Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 26. aprīlī

Nodarbinātība. Komisija ierosina uzlabot veidu, kā īstenot darba ņēmēju tiesības uz brīvu pārvietošanos

Šodien Eiropas Komisija ierosina pasākumus, kas uzlabos ES tiesību aktu piemērošanu attiecībā uz cilvēku tiesībām strādāt citā dalībvalstī un tādējādi atvieglos viņu tiesību īstenošanu praksē. Patlaban arvien saglabājas problēma, ka publiskā un privātā sektora darba devējiem trūkst zināšanu par ES noteikumiem, neatkarīgi no tā, vai ir vai nav nodrošināta atbilstība valstu tiesību aktiem. Galvenokārt šāds zināšanu vai noteikumu izpratnes trūkums rada diskrimināciju pilsonības dēļ. Cilvēki arī uzskata, ka, saskaroties ar problēmām saistībā ar tiesībām brīvi pārvietoties, viņi nezina, kur vērsties uzņēmējdalībvalstī. Piedāvājot praktiskus risinājumus, priekšlikuma mērķis ir likvidēt šos šķēršļus un palīdzēt novērst darba ņēmēju diskrimināciju pilsonības dēļ.

ES nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andora sacīja: Darba ņēmēju brīva pārvietošanās ir ES vienotā tirgus pamatprincips. Šobrīd bezdarba līmenis dažās dalībvalstīs salīdzinājumā ar citām ir daudz augstāks, tāpēc ir svarīgi panākt, lai cilvēki, kas vēlas strādāt citā ES valstī, to varētu darīt. Darbaspēka mobilitāte ir izdevīgs risinājums it visiem — no tā labumu gūst gan dalībvalstu ekonomikas, gan konkrēti darba ņēmēji. Šis priekšlikums palīdzēs viņiem pārvarēt šķēršļus, kas rodas, lai strādātu kādā citā ES valstī."

Eiropas Parlamentam un Padomei apstiprinot šo priekšlikumu, tas palīdzēs nodrošināt reālu un efektīvu spēkā esošo tiesību aktu piemērošanu. Dalībvalstīm būs pienākums:

  1. izveidot valstu kontaktpunktus, kuros tiks sniegta informācija, palīdzība un konsultācijas, lai ES migrējošie darba ņēmēji un darba devēji būtu labāk informēti par savām tiesībām,

  2. nodrošināt atbilstīgus valsts līmeņa tiesiskās aizsardzības līdzekļus,

  3. atļaut arodbiedrībām, nevalstiskajām un citām organizācijām diskriminācijas gadījumos sākt administratīvas vai tiesu procedūras atsevišķu darba ņēmēju vārdā,

  4. sniegt plašāku informāciju par ES migrējošiem darba ņēmējiem un darba devējiem kopumā.

Vispārīga informācija

2012. gadā 6,6 miljoni ES iedzīvotāju dzīvoja un strādāja citā - nevis savā - dalībvalstī. Tas ir 3,1 % no strādājošo skaita Eiropas Savienībā. Vēl 1,2 miljoni cilvēku dzīvo vienā valstī, bet strādā citā. Savukārt personām, kuras vēlas strādāt citā valstī, bieži vien trūkst aizsardzības un informācijas uzņēmējdalībvalstī un var būt grūtības attiecībā uz darbapstākļiem vai darba vai sociālo priekšrocību pieejamību. Saskaņā ar 2011. gada septembra Eirobarometra aptauju 15 % ES iedzīvotāju uzskata, ka viņi neapsvērtu iespēju strādāt citā dalībvalstī, jo, viņuprāt, ir pārāk daudz šķēršļu. Šķēršļi ir šādi:

  1. atšķirīgi darbā pieņemšanas nosacījumi,

  2. pilsonības nosacījumi attiecībā uz atsevišķu amatu pieejamību,

  3. atšķirīgi darba nosacījumi praksē (piemēram, darba samaksa, karjeras iespējas un amatu pakāpes),

  4. problēmas ar sociālo priekšrocību pieejamību — priekšrocību saņemšanai izvirzītie noteikumi ir vieglāk izpildāmi attiecīgās valsts pilsoņiem nekā citiem ES pilsoņiem (piemēram, uzturēšanās nosacījums),

  5. citās dalībvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju un pieredzi neņem vērā vai arī to ņem vērā atšķirīgā veidā.

Šie šķēršļi attiecīgajiem cilvēkiem rada sekas ne vien profesionālajā jomā un personīgajā dzīvē, bet arī negatīvi ietekmē viņu integrāciju darba tirgū un uzņēmējvalsts sabiedrībā.

ES pilsoņu tiesības strādāt citā dalībvalstī ir noteiktas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 45. pantā un ietver tiesības attiecībā uz nodarbinātības pieejamību, darba samaksu un citiem darba nosacījumiem netikt diskriminētiem pilsonības dēļ. Regulā (ES) Nr. 492/2011 ir izklāstītas tiesības, kuras izriet no darba ņēmēju pārvietošanās brīvības, un ir konkretizētas jomas, kurās diskriminācija pilsonības dēļ ir aizliegta, jo īpaši attiecībā uz šādiem aspektiem:

  1. nodarbinātības pieejamība,

  2. darbapstākļi,

  3. sociālās un nodokļu priekšrocības,

  4. apmācības pieejamība,

  5. dalība arodbiedrībās,

  6. mājoklis,

  7. izglītības pieejamība bērniem.

Gan LESD 45. pants, gan Regula (ES) Nr. 492/2011 ir tieši piemērojami dalībvalstīs, savukārt jaunā priekšlikuma mērķis ir uzlabot un pastiprināt veidu, kādā tie tiek piemēroti praksē. To var panākt ar minēto priekšlikumu, kas paredz izveidot atbilstošu noteikumu un pasākumu vispārīgu vienoto sistēmu, lai labāk un vienotāk piemērotu tiesības, kas ar ES tiesību aktiem piešķirtas darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto savas brīvas pārvietošanās tiesības. Neatkarīgi no šī priekšlikuma Komisija, kura uzrauga Līguma izpildi, arī turpmāk vajadzības gadījumā īstenos pienākumu neizpildes procedūras pret dalībvalstīm, ja valsts tiesību akti nebūs saskaņoti ar minēto Līgumu un attiecīgo regulu.

Darbaspēka mobilitāte ES nāk par labu ne vien iesaistītajiem darba ņēmējiem, bet arī dalībvalstu ekonomikām. Tā dod labumu uzņēmējvalstīm, jo uzņēmumi tādējādi var aizpildīt vakantās darbvietas, kas citādi netiktu aizpildītas (nav pierādījumu tam, ka migrējošie darba ņēmēji atņem darbvietas uzņēmējvalsts darba ņēmējiem), un ražot preces un sniegt pakalpojumus, kas citādi nebūtu iespējams. Un tā dod labumu arī migrējošo darba ņēmēju izcelsmes valstīm, jo ļauj atrast darbu darba ņēmējiem, kuriem pretējā gadījumā būtu mazāk iespēju atrast darbu, un tādējādi nodrošināt finansiālu atbalstu savam ģimenēm savā valstī un iegūt prasmes un pieredzi, kas citādi nebūtu iespējams. Ja migrējošie darba ņēmēji pēc tam atgriežas savā izcelsmes valstī, viņi izmanto minēto pieredzi.

Piemēram, 2011. gada pētījumā par migrāciju no astoņām jaunajām dalībvalstīm (Čehijas Republikas, Igaunijas, Ungārijas, Lietuvas, Latvijas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas) bija norādīts, ka Īrijas IKP bija palielinājies par 3 % un Apvienotās Karalistes IKP — par 1,2 % laikposmā no 2004. līdz 2009. gadam, kad uz tām no šīm astoņām minētajām dalībvalstīm pārcēlās migrējošie darba ņēmēji.

Sīkāka informācija

MEMO/13/384

Jaunumi Nodarbinātības ĢD tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=89&newsId=1830&furtherNews=yes.

Lāslo Andora tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/andor/index_en.htm.

Lāslo Andors tviterī: http://twitter.com/LaszloAndorEU

Pierakstieties Eiropas Komisijas bezmaksas jaunumu vēstkopā par nodarbinātību, sociālajām lietām un iekļautību: http://ec.europa.eu/social/e-newsletter.

Kontakpersonas:

Jonathan Todd (+32 2 299 41 07)

Cécile Dubois (+32 2 295 18 83)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site