Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 25. martā

Eiropas Komisija nāk klajā ar Zaļo grāmatu par Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansēšanu

Eiropas Komisija šodien pieņēma Zaļo grāmatu, ar kuru tiek uzsākta trīs mēnešus ilga sabiedriskā apspriešana par to, kā veicināt ilgtermiņa finansējumu un uzlabot un dažādot finanšu starpniecības sistēmu ilgtermiņa ieguldījumiem Eiropā. Ilgtermiņa ieguldījumi ir izdevumi, kas palielina tautsaimniecības produktivitāti. Tas var ietvert enerģētikas, transporta un komunikāciju infrastruktūras, rūpniecības un apkalpes iekārtas, klimata pārmaiņu un vides inovāciju tehnoloģijas, kā arī izglītību, pētniecību un izstrādi. Eiropai ir vajadzīgi summas ziņā liela apjoma ilgtermiņa ieguldījumi, kas ir sevišķi svarīgi ilgtspējīgas attīstības atbalstīšanai. Lai finansētu ilgtermiņa ieguldījumus, valdībām, uzņēmumiem un mājsaimniecībām ir vajadzīga piekļuve paredzamam ilgtermiņa finansējumam.

Finanšu krīze ir ietekmējusi Eiropas finanšu nozares spēju novirzīt uzkrājumus ilgtermiņa ieguldījumiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi noskaidrot, kas būtu darāms, lai uzlabotu ilgtermiņa finansējuma pieejamību, un šajā Zaļajā grāmatā galvenā uzmanība pievērsta tam, kā šis process darbojas.

Viens no svarīgajiem jautājumiem ir šāds — vai tas, ka vēsturiski Eiropa ilgtermiņa ieguldījumu finansēšanā lielā mērā ir paļāvusies uz bankām, nekavēs dažādot sistēmu (un vai to vajadzētu dažādot), ļaujot ievērojami palielināt tiešo kapitāla tirgus finansējumu (t.i., obligāciju finansējumu) un vairāk iesaistīt institucionālos ieguldītājus (piemēram, pensiju fondus) vai izmantot citas alternatīvas. Īpaša uzmanība ir jāpievērš MVU finansēšanas vajadzībām, jo tie, iespējams, veidos ilgtermiņa izaugsmes pamatu. MVU ir nepieciešama pieeja gan banku, gan citu avotu finansējumam.

Apspriešanas rezultātā saņemtās atbildes palīdzēs Komisijai noteikt, kas jādara, lai pārvarētu šķēršļus ilgtermiņa finansējuma nodrošināšanai. Apspriešanai varētu sekot dažādu veidu — gan likumdošanas, gan neleģislatīvi —pasākumi.

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē sacīja: “Eiropas ekonomikai ir jāpārvar ievērojamas problēmas, starp kurām ir arī vajadzība pēc summas ziņā liela apjoma ilgtermiņa ieguldījumiem. Tie ir nepieciešami kā pamats inovācijām un konkurētspējai, lai atbalstītu ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības atjaunošanos Eiropā. Lai segtu šīs vajadzības, ir nepieciešams ilgtermiņa finansējums. Nodrošināt, lai mūsu ekonomika un mūsu finanšu nozare — tostarp bankas un institucionālie ieguldītāji, piemēram, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi, — spētu finansēt ilgtermiņa ieguldījumus, ir svarīgs, bet sarežģīts uzdevums. Mums ir jāapzina šķēršļi ilgtermiņa finansējuma nodrošināšanai, un jānoskaidro, ko vēl mēs varētu darīt, lai tos pārvarētu.”

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Oli Rēns, ES ekonomisko un monetāro lietu un par eiro atbildīgais komisārs, sacīja: „Nepieciešamais Eiropas ekonomikas līdzsvara atjaunošanas process ir sācies, un finanšu tirgiem vajadzētu spēt atbalstīt strukturālo pārmaiņu paātrināšanu. Ir svarīgi nodrošināt to, ka ilgtermiņa ieguldījumu un finansējuma sistēma ir visaptveroša un pietiekami elastīga, lai spētu pielāgoties šiem risināmajiem uzdevumiem un tādējādi stiprinātu Eiropas izaugsmes potenciālu."

Vispārīga informācija

Šajā Zaļajā grāmatā ilgtermiņa ieguldījumi tiek aplūkoti no ilgtermiņa materiālā un nemateriālā kapitāla veidošanas viedokļa. Daudzi šādi ieguldījumi enerģētikas infrastruktūrā, klimata pārmaiņu novēršanā, izglītībā utt. dod plašāku sabiedrisko labumu, jo to radītais devums sabiedrībai kopumā ir lielāks — tie atbalsta būtiskus pakalpojumus un uzlabo dzīves līmeni. To ietekme var sākt parādīties jau īstermiņā. Tie ļauj uzņēmumiem un valdībām reaģēt uz jaunām problēmām ekonomikas, sociālajā un vides jomā, sekmējot pāreju uz ilgtspējīgāku ekonomiku un palielinot ilgtermiņa ražīguma pieaugumu un konkurētspēju. Klimata pārmaiņu tendences un dabas resursu izsmelšana vēl vairāk liek atcerēties ilgtspējīgas izaugsmes nozīmi, liekot veikt lielākus ilgtermiņa ieguldījumus zema oglekļa emisijas līmeņa energoresursos, resursu efektīvas izmantošanas un energoefektivitātes veicināšanā un infrastruktūrā, tādējādi nodrošinot atbilstību politikas mērķim — ierobežot klimata pārmaiņas līdz mazāk nekā diviem grādiem un atsaistīt ekonomikas izaugsmi no resursu izmantošanas. Ilgtermiņa finansējuma nozīmi izaugsmes nodrošināšanā un darbavietu radīšanā starptautiskā mērogā ir atzinušas G20 grupas valstis.

Ekonomikas spēja finansēt ilgtermiņa ieguldījumus ir atkarīga no finanšu sistēmas spējas atvērtā un konkurētspējīgā tirgū efektīvi un lietderīgi novirzīt līdzekļus pareizajiem lietotājiem un pareiziem ieguldījumiem. To var īstenot dažādi starpnieki, tostarp bankas, apdrošinātāji un pensiju fondi; to var paveikt arī, nodrošinot tiešu piekļuvi finanšu tirgiem.

Salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem Eiropā gan ieguldījumu, gan ietaupījumu attiecība pret IKP ir labā līmenī. Tomēr šī kopējā aina noslēpj faktu, ka vājās makroekonomikas situācijas un prognožu dēļ gan uzkrājumu veidotājiem, gan ieguldītājiem šobrīd ir raksturīga liela nenoteiktība, nevēlēšanās uzņemties risku un neuzticēšanās. Tam var būt ilglaicīga ietekme, jo var tikt radīti pastāvīgāka rakstura šķēršļi ilgtermiņa finansējuma nodrošināšanai.

Viena no svarīgākajām krīzes laikā gūtajām mācībām ir tā, ka finanšu stabilitātes un uzticēšanās atjaunošanai tirgos ir nepieciešams atbilstīgs finanšu nozares regulējums un uzraudzība. Tāpēc ES īsteno plašu finanšu reformu programmu, kura papildina plašākas fiskālās un ekonomikas reformas. Finanšu stabilitāte ir būtiska, bet ar to vien nepietiek. Plašākas politiskās atbildes ietvaros jaunās regulējuma un uzraudzības sistēmas konkrētajai struktūrai ir efektīvi jāļauj finanšu nozarei atbalstīt reālo ekonomiku, vienlaikus neapdraudot finanšu stabilitāti. Tadējādi, lai veicinātu ilgtermiņa finansējumu Eiropas ekonomikai, ir jāpievērš uzmanība daudziem savstarpēji saistītiem faktoriem:

  • finanšu iestāžu spējai novirzīt ilgtermiņa finansējumu;

  • finanšu tirgu efektivitātei un lietderīgumam, piedāvājot ilgtermiņa finansēšanas instrumentus;

  • daudzšķautņainiem faktoriem, kuri dod iespēju veidot ilgtermiņa uzkrājumus un veikt ilgtermiņa finansēšanu, un

  • tam, cik viegla ir MVU piekļuve banku un citu avotu finansējumam.

Skatīt arī MEMO/13/280

Plašāka informācija

http://ec.europa.eu/internal_market/finances/financing-growth/long-term/index_en.htm

Kontaktpersonas :

Chantal Hughes (+32 2 296 44 50)

Audrey Augier (+32 2 297 16 07)

Carmel Dunne (+32 2 299 88 94)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site