Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas

paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 26. martā

Ceturkšņa pārskats par nodarbinātību un sociālo situāciju ES — sociālā krīze saasinās

Nodarbinātības un sociālā situācija ES 2012. gada ceturtajā ceturksnī joprojām bija kritiska — turpināja samazināties nodarbinātība un pieaugt bezdarbs, turklāt saskaņā ar jaunāko Eiropas Komisijas ceturkšņa pārskatu par nodarbinātību un sociālo situāciju mājsaimniecību finansiālā situācija vēl joprojām ir nopietna. Dažās dalībvalstīs arvien vairāk jūtama valsts budžeta izdevumu samazinājuma un nodokļu palielinājuma negatīvā ietekme uz nodarbinātību un dzīves līmeni. Turklāt pārskatā atzīmēts, ka tīrā imigrācija no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, ir samazinājusies un ka krīze negatīvi ietekmēt dzimstību.

Eiropas nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors teica: “Sociālā krīze Eiropā aizvien vairāk pastiprinās, un vairākās dalībvalstīs tuvākajā laikā nav gaidāma reāla situācijas uzlabošanās.” Vissmagāk tas skāris mazāk aizsargātos. Valdībām ir jāpieliek pūles jāveic ieguldījumi, lai atrastu veidus, kā veidot integrējošu izaugsmi un dot cilvēkiem patiesu iespēju dzīvot pienācīgos apstākļos — Komisija nesenajā sociālo ieguldījumu paketē ir sniegusi ieteikumus, kā to panākt. Bet visvairāk mums ir vajadzīga lielāka solidaritāte: valstu iekšienē un arī starp tām. Mēs varam pārvarēt šo krīzi tikai tad, ja turēsimies kopā”.

ES bezdarba līmenis 2013. gada janvārī vēl pieauga līdz 26,2 miljoniem (19 miljoni eirozonā) vai līdz 10,8 % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (11,9 % eirozonā). Bezdarba līmeņa starpība starp dienvidu/perifērijas un eirozonas ziemeļu valstīm 2012. gadā sasniegusi vēl nepieredzētu atšķirību —10 procentpunktus. ES IKP 2012. gada ceturtajā ceturksnī samazinājās par 0,5 %, tā ir lielākā samazināšanās kopš 2009. gada sākuma. Vispārējā nodarbinātība ES 2012. gadā samazinājās par 0,4 %, un pozitīvu attīstību varēja vērot tikai nepilna darba laika sektorā. Tikai 2012. gada ceturtajā ceturksnī vien tā samazinājās par 0,2 % salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

Sociālās aizsardzības izdevumi samazinās ātrāk nekā iepriekšējo ekonomikas krīžu laikā

Valstu budžeta ierobežošanas pasākumi ir nelabvēlīgi ietekmējuši nodarbinātību gan tieši, samazinot nodarbinātību publiskajā sektorā, gan arī netieši, samazinot kopējo makroekonomikas pieprasījumu. Izmaiņas nodokļu un pabalstu sistēmās un algu samazinājums valsts sektorā ir radījušas ievērojamus mājsaimniecību faktisko ienākumu samazinājumus, būtiski ietekmējot dzīves līmeni zemu ienākumu mājsaimniecībās. Izdevumu samazinājumi un nodokļu palielināšana ir atšķirīgi ietekmējuši iedzīvotāju grupas ar zemu un augstu ienākumu līmeni. Analīze liecina, ka rūpīga budžeta reformu izstrāde ir ļoti svarīga, lai izvairītos no tā, ka visvairāk tiek skarti paši nabadzīgākie, kā tas ir bijis dažās valstīs (piemēram, Igaunijā un Lietuvā). Pēdējo desmit gadu laikā vēl nebija novērots tik liels to ES iedzīvotāju skaits (gandrīz katra ceturtā mājsaimniecība ar zemu ienākumu līmeni), kas sūdzas par grūtu finansiālo situāciju.

Sociālās aizsardzības izdevumiem bija liela nozīme, lai kompensētu mājsaimniecību ienākumu zudumu krīzes agrīnajā posmā, kas savukārt palīdzēja stabilizēt ekonomiku. Kopš 2010. gada vidus sociālās aizsardzības izdevumu ietekme samazinājās un 2012. gadā tā bija nenozīmīga, pat tajās valstīs, kurās bezdarba līmenis turpināja palielināties. Sociālo izdevumu samazinājums bija daudz lielāks nekā iepriekšējo krīžu laikā, tas daļēji atspoguļo fiskālās konsolidācijas lielo apjomu, kas bija jāveic eiro krīzes kontekstā. Šis samazinājums daudzās dalībvalstīs neitralizēja sociālās aizsardzības sistēmu stabilizējošo funkciju, kas varbūt veicināja ekonomikas lejupslīdes saasināšanos, vismaz īstermiņā.

Eiropadome 2013. gada martā apstiprināja, ka ES un dalībvalstu politikas galvenais uzdevums joprojām ir risināt problēmas, kas saistītas ar nodarbinātību un krīzes sociālajām sekām. Komisija 2013. gada februārī iesniedza Sociālo ieguldījumu paketi, kas dalībvalstīm sniedz pamatnostādnes efektīvākai un iedarbīgākai sociālajai politikai, ar kuras palīdzību risināt nopietnās problēmas, ar kurām tās saskaras, (sk. IP/13/125, MEMO/13/117, MEMO/13/118 un SPEECH/13/141). Paketē bija uzsvērts, ka tādi valsts ieguldījumi kā bērnu aprūpe, izglītība vai atbalsts aktīvām un veselīgām vecumdienām ir jāsaglabā vai jāpalielina pat tad, ja valsts budžeta stāvoklis ir saspringts, jo bez šāda ieguldījuma daudzi cilvēki nespēj piedalīties sabiedrības norisēs vai attīstīt savu ekonomisko potenciālu.

Jauniešu bezdarbs un ekonomiskā pasivitāte sasniegusi vēsturiski visaugstāko līmeni

Jauniešu vidū ne tikai bezdarbs sasniedza jaunu kulmināciju visā ES (23,6 % no aktīvajiem jauniešiem 2013. gada janvārī bija bezdarbnieki), bet arī jauniešu bezdarba periodiem ir tendence kļūt garākiem. 2012. gada trešajā ceturksnī 7,1 % no aktīvajiem jauniešiem bija bijuši bez darba ilgāk nekā vienu gadu, salīdzinot ar 6,3 % iepriekšējā gadā. Šī tendence rada nopietnu risku jauniešiem tikt izstumtiem no darba tirgus un no sabiedrības kopumā. Ļoti liels iemesls bažām ir pieaugošais jauniešu skaits vecumā līdz 25 gadiem, kuri nav iesaistīti ne izglītībā, ne nodarbinātībā, nedz arī apmācībā (NEET), tagad tie ir aptuveni 8 miljoni jauniešu.

Lai palīdzētu cīnīties ar nepieņemami augsto jauniešu bezdarba līmeni, 2012. gada 5. decembrī Komisija iesniedza jauniešu nodarbinātības pasākumu kopumu (skat. IP/12/1311, MEMO/12/938 un SPEECH/12/910). Tajā iekļauts priekšlikums ieteikumam par ”Jaunatnes garantijas“ izveidi katrā dalībvalstī, lai nodrošinātu, ka visi jaunieši līdz 25 gadu vecumam četru mēnešu laikā pēc formālās izglītības iegūšanas vai darba vietas zaudēšanas saņem labu darba piedāvājumu, iespēju turpināt izglītību vai stažēties. Ministru Padome 2013. gada 28. februārī panāca politisku vienošanos par šo ieteikumu (sk. MEMO/13/152). Komisija arī nesen ierosināja darbības noteikumus, lai nekavējoties īstenotu jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu cīņai pret jauniešu bezdarbu (sk. IP/13/217). Jauniešu nodarbinātības iniciatīvu ierosināja 2013. gada 7. un 8. februāra Eiropadome un 2014. — 2020. gada laikposmam noteica tai budžetu 6 miljardu eiro apmērā.

Krīzes ietekmē pazeminās dzimstība

Ceturkšņa pārskatā arī analizēta krīzes negatīvā ietekme uz dzimstību. Kopš 2009. gada dzimstības rādītāji vairs nepalielinās, un ES-27 valstīs tagad dzimstība ir nedaudz zemāka par 1,6 bērniem uz vienu sievieti. Sieviešu vidējais vecums bērna piedzimšanas laikā turpināja palielināties un tagad ir sasniedzis 30 gadu slieksni. No otras puses, paredzamais dzīves ilgums ir palielinājies un sasniedzis 77,4 gadus vīriešiem un 83,1 — sievietēm. Migrācija no valstīm ārpus ES ir samazinājusies, rēķinot no 2007. gadā sasniegtā augstākā punkta. Tomēr ES–27 valstis 2011. gadā piedzīvojušas 0,5 miljonu imigrantu skaita neto pieaugumu, kas atbilst vienam trešo valstu imigrantam uz tūkstoti ES iedzīvotāju. Pieaug pilsonību ieguvušo skaits, un tas ir sasniedzis gandrīz vienu miljonu. Noteikti nedrīkst vērtēt par zemu ilgtermiņa problēmas, ko varētu izraisīt sarūkošais ES darba tirgus un darbaspēka novecošana.

Papildu informācija

Ceturkšņa pārskats par nodarbinātību un sociālo situāciju

Sociālo ieguldījumu pakete

Jauniešu nodarbinātības pasākumu kopums

Nodarbinātības tiesību aktu kopums

Tīmekļa vietne par nodarbinātību un sociālajiem pētījumiem

Lāslo Andora tīmekļa vietne

Lāslo Andora Twitter

Saņem bezmaksas biļetenu pa e-pastu

Kontaktpersonas:

Jonathan Todd (+32 2 299 41 07)

Cécile Dubois (+32 2 295 18 83)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site