Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

ES nāk klajā ar nepiesārņojošo degvielu stratēģiju

Commission Européenne - IP/13/40   24/01/2013

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 24. janvārī

ES nāk klajā ar nepiesārņojošo degvielu stratēģiju

Eiropas Komisija šodien paziņoja par vērienīgu pasākumu kopumu, kura mērķis ir visā Eiropā izbūvēt alternatīvās degvielas uzpildes stacijas un ieviest kopējus standartus to projektēšanai un izmantošanai. Līdz šim politikas iniciatīvas galvenokārt attiecās tikai uz degvielām un transportlīdzekļiem, neņemot vērā degvielas apgādes infrastruktūru. Centieni nodrošināt stimulus ir bijuši nesaskaņoti un nepietiekami.

Nepiesārņojošo degvielu izmantošanu kavē trīs galvenie šķēršļi: augstās transportlīdzekļu cenas, zemais popularitātes līmenis patērētāju vidū un uzlādes un uzpildes staciju trūkums. Ir izveidojies apburtais loks – degvielas uzpildes stacijas netiek būvētas, jo nav pietiekami daudz transportlīdzekļu; transportlīdzekļi netiek pārdoti par konkurētspējīgām cenām, jo nav pietiekami liela pieprasījuma; patērētāji nepērk šos transportlīdzekļus, jo tie ir dārgi un nav uzpildes staciju. Tāpēc Komisija ierosina noteikt dalībvalstīm saistošu mērķu kopumu attiecībā uz obligāti nepieciešamo infrastruktūru, kas paredzēta nepiesārņojošo degvielu, piemēram, elektroenerģijas, ūdeņraža un dabasgāzes, nodrošināšanai, un ieviest visā ES kopējus aprīkojuma standartus.

EK priekšsēdētāja vietnieks, atbildīgais transporta politikas jautājumos Sīms Kallass sacīja: „Novatorisku un alternatīvu degvielu tehnoloģijas ir acīmredzams risinājums, kas ļaus veidot resursu ziņā efektīvāku Eiropas ekonomiku, samazināt mūsu pārāk lielo atkarību no naftas un attīstīt 21. gadsimta prasībām atbilstīgu transporta nozari. Plānots, ka līdz 2020. gadam Ķīnā un ASV tiks ieviesti vairāk nekā 6 miljoni elektrotransportlīdzekļu. Tā Eiropai ir lieliska iespēja iekarot stabilu vietu strauji augošajā pasaules tirgū.”

Dokumentu kopumu „Nepiesārņojoša enerģija transportam” veido paziņojums par Eiropas alternatīvo degvielu stratēģiju, direktīva, kurā galvenā uzmanība vērsta uz infrastruktūru un standartiem, un pavaddokuments, kurā aprakstīts rīcības plāns sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) izmantošanai kuģniecībā.

Galvenie ierosinātie pasākumi uzskaitīti turpmāk.

Elektroenerģija. Situācija ES attiecībā uz elektroenerģijas uzlādes punktiem ievērojami atšķiras. Vadošajās pozīcijās izvirzījušās Vācija, Francija, Nīderlande, Spānija un Apvienotā Karaliste. Saskaņā ar šo priekšlikumu visām dalībvalstīm būs jānodrošina minimālais tādu uzlādes punktu skaits, kuros būs izmantojami viena tipa spraudņi (skatīt tabulu pielikumā). Mērķis ir ieviest pietiekami daudz uzlādes punktu, lai autobūves uzņēmumi varētu masveidā ražot šos automobiļus par samērīgām cenām.

Lai panāktu elektroenerģijas kā degvielas plašu izmantošanu, ir svarīgi ES mērogā ieviest viena tipa spraudņus. Komisija šodien paziņoja, ka, lai novērstu tirgus nenoteiktību, visai Eiropai kopējs standarts būs „2. tipa” spraudņa lietojums.

Ūdeņradis. Vācijā, Itālijā un Dānijā jau tagad ir ievērojams skaits ūdeņraža uzpildes staciju, tomēr dažas no tām nav publiski pieejamas. Joprojām ir vajadzīgi kopēji standarti attiecībā uz dažiem komponentiem, piemēram, degvielas šļūtenēm. Saskaņā ar šo priekšlikumu atbilstoši kopējiem standartiem vienotā tīklā tiks apvienotas pašreizējās uzpildes stacijas, tādējādi nodrošinot ar ūdeņradi darbināmo transportlīdzekļu mobilitāti. Tas attiecas uz 14 dalībvalstīm, kurās patlaban ir izveidots ūdeņraža uzpildes staciju tīkls.

Biodegvielas. To īpatsvars degvielas tirgū jau tagad ir gandrīz 5 %. Tās izmanto degvielas maisījumos, un tām nav nepieciešama īpaša infrastruktūra. Galvenais uzdevums būs nodrošināt to ilgtspējību.

Dabasgāze – sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un saspiestā dabasgāze (CNG). LNG izmanto gan jūras, gan iekšzemes ūdensceļu transportam. Tādas LNG infrastruktūras izveide, ko varētu izmantot kuģi, pagaidām ir sākuma stadijā. Vienīgi Zviedrijā ir neliela LNG bunkurēšanas iekārta kuģiem, kuri dodas jūrā, taču tādas ir plānotas arī vairākās citās dalībvalstīs. Komisija ierosina LNG uzpildes stacijas ierīkot visās 139 Eiropas pamattīklā iekļautajās jūras un iekšzemes ostās, attiecīgi – līdz 2020. gadam un 2025. gadam. Runa ir nevis par lielajiem gāzes termināļiem, bet gan nostiprinātām vai pārvietojamām uzpildes stacijām. Tas attiecas uz visām lielākajām ES ostām.

LNG. Sašķidrināto dabasgāzi izmanto arī kravas automobiļiem, taču ES ir tikai 38 uzpildes stacijas. Komisija ierosina līdz 2020. gadam pie Eiropas pamattīkla ceļiem LNG uzpildes stacijas ierīkot ik pēc 400 km.

CNG. Saspiesto dabasgāzi pārsvarā izmanto vieglajiem automobiļiem. Patlaban šo degvielas veidu izmanto 1 miljons transportlīdzekļu, proti, 0,5 % autoparka, un nozares pārstāvji plāno līdz 2020. gadam šo skaitli palielināt desmitkārtīgi. Komisijas priekšlikums nodrošinās, ka 2020. gadā Eiropas teritorijā attālums starp publiski pieejamiem uzpildes punktiem, uz kuriem attieksies kopējie standarti, nebūs lielāks par 150 km.

LPG. Sašķidrinātā naftas gāze. Attiecībā uz LPG nav paredzēti pasākumi, jo infrastruktūra lielākoties jau ir izveidota.

Veicot grozījumus savos valsts noteikumos, lai veicinātu privātā sektora ieguldījumus un attiecīgu rīcību, dalībvalstis varēs īstenot šīs izmaiņas bez valsts finansējuma piesaistes. ES atbalstu jau tagad var saņemt no TEN-T fondiem, Kohēzijas fonda un struktūrfondiem.

Skatīt arī: MEMO/13/24

Elektroenerģijas uzlādes punkti/transportlīdzekļi katrā dalībvalstī

Dalībvalstis

Jau izveidotā infrastruktūra

(uzlādes punkti)

2011. gads

Ierosinātie mērķi, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam– publiski pieejama infrastruktūra1

Dalībvalstu plānotais elektro-transportlīdzekļu skaits 2020. gadā

Austrija

489

12 000

250 000

Beļģija

188

21 000

-

Bulgārija

1

7 000

-

Kipra

-

2 000

-

Čehijas Republika

23

13 000

-

Vācija

1 937

150 000

1 000 000

Dānija

280

5 000

200 000

Igaunija

2

1 000

-

Grieķija

3

13 000

-

Somija

1

7 000

-

Francija

1 600

97 000

2 000 000

Ungārija

7

7 000

-

Īrija

640

2 000

350 000

Itālija

1 350

125 000

130 000 (2015. gadā)

Lietuva

-

4 000

-

Luksemburga

7

1 000

40 000

Latvija

1

2 000

-

Malta

-

1 000

-

Nīderlande

1 700

32 000

200 000

Polija

27

46 000

-

Portugāle

1 350

12 000

200 000

Rumānija

1

10 000

-

Spānija

1 356

82 000

2 500 000

Slovākija

3

4 000

-

Slovēnija

80

3 000

14 000

Zviedrija

-

14 000

600 000

Apvienotā Karaliste

703

122 000

1 550 000

Kontaktpersonas:

Helen Kearns (+32 2 298 76 38)

Dale Kidd (+32 2 295 74 61)

1 :

Publiski pieejamo uzlādes punktu skaits ir 10 % no kopējā uzlādes punktu skaita.


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site