Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Brisele, 2013. gada 16. aprīlis

Eiropas sagatavošana dabas un cilvēka izraisītām katastrofām

Eiropas Komisija šodien iepazīstināja ar paketi, ko veido divas daļas: pielāgošanās klimata pārmaiņām ES stratēģija, kas nosaka sistēmu un mehānismus, kuri ļautu fundamentāli uzlabot ES gatavību pašreizējai un gaidāmajai klimata pārmaiņu ietekmei, un saistīts instruments — pieņemtā zaļā grāmata par apdrošināšanu dabas un cilvēka izraisītu katastrofu kontekstā. Šī sabiedriskā apspriešana aizsāk plašas debates par pašreizējo apdrošināšanas iespēju piemērotību un pieejamību.

Eiropas klimata politikas komisāre Konija Hēdegorda sacīja: "Lai nepieļautu, ka globālās sasilšanas izraisītā temperatūras paaugstināšanās sasniedz 2 °C un izvairītos no bīstamām klimata pārmaiņām, mūsu galvenajai prioritātei arī turpmāk jābūt pasaules siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Tomēr klimata pārmaiņu nelabvēlīgā ietekme Eiropā ir manāma aizvien skaidrāk. Pielāgošanās šīm izmaiņām ir viens no svarīgākajiem teritoriālās attīstības uzdevumiem Eiropā. Mūsu stratēģija palīdzēs Eiropas lēmumu pieņēmējiem izraudzīties labākos risinājumus savu pilsoņu labklājībai. Tas savukārt stimulēs izaugsmi un nodarbinātību un ļaus izvairīties no potenciāli augstas sociālās, ekonomiskās un vides ietekmējuma cenas, ko nāktos maksāt vēlāk."

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē sacīja: "Dabas un cilvēka izraisītu katastrofu skaits pieaug, savukārt apdrošināšanas nozares spēja apdrošināt pret šīm katastrofām netiek pilnībā izmantota. Ir jāapzina Eiropas līmeņa risinājumi šā apdrošināšanas potenciāla un prakses neatbilstības novēršanai, tāpat kā jāapzina kopīgi profilakses mehānismi un pilsoņu un uzņēmumu informētības palielināšanas instrumenti. Šī zaļā grāmata aizsāk svarīgas debates par šiem jautājumiem un mums palīdzēs gūt pilnīgāku priekšstatu par situāciju dažādās dalībvalstīs."

Starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un reaģēšanas krīzes situācijās komisāre Kristalīna Georgijeva sacīja: "Prasmīgi izstrādātas apdrošināšanas polises turklāt var kalpot kā tirgus instruments, kas palīdzētu novērst riskantu rīcību, sekmēt riska apzināšanu un integrēt katastrofgatavību ekonomiskos un finansiālos lēmumos."

Trīs galvenie mērķi stratēģijas pamatā

• Dalībvalstu darbības stimulēšana. Komisija mudinās dalībvalstis pieņemt visaptverošas pielāgošanās stratēģijas (pašlaik stratēģijas ir 15 valstīm) un nodrošinās finansējumu, lai tām palīdzētu pilnveidot to pielāgošanās spējas un veikt vajadzīgos pasākumus. Tā arī atbalstīs pielāgošanos pilsētās, aicinot pieņemt brīvprātīgu apņemšanos, kuras pamatā būs Pilsētu mēru pakta iniciatīva.

• Darbības klimatgatavības nodrošināšana ES līmenī, turpinot sekmēt pielāgošanos tādās svarīgās, mazaizsargātās nozarēs kā lauksaimniecība, zivsaimniecība un kohēzijas politika, nodrošinot lielāku Eiropas infrastruktūras noturību pret klimata pārmaiņām un veicinot apdrošināšanu pret cilvēka un dabas izraisītām katastrofām.

• Lēmumu pieņemšana uz pilnīgākas informācijas pamata, aizpildot robus zināšanās par pielāgošanos un pilnveidojot Pielāgošanās klimata pārmaiņām Eiropas platformu (Climate-ADAPT), lai tā Eiropas mērogā kļūtu par "vienas pieturas aģentūru" attiecībā uz informāciju par pielāgošanos.

Radīt darbvietas un samazināt izmaksas

Stratēģijā ir īpaši uzsvērti pielāgošanās risinājumi, kas ir izmaksā maz, ir labvēlīgi ne vien klimatam, bet arī ekonomikai un ko ir loģiski izvēlēties dažādu iemeslu dēļ. Stratēģija sekmēs ilgtspējīgu izaugsmi, stimulēs ieguldījumus pret klimata pārmaiņām noturīgos projektos un radīs jaunas darbvietas, jo sevišķi tādās nozarēs kā būvniecība, ūdens resursu pārvaldība, apdrošināšana, lauksaimniecības tehnoloģijas un ekosistēmu pārvaldība.

Gaidāmo izmaksu un ieguvumu aplēses liecina, ka katrs profilaktiskajos pretplūdu pasākumos ieguldītais eiro varētu novērst zaudējumus sešu eiro apmērā. Laikposmā no 1980. līdz 2011. gadam plūdu dēļ gāja bojā vairāk nekā 2500 cilvēki, plūdi skāra vairāk nekā 5,5 miljonus cilvēku un izraisīja tiešus ekonomiskus zaudējumus vairāk nekā 90 miljardu eiro apmērā. Tiek lēsts, ka visas Eiropas Savienības minimālās izmaksas par nepielāgošanos klimata pārmaiņām līdz 2020. gadam varētu sasniegt aptuveni 100 miljardus eiro gadā, bet līdz 2050. gadam — 250 miljardus eiro gadā.

Zaļā grāmata par katastrofu apdrošināšanu

Tāpat kā daudzus citus pasaules reģionus, Eiropas Savienību apdraud gandrīz visu veidu dabas katastrofas. Katastrofas ne vien noved pie cilvēku bojāejas, bet arī katru gadu nodara kaitējumu miljardiem eiro apmērā, un tas ietekmē ekonomisko stabilitāti un izaugsmi. Katastrofām var būt pārrobežu ietekme, un tās potenciāli var apdraudēt veselus kaimiņos esošu valstu reģionus. Pat tad, kad lielu katastrofu radītās izmaksas rodas tikai lokāli, attiecīgajām dalībvalstīm var rasties liels fiskālais slogs, kas var izraisīt iekšēju vai ārēju līdzsvara zudumu, ja šīs izmaksas pienācīgi nesedz apdrošināšana. Tāpēc šis jautājums būtiski skar iedzīvotājus, uzņēmumus un valstu pārvaldes visā Eiropas Savienībā.

Zaļā grāmata izvirza vairākus jautājumus par katastrofu pienācīgas apdrošināšanas piemērotību un pieejamību. Mērķis ir uzlabot informētību un izvērtēt, vai darbība ES līmenī būtu piemērots vai pamatots līdzeklis, kā uzlabot katastrofu apdrošināšanas tirgu Eiropas Savienībā. Raugoties vispārīgāk, šis process arī paplašinās zināšanu bāzi, palīdzēs popularizēt apdrošināšanu kā katastrofu pārvaldības instrumentu un tādējādi sekmēs virzību uz vispārēju kultūru, kam pamatā ir katastrofu riska profilakse un seku mazināšana.

Turpmākie pasākumi

Paziņojums, kurā izklāstīta pielāgošanās stratēģija, ir adresēts pārējām ES institūcijām, lai tās par to izteiktu savu viedokli. Komisija 29. aprīlī Briselē rīkos ieinteresēto personu konferenci par šo stratēģiju.

Zaļās grāmatas sabiedriskā apspriešana noritēs līdz 2013. gada 30. jūnijam. Kad Komisija būs iepazinusies ar paustajiem viedokļiem, tā lems par vispiemērotāko reakciju, kas varētu būt vai nu leģislatīva, vai neleģislatīva rīcība.

Vispārīga informācija

Eiropā sasilšana norit ātrāk nekā daudzās citās pasaules daļās — Eiropas sauszemes temperatūra pēdējās desmitgades laikā vidēji par 1,3 °C pārsniedz pirmsindustrializācijas līmeni, kamēr pasaulē temperatūra vidēji ir paaugstinājusies par 0,8 °C. Ietekme dažādās ES vietās atšķiras atkarībā no klimatiskajiem, ģeogrāfiskajiem un sociālekonomiskajiem apstākļiem, taču visas dalībvalstis ir pakļautas klimata pārmaiņām. Dažas ekstremālas meteoroloģiskās parādības ir aizvien biežākas — piemēram, Eiropas dienvidos un vidusdaļā aizvien biežāka parādība ir karstuma viļņi, meža ugunsgrēki un sausums. Eiropas ziemeļos un ziemeļaustrumos tiek prognozēti lielāki nokrišņi un plūdi, kā arī lielāks piekrastes applūšanas un krastu erozijas risks. Lielāks šādu parādību biežums, visticamāk, palielinātu katastrofu apmēru, izraisot ievērojamus ekonomiskus zaudējumus, draudus sabiedrības veselībai un cilvēku bojāeju.

Eiropā īpaši neaizsargāts pret klimata pārmaiņu ietekmi ir Vidusjūras baseins, kalnu apvidi, blīvi apdzīvotas palienes, piekrastes teritorijas, tālākie reģioni un Arktika. Turklāt trīs ceturtdaļas iedzīvotāju dzīvo pilsētās, kas var būt pakļautas karstuma viļņiem, plūdiem vai jūras līmeņa paaugstināšanās problēmai.

Papildu informācija

ĢD CLIMA tīmekļa lapa par pielāgošanos

Pielāgošanās klimata pārmaiņām Eiropas platforma

MEMO/13/334

MEMO/13/335