Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 29. aprīlī

Komisija aicina sadarboties, lai veicinātu ilgtspējīgu akvakultūru Eiropā

Lai veicinātu ES akvakultūras attīstību, Eiropas Komisija ir izstrādājusi stratēģiskās vadlīnijas, tādējādi sadarbojoties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām šīs nozares problēmu risināšanā. ES akvakultūras nozarei ir nozīmīgs izaugsmes potenciāls, un tā var palīdzēt ietaupīt pārmērīgi izmantotos jūras resursus. Vadlīnijas, ar ko šodien tiek iepazīstināta sabiedrība, palīdzēs koordinēt visu dalībvalstu centienus. Vadlīnijās nav noteikti jauni juridiski pienākumi, tās ietver brīvprātīgu pasākumu kopumu, kurus var veikt dalībvalstis, Komisija un ieinteresētās personas, lai veicinātu tādas nozares attīstību, kas ir ekonomiski, sociāli un vides ziņā ilgtspējīga un nodrošina patērētajiem veselīgus un kvalitatīvus jūras produktus.

Kā paredzēts kopējās zivsaimniecības politikas reformā – kura pašlaik tiek apspriesta –, akvakultūras nozare var palīdzēt samazināt starpību starp arvien lielāku jūras produktu patēriņa līmeni un aizvien mazākiem zivju krājumiem. Tā faktiski var nodrošināt reālu alternatīvu pārzvejai un veicināt izaugsmi un darbvietu radīšanu gan piekrastes, gan iekšzemes teritorijās. Citur pasaulē šī nozare strauji attīstās. Eiropas Savienībā tā kopumā stagnē daļēji lēnu licences piešķiršanas procedūru dēļ un daļēji administratīvas neefektivitātes dēļ dažādos līmeņos.

"Jaunas licences iegūšana jaunai saimniecībai pašlaik var prasīt līdz pat trim gadiem, kas, protams, atbaida ieguldītājus," sacīja Eiropas Komisijas jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki. "Es vēlos strādāt kopā ar dalībvalstīm, lai samazinātu birokrātiju un sekmētu šīs nozares konkurētspēju, kas balstītos uz mūsu pašreizējo augsto patērētāju un vides aizsardzības līmeni."

Komisija, apspriežoties ar visām ieinteresētajām personām, ir noteikusi četras akvakultūras nozares galvenās problēmas: ir jāsamazina birokrātija un nenoteiktība tirgus dalībniekiem, jāatvieglo pieeja teritorijai un ūdenim, jāpalielina nozares konkurētspēja un jāsekmē vienlīdzīgi konkurences apstākļi, izmantojot Eiropā ražotu zivju produktu konkurences priekšrocības.

Vadlīnijās ir aplūkotas šīs problēmas un noteikti vairāki pasākumi, piemēram, administratīvo procedūru vienkāršošana, telpiskā plānošana, tirgus organizācija, uzņēmējdarbības dažādošana, labāka marķēšana un pilnīgāka informācija, lai palīdzētu tirgus konjunktūrai atraisīt ES akvakultūras nozares potenciālu. Piemēri:

  • Komisija koordinēs labākās prakses apzināšanu, kā saīsināt licences piešķiršanas procedūru jaunām saimniecībām;

  • Komisija veicina integrētu pieeju telpiskajai plānošanai, kas palīdzēs garantēt zivju audzētājiem pienācīgu piekļuvi teritorijai un ūdenim, vienlaikus samazinot ietekmi uz vidi un citām saimnieciskajām darbībām;

  • Eiropas akvakultūra nodrošina kvalitatīvus produktus, kas atbilst patērētāju veselības, vides aizsardzības un dzīvnieku labturības augstākajiem standartiem. Tas ietekmē ražotāju izmaksas, taču atbilstīga informācija par produktu kvalitāti, piemēram, marķēšana, var kļūt par konkurences priekšrocību un uzlabot patērētāju attieksmi.

Nākamais posms

Stratēģiskās vadlīnijas ir saistītas ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformu, kuras mērķis ir atbalstīt akvakultūru, izmantojot tā saukto atvērto koordinācijas metodi. Pamatojoties uz šīm vadlīnijām un neskarot sarunu rezultātus par KZP reformu, dalībvalstis sagatavos valstu daudzgadu stratēģiskos plānus, ņemot vērā katras valsts sākuma situāciju, problēmas un potenciālu. Komisija palīdzēs koordinēt darbības un apmaiņu ar labāko praksi, kā arī sniegt turpmākas norādes par to, kā praktiski saskaņot saimnieciskās darbības ar ES tiesību aktiem.

Vispārīga informācija

ES akvakultūras produkcijas vērtība 2010. gadā veidoja 3,1 miljardu eiro par 1,26 miljoniem tonnu produkcijas. Tas atbilst aptuveni 2 % no pasaules akvakultūras produkcijas. Akvakultūras ražošana ES pēdējos desmit gados ir stagnējusi, turpretī citos reģionos īpaši Āzijā nozare ir attīstījusies ļoti strauji.

Pašlaik 10 % no ES jūras produktu patēriņa veido akvakultūras produkti, 25 % ES zvejas produkti, un 65 % tiek importēti no citām valstīm (gan zvejas, gan akvakultūras produkti); starpība starp patēriņu un ES zvejas produkcijas apjomu pēdējos gados ir pastāvīgi palielinājusies, un akvakultūra var palīdzēt to samazināt. Katrs pašreizējā ES patēriņa procentpunkts, kuram vajadzīgie produkti tiktu saražoti iekšēji ar akvakultūras palīdzību, palīdzētu radīt 3000–4000 pilnas slodzes darbvietu.

Papildu informācija

http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/aquaculture/index_lv.htm.

MEMO/13/391

Kontaktinformācija:

Oliver Drewes (+32 2 299 24 21)

Lone Mikkelsen (+32 2 296 05 67)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site