Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Brisele, 2013. gada 26. marts

Klimata politika: darbs pie 2015. gada globālā nolīguma par klimata pārmaiņām

Eiropas Komisija šodien pieņēma konsultatīvu paziņojumu, ar kuru tiek sāktas publiskas debates par to, kā vislabāk izstrādāt jaunu starptautisku nolīgumu cīņai ar klimata pārmaiņām. Konsultatīvajā paziņojumā ir izvirzīti svarīgi jautājumi, un ieinteresētās personas tajā tiek aicinātas paust savu viedokli par jauno nolīgumu, kas jāsagatavo līdz 2015. gada beigām un stāsies spēkā 2020. gadā.

Eiropas klimata politikas komisāre Konija Hēdegorda sacīja: "Lai izvairītos no vissmagākajām klimata pārmaiņu sekām, pasaules valstu vadītāji Kopenhāgenā izvirzīja mērķi nepieļaut, ka temperatūras paaugstināšanās globālās sasilšanas dēļ sasniedz 2° C. Tas ir labi. Tomēr, tā kā pasaule ik dienas no šā mērķa attālinās, ar to nepārprotami nepietiek. Visiem ir šajā jomā jāiegulda lielākas pūles. Šā mērķa sasniegšanas priekšnoteikums ir vērienīgs starptautisks nolīgums, kura ietvaros visas lielākās tautsaimniecības apņemtos mērķa sasniegšanai veikt pasākumus atbilstoši savām pašreizējām un nākotnes iespējām. Šis paziņojums ir aicinājums palīdzēt pilnveidot ES nostāju šajā jautājumā un 2015. gadā panākt visiedarbīgāko vienošanos."

Ieinteresētās personas, dalībvalstis un ES iestādes konsultatīvajā paziņojumā tiek aicinātas paust savu viedokli par to, kā vislabāk izstrādāt 2015. gada nolīgumu, kas noteiks starptautisku režīmu cīņai pret klimata pārmaiņām pēc 2020. gada.

Sabiedriskā apspriešana norit tiešsaistē līdz 26. jūnijam. 17. aprīlī Briselē notiks ieinteresēto personu konference.

Temperatūrās paaugstināšanās globālās sasilšanas dēļ nedrīkst sasniegt 2° C

ANO dalībvalstis 2011. gada beigās Durbanā sāka sarunas par jauno nolīgumu klimata pārmaiņu jomā. Sabiedriskā apspriešana noritēs līdztekus šogad paredzamajam sarunu intensitātes pieaugumam.

2015. gada nolīgumam būs jāapvieno vienā visaptverošā režīmā pašreizējie dažnedažādie saistošie un nesaistošie režīmi, kas noteikti saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un Kioto protokolu. ES, dažas citas Eiropas valstis un Austrālija ir piekritušas juridiski saistošam Kioto protokola otrajam saistību periodam, savukārt aptuveni 60 citas valstis visā pasaulē ir devušas dažādus nesaistošus solījumus samazināt savu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju apjomu vai ierobežot tā palielināšanos.

Svarīga arī vērienīgāku mērķu noteikšana līdz 2020. gadam

Noritot starptautiskajām sarunām par 2015. gada nolīgumu, Durbanas platformas ietvaros tika sāktas sarunas par to, kā panākt globālo SEG emisiju lielāku samazinājumu pirms nolīguma stāšanās spēkā 2020. gadā. Tas atspoguļo atziņu, ka pastāv ievērojama plaisa starp valstu pašreizējiem solījumiem līdz 2020. gadam samazināt emisiju apjomu un samazinājumiem, kas vajadzīgi, lai nepieļautu, ka temperatūras paaugstināšanās globālās sasilšanas dēļ sasniedz 2° C.

Lai gan konsultatīvajā paziņojumā uzmanība galvenokārt veltīta 2015. gada nolīgumam, tajā ir skaidri norādīts, ka no pasaules mēroga pasākumiem līdz 2020. gadam būs atkarīgs, vai izdosies nospraust pareizo politikas kursu, lai nolīgums sniegtu cerētos rezultātus.

Turpmākie pasākumi

Komisija analizēs saņemtos viedokļus un tos izmantos, sagatavojot ES nostāju par 2015. gada nolīgumu.

Papildu informācija

2015. gada nolīgums

Ieinteresēto personu konference

Vērienīgāku mērķu noteikšana līdz 2020. gadam

Kontaktpersonas:

Isaac Valero Ladron (+32 2 296 49 71)

Stephanie Rhomberg (+32 2 298 72 78)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site