Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 11. aprīlī

Ziņojumā apstiprināts, ka migrantu bērniem ir lielākas iespējas nokļūt sliktās skolās

Saskaņā ar jaunu pētījumu, kas veikts Eiropas Komisijas uzdevumā, nesen ieceļojušu migrantu bērniem ir lielāka iespējamība saskarties ar segregāciju un nokļūst skolās, kurām piešķirts mazāks finansējums. Šādā situācijā bērnu sekmju līmenis ir zems, un pastāv liela varbūtība, ka viņi priekšlaicīgi pamet skolu. Pētījumā ierosināts dalībvalstīs migrantu bērniem sniegt mērķtiecīgu izglītības atbalstu, piemēram, nodrošinot speciālo priekšmetu pedagogus un sistemātiski iesaistot arī vecākus un plašāku sabiedrību, lai uzlabotu šo bērnu integrāciju.

Pētījumā izvērtēta valstīs īstenotā politika, saskaņā ar kuru sniedz atbalstu nesen ieceļojušu migrantu bērniem, un tajā aptvertas 15 valstis, kas nesen saskārušās ar ievērojamu imigrantu pieplūdumu: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija (flāmiski runājošā kopiena), Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Kipra, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Vācija un Zviedrija. Pētījumā konstatēts, ka Dānijā un Zviedrijā ieviests labākais modelis, kura pamatprincipi ir mērķtiecīgs atbalsts un zināma skolu autonomija. Citās valstīs vērojama tendence koncentrēties tikai uz vienu no šiem aspektiem, un tas nozīmē, ka tām neizdodas sasniegt labākus rezultātus saistībā ar migrantu bērnu iekļautību.

Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu sacīja: „Visi bērni, neatkarīgi no izcelsmes, ir pelnījuši vienādas izglītības iespējas, lai apgūtu dzīvē vajadzīgās prasmes un uzlabotu savas nodarbinātības izredzes. Tā ir joma, kurā Eiropai ir jāuzlabo rādītāji un jāsniedz lielāks atbalsts neaizsargātajām sabiedrības grupām. Mums ir jāmaina joprojām pārāk daudzās skolās valdošā gaisotne. Skolēni, kuri uzauguši attiecīgajā valstī, ir pirmie, kuriem jāpielāgojas migrantu bērniem. Viņi būtu jāmudina atbalstīt šos migrantu bērnus, un šajā sakarībā viņiem ir nepieciešams arī vecāku atbalsts. Bezdarbības gadījumā mēs riskējam radīt apburto loku, kad iespēju trūkums noved pie sliktām sekmēm skolā un pastāv lielāka iespējamība saskarties ar bezdarbu un nabadzību.”

Pētījumā veiktā analīze akcentē to, cik nozīmīga ir skolu autonomija un vienota pieeja atbalsta sniegšanā nesen ieceļojušu migrantu bērniem izglītības jomā; tas ietver gan valodas apguves atbalstu, gan atbalstu mācībās, vecāku un sabiedrības iesaistīšanos un starpkultūru izglītību. Tajā norādīts, ka skolās būtu jānovērš segregācija, kā arī skolēnu agrīns sadalījums pēc spējām, jo tas var neizdevīgā situācijā nostādīt migrantu bērnus, kuri pielāgojas jaunās valodas videi. Pētījumā arī uzsvērts, ka jāuzlabo to statistikas datu uzraudzība un apkopošana, kas attiecas uz migrantu skolēnu un studentu iespējam saistībā ar piekļuvi, līdzdalību un sekmēm.

Pētījuma rezultāti atspoguļo statistiku no ESAO Starptautiskās skolēnu novērtēšanas

programmas (PISA), kuras ietvaros tiek pārbaudītas 15 gadīgo jauniešu prasmes un zināšanas. ESAO konstatēja, ka 2010. gadā Eiropā mācības priekšlaicīgi pametuši 25,9 % no ārvalstīs dzimušiem skolēniem, savukārt attiecīgajā valstī dzimušajiem skolēniem šis īpatsvars bija tikai 13 %.

Pamatinformācija

Komisijas pētījumā konstatēts, ka lielākajā daļā valstu atbilstīgi vispārējām valsts pamatnostādnēm jautājumu par līdzekļu piešķiršanu izlemj pašas skolas vai, gluži pretēji, valda autonomijas trūkums, kas liedz pielāgot atbalstu individuālām vajadzībām un valsts politiku vietējiem apstākļiem.

Pētījumā izšķirtas 5 veidu izglītības atbalsta sistēmas:

Vispārējā atbalsta modelis (piemēram, Dānija, Zviedrija).

Tas nodrošina pastāvīgu atbalstu jomās, kuras ir nozīmīgākās saistībā ar nesen ieradušos migrantu bērnu iekļaušanu: valodas apguves atbalsts, atbalsts mācībās, vecāku iesaistīšanās, starpkultūru izglītība un labvēlīga mācību vide.

Nesistemātiska atbalsta modelis (piemēram, Itālija, Kipra, Grieķija).

Atbalsta sniegšanā raksturīga izlases veida pieeja. Politika ne vienmēr ir skaidri formulēta, efektīvi finansēta vai īstenota. Skolotāji, vecāki un vietējās pašvaldības lielā mērā darbojas bez skaidriem norādījumiem.

Kompensējošā atbalsta modelis (piemēram, Beļģija, Austrija).

Tas ietver visu veidu atbalsta politiku, nodrošinot pastāvīgu uzņēmējas valsts valodas apmācību, taču atbalsts mācībās ir salīdzinoši vājš, bērnu spēju diferencēšana un sadalīšana pēc spējām notiek agrīnā vecumā. Šis modelis ir „kompensējošs”, jo tā mērķis ir novērst atšķirības, nevis sākotnējos neizdevīgos apstākļus.

Integrācijas modelis (piemēram, Īrija).

Raksturīga labi veidota sadarbība un starpkultūru izglītības politika. Saikne starp skolu, vecākiem un vietējo pašvaldību tiek uzturēta sistemātiski, bet starpkultūru izglītība ir efektīvi integrēta mācību programmās un tiek popularizēta skolas ikdienā. Galvenā uzmanība šajā modelī nav vērsta uz valodas apguves atbalstu.

Centralizētais sākuma atbalsta modelis (piemēram, Francija, Luksemburga).

Šis modelis ir vērsts uz centralizētu pieeju migrantu bērnu uzņemšanā un mācību atbalsta sniegšanā. Tā ietvaros tiek piedāvātas labi izstrādātas mērķtiecīgas atbalsta programmas, kas orientētas uz skolēniem, kuru sekmes ir zem vidējā līmeņa, kā arī valodas apguve un vecāku informēšanas pasākumi.

Šo neatkarīgo pētījumu veica Lietuvas Rīcībpolitikas un pārvaldības institūts Komisijas uzdevumā.

Daļēji īstenojot savu nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju, Eiropas Savienība mudina dalībvalstis palielināt ieguldījumus izglītībā, lai tās spētu stiprināt savu ekonomiku un sniegt iespēju jauniešiem apgūt darba tirgū vajadzīgas prasmes. ES dalībvalstis ir apņēmušās līdz 2020. gadam samazināt to jauniešu skaitu, kuriem ir zema līmeņa pamatzināšanas (lasīšana, matemātika un eksaktās zinātnes) un kuri priekšlaicīgi pamet mācības. Tās ir vienojušās līdz 2020. gadam panākt, ka to 15 gadīgo jauniešu īpatsvars, kuriem nav sasniegts pietiekami augsts līmenis lasīšanā, matemātikā un eksaktajās zinātnēs, ir mazāks par 15 %, to jauniešu īpatsvars, kuri priekšlaicīgi pārtrauc izglītību un apmācības, ir mazāks par 10 %, bet 30–34 gadu vecuma grupā vismaz 40 % jābūt ieguvušiem augstāko izglītību.

Kopš 1960. gada uz Eiropu orientētās migrācijas neto apjoms ir trīskāršojies. Imigrantu bērnu apmācība ir kļuvusi par īpaši svarīgu jautājumu, piemēram, 2009./2010. mācību gadā 17,6 % no Austrijas skolās reģistrētajiem skolēniem pirmā valoda bija kāda cita valoda, nevis vācu; Grieķijas pamatskolās un vidusskolās pēdējo piecu gadu laikā ārvalstu izcelsmes skolēnu īpatsvars ir pieaudzis no 7,3 % līdz 12 %.

Sīkāka informācija

Galīgais ziņojums

Eiropas Komisija: Izglītība un apmācība

Andrulas Vasiliu tīmekļa vietne

Sekojiet Andrulai Vasiliu Tviterī: @VassiliouEU

Kontaktpersonas:

Dennis Abbott (+32 2 295 92 58); Twitter: @DennisAbbott

Dina Avraam (+32 2 295 96 67)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website