līdzsvaru biržā kotēto Eiropas uzņēmumu padomēs (IP/12/1205);

  3. saistībā ar procesuālo tiesību un cietušo tiesību nodrošināšanu veiktos pasākumus (IP/12/575, IP/12/1200).

Komisija kā “Līgumu sargātāja” ir apņēmusies vajadzības gadījumā iejaukties, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis efektīvi īsteno ES tiesību aktus un vienlaikus ievēro hartu.

Pienākumu neizpildes procedūras 2012. gadā ietver, piemēram:

  1. Komisijas prasību, ar ko tika apstrīdēta aptuveni 274 tiesnešu un prokuroru priekšlaicīga pensionēšanās Ungārijā, ko radīja pēkšņa obligātā pensionēšanās vecuma samazināšana šai profesijai no 70 līdz 62 gadiem. ES Tiesa apstiprināja Komisijas novērtējumu (MEMO/12/832), ka šāda obligātā pensionēšanās neatbilst ES tiesību aktiem par vienlīdzīgu attieksmi (direktīva, ar ko aizliedz diskrimināciju vecuma dēļ un hartas 21. pants);

  2. pasākumu neizpildes procedūru saistībā ar viendzimuma laulāto vai reģistrēto partneru tiesībām pievienoties ES pilsoņiem un uzturēties kopā ar viņiem Maltā (saskaņā ar ES direktīvu par brīvu pārvietošanos, IP/11/981).

2. Atsaukšanās uz hartu tiesās

Harta kā primārais tiesību akts ir spēkā tikai trīs gadus, taču veidu, kādā valstu tiesas to piemēro, var uzskatīt par pozitīvu zīmi. Piemēram, Austrijas Konstitucionālā tiesa pieņēma nozīmīgu nolēmumu par hartas piemērošanu attiecībā uz valsts tiesu īstenotu juridisko uzraudzību pār aktu atbilstību konstitūcijai. Austrijas tiesa sprieda, ka indivīdi, apstrīdot valsts tiesību aktu likumību, var paļauties uz ES Pamattiesību hartā noteiktajām tiesībām un principiem.

Arī Eiropas Savienības Tiesa savos nolēmumos arvien biežāk ir atsaukusies uz hartu — to nolēmumu skaits, kuru pamatojumā citēta harta, ir gandrīz divkāršojies, pieaugot no 43 nolēmumiem 2011. gadā līdz 87 nolēmumiem 2012. gadā. Arī valstu tiesas, vēršoties pie Tiesas ar jautājumiem (prejudiciālu nolēmumu procedūrā), arvien biežāk atsaucas uz hartu — salīdzinājumā ar 2011. gadu šādu atsauču skaits 2012. gadā ir pieaudzis par vairāk nekā 50 %, t. i., no 27 līdz 41 gadījumam.

Arvien lielāka atsaukšanās uz hartu ir būtisks solis ceļā uz saskaņotāku pamattiesību aizsardzības sistēmu, kas nodrošina vienāda līmeņa tiesību aizsardzību visās dalībvalstīs visos gadījumos, kad tiek īstenoti ES tiesību akti.

Pamattiesību aizsardzība tiks turpmāk pastiprināta līdz ar ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Sarunas par pievienošanās nolīgumu ir jau pabeigtas.

Lielāka informētība par hartu

Komisija 2012. gadā no pilsoņiem un Eiropas parlamentāriešiem saņēma vairāk nekā 4000 vēstuļu, sūdzību un jautājumu par pamattiesībām. Vairums vēstuļu (58 %) attiecās uz situācijām, kurās varētu piemērot hartu. Tas liecina par to, ka Komisijas centieni palielināt informētību par hartas piemērošanas veidu un jomām ir atmaksājušies, jo 2010. gadā 69 % vēstuļu attiecās uz gadījumiem, kas neietilpa ES kompetencē.

Ziņojums par progresu dzimumu līdztiesības jomā 2012. gadā

Lai novērtētu progresu, kas sasniegts saistībā ar līdztiesību kā vienu no pamattiesībām, šodien tika publicēts arī atsevišķs ziņojums par Eiropas dzimumu līdztiesības stratēģijas īstenošanas progresu. Tajā tika konstatēts, ka sievietes veido arvien lielāku ES darbaspēka daļu un arvien biežāk ir galvenās ģimenes apgādnieces. Strādājošo sieviešu skaits no 55 % 1997. gadā ir pieaudzis līdz 62,4 % šobrīd. Tomēr tas joprojām ir daudz zemāks nekā strādājošo vīriešu skaits (74,6 %). Pirms krīzes strādājošo sieviešu skaits visu Eiropas valstu darba tirgos pamazām pietuvojās strādājošo vīriešu skaitam. Tomēr krīze ir apturējusi šo pozitīvo tendenci. Vīriešu nodarbinātība samazinājās daudz ātrāk un būtiskāk nekā sieviešu nodarbinātība, kas ir patiesais iemesls tam, kādēļ ir samazinājusies dzimumu nodarbinātības atšķirība.

Sievietes joprojām saskaras ar lieliem šķēršļiem attiecībā uz nokļūšanu amatos augstākajā lēmumu pieņemšanas līmenī. Komisijas priekšlikums par dzimumu līdzsvaru biržā kotēto uzņēmumu padomēs ir dzimumu līdztiesības stūrakmens. Aktīvas sabiedriskās debates un regulatīvie pasākumi ir veicinājuši to, ka lēmumu pieņemšanas jomā ir uzlabojies dzimumu līdzsvars, un 2012. gada dati par sieviešu skaitu padomēs liecina par lielākajām līdz šim reģistrētajām izmaiņām viena gada laikā (IP/13/51).

Lai gan ziņojums liecina par zināmu progresu, vairumā jomu joprojām pastāv būtiskas problēmas. Lai sasniegtu mērķus, kas izvirzīti stratēģijā “Eiropa 2020” un Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijā, dalībvalstīm ir jāstrādā vēl centīgāk.

Vispārīga informācija

Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gada 1. decembrī Eiropas Savienības Pamattiesību harta kļuva juridiski saistoša. Hartā ir noteiktas pamattiesības, piemēram, vārda brīvība un personas datu aizsardzība, kas atspoguļo Eiropas kopējās vērtības un tās konstitucionālo mantojumu.

Komisija 2010. gada oktobrī pieņēma stratēģiju, lai nodrošinātu Pamattiesību hartas efektīvu īstenošanu. Komisija izstrādāja “pamattiesību pārbaudes lapu”, lai labāk novērtētu Komisijas tiesību aktu priekšlikumu ietekmi uz pamattiesībām. Turklāt pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma Komisija apņēmās sniegt pilsoņiem informāciju par to, kad Komisija var iejaukties pamattiesību jautājumos, un publicēt gada ziņojumu par hartas piemērošanu, lai uzraudzītu sasniegto progresu. Praktiska informācija par tiesību īstenošanu ir pieejama Eiropas e-tiesiskuma portālā.

Sīkāka informācija

MEMO/13/411

Informācija presei:

http://ec.europa.eu/justice/newsroom/citizen/news/130508_en.htm

Eiropas Komisija – pamattiesības:

http://ec.europa.eu/justice/fundamental-rights/index_en.htm

Eiropas Komisija – dzimumu līdztiesība:

http://ec.europa.eu/justice/gender-equality/index_en.htm

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES Tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisāres Viviānas Redingas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/reding

Priekšsēdētāja vietnieces Twitter konts: @VivianeRedingEU

Kontaktpersonas:

Mina Andreeva (+32 2 299 13 82)

Natasha Bertaud (+32 2 296 74 56)

PIELIKUMS


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site