Navigation path

Left navigation

Additional tools

Ražošanas attiecībās Eiropā sociālais dialogs kļūst arvien saspīlētāks, teikts jaunā ziņojumā

European Commission - IP/13/321   11/04/2013

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 11. aprīlī

Ražošanas attiecībās Eiropā sociālais dialogs kļūst arvien saspīlētāks, teikts jaunā ziņojumā

Tagadējās ekonomikas krīzes dēļ dialogs starp darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem un valdībām ir kļuvis visai problemātisks, — tā atzīts ziņojumā, ko šodien publicējusi Eiropas Komisija. Tajā teikts, ka jaunākās reformas dalībvalstīs ne vienmēr ir noritējušas efektīva sociālā dialoga pavadībā, tāpēc Eiropā arvien vairāk saasinās ražošanas attiecības.

Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors sacīja: “Ņemot vērā pašreizējo makroekonomiskā pieprasījuma atslābumu, nodokļu paaugstināšanu un valsts izdevumu samazināšanu, sociālais dialogs ir pakļauts arvien lielākam spiedienam. Mums jānostiprina sociālo partneru loma visos līmeņos, ja vēlamies izkļūt no krīzes un saglabāt Eiropas sociālā modeļa priekšrocības. Labi strukturēts sociālais dialogs ir arī svarīgs priekšnoteikums, lai risinātu demogrāfisko pārmaiņu problēmu, uzlabotu darba apstākļus un panāktu lielāku sociālo kohēziju. Sociālais dialogs it sevišķi jāpastiprina Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs, kur tas pašlaik ir ievērojami vājāks.”

Darba ņēmēju un darba devēju pārstāvjus (t. s. sociālos partnerus) ir ļoti svarīgi iesaistīt valdību īstenotajās reformās, jo sociālajā dialogā rastos risinājumus sabiedrība parasti uzņem atzinīgāk, tos ir vieglāk īstenot praksē un tie retāk rada konfliktsituācijas. Tāpēc vienošanās, kas panāktas ar sociālo partneru līdzdalību, ilgtermiņā gādā par ekonomisko un sociālo reformu ilgtspēju. Labi strukturēts sociālais dialogs var uzlabot Eiropas ekonomisko dinamiku. Reālā situācija liecina, ka valstīs ar nostiprinājušos sociālo dialogu un spēcīgām ražošanas attiecību institūcijām ekonomiskais un sociālais stāvoklis parasti ir stabilāks un pakļauts mazākam spiedienam. Sociālais dialogs spēj risināt problēmas un var palīdzēt pārvarēt pašreizējo krīzi. Jaunajā ziņojumā aprakstīts, kā Eiropas sociālais dialogs var ieviest reālas pārmaiņas Eiropas darba ņēmēju dzīvē, piemēram, uzlabojot drošību un veselību darbā, kā arī darba apstākļus.

Tā kā daudzās dalībvalstīs ir samazināti valsts izdevumi, ziņojumā lielākā uzmanība pievērsta ražošanas attiecībām publiskajā sektorā: valsts pārvaldē, izglītībā un veselības aprūpē. Valdībām publiskā sektora pārstrukturēšanā prioritārs bija līdzekļu ieguvums, uzlabojot efektivitāti. Dažās valstīs šis process ir turpinājies, īstenojot līdzsvarotu pieeju un šādi mazinot konfliktu potenciālu, jo tika ievēroti arodbiedrību un publiskā sektora kolektīvi rastie risinājumi. Cituviet lēmumu īstenošanā bieži vien netika izmantots sociālais dialogs. Šī tendence ir vērojama ne tikai tajās valstīs, kas saņem finansiālu palīdzību no ES un Starptautiskā Valūtas fonda. Līdz ar to daudzās dalībvalstīs nodokļu paaugstināšana un valsts izdevumu samazināšana ir izraisījusi veselu darba strīdu vilni un apliecina dažu tādu reformu apšaubāmo raksturu, kuras sagatavoja, neizmantojot sociālo dialogu.

Viduseiropā un Austrumeiropā

Ziņojumā arī padziļināti analizēta sociālā dialoga situācija Viduseiropā un Austrumeiropā. Lai gan starp šā reģiona valstīm ir vērojamas lielas atšķirības, tām visām, izņemot Slovēniju, ir raksturīgas vājas un sadrumstalotas ražošanas attiecību institūcijas. Dažreiz pārmaiņu ieviešanā pat netika iesaistīti sociālie partneri. Ziņojumā teikts, ka valstu ražošanas attiecību sistēmām vajadzīgs jauns spars, lai veicinātu un atjaunotu vienprātību, ilgtermiņā gādājot par iesākto ekonomisko un sociālo reformu ilgtspēju.

Ziņojumā skarti arī citi jautājumi, kā sociālo partneru iesaiste bezdarba un pensiju sistēmu reformās un pārejā uz ekonomiku, kas būtu ilgtspējīgāka un mazāk atkarīga no fosilajiem kurināmajiem. Lai gan tādās valstīs kā Beļģija, Francija, Nīderlande un Spānija arodbiedrības bija iesaistītas pensiju sistēmu reformā, citur sociālo partneru loma bija minimāla, un tas ir radījis konfliktsituācijas. Attiecībā uz klimata pārmaiņām ziņojumā minēts, ka sāk izvērsties sociālo partneru aktivitāte šajā jomā un ka tie arvien vairāk atbalsta ekoloģisko jautājumu risināšanu.

Sīkāka informācija

MEMO/13/325

Jaunumi Nodarbinātības ĢD tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=89&langId=lv

Eiropas sociālais dialogs:

http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=329&langId=en

Lāslo Andora tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/andor/index_en.htm

Lāslo Andors tviterī: http://twitter.com/LaszloAndorEU

Pierakstieties Eiropas Komisijas bezmaksas jaunumu vēstkopā par nodarbinātību, sociālajām lietām un iekļautību: http://ec.europa.eu/social/e-newsletter

Kontaktpersonas:

Jonathan Todd (+32 2 299 41 07)

Cécile Dubois (+32 2 295 18 83)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website