Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Komisija sāk darbu pie 2030. gada klimata un enerģētikas stratēģijas

Commission Européenne - IP/13/272   27/03/2013

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 27. martā

Komisija sāk darbu pie 2030. gada klimata un enerģētikas stratēģijas

Šodien Eiropas Komisija spēra pirmo soli ceļā uz ES klimata un enerģētikas politikas 2030. gada satvara izveidi: pieņēma zaļo grāmatu, ar kuru tiek aizsākta sabiedriskā apspriešana par 2030. gada satvara saturu. Komisija arī publicēja konsultatīvu paziņojumu par CO2 uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) nākotni Eiropā ar mērķi aizsākt diskusiju par iespējamiem variantiem, lai paātrinātu šīs tehnoloģijas izstrādi. Visbeidzot, Komisija pieņēma ziņojumu, kurā izvērtēts, kā dalībvalstīm veicas ar 2020. gadam izvirzīto atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanu, un ziņojumus par ES patērētās biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ilgtspējību.

ES enerģētikas komisārs Ginters Etingers sacīja: "Mums pēc iespējas ātrāk ir jādefinē klimata un enerģētikas politikas satvars 2030. gadam, lai nodrošinātu pienācīgas investīcijas, kas veicinās ilgtspējīgu izaugsmi, pieejamas un konkurētspējīgas enerģijas cenas un lielāku enerģētisko drošību. Jaunajā satvarā jāņem vērā ekonomiskās krīzes sekas, tomēr tam jābūt pietiekami vērienīgam, lai sasniegtu nepieciešamo ilgtermiņa mērķi — līdz 2050. gadam samazināt emisijas par 80–95 %."

ES klimata politikas komisāre Konnija Hēdegorda sacīja: "Katru gadu pieaug Eiropas atkarība no importēta fosilā kurināmā. Tas nozīmē, ka Eiropas iedzīvotājiem par enerģiju jāmaksā aizvien vairāk — vairāk, nekā mēs varam atļauties. Tas nav sevišķi saprātīgi. Acīmredzami, ka tas nenāk par labu klimatam, bet tas kaitē arī mūsu ekonomikai un konkurētspējai. Tāpēc esam iecerējuši, ka 2050. gadā Eiropā būs izveidota sabiedrība, kas rada zemas oglekļa emisijas. Esam nosprauduši mērķus 2020. gadam, bet vairumam investoru 2020. gads ir nav necik ilgs termiņš. Ir pienācis laiks izvirzīt mērķus 2030. gadam. Jo ātrāk to izdarīsim, jo lielāku noteiktību sniegsim uzņēmumiem un investoriem. Un, jo vērienīgāki būs šie mērķi, jo labāk klimatam."

Zaļā grāmata par 2030. gada politikas satvaru

Zaļajā grāmatā izvirzīti vairāki jautājumi, tostarp:

  • Kāda veida, rakstura un līmeņa klimata un enerģētikas mērķi būtu jāizvirza 2030. gadam?

  • Kā panākt saskanību starp dažādiem politikas instrumentiem?

  • Kā enerģētikas sistēma var vislabāk veicināt ES konkurētspēju?

  • Kā ņemt vērā dalībvalstu dažādās iespējas?

Apspriešana ilgs līdz 2. jūlijam. Komisija ir nodomājusi līdz šā gada beigām nākt klajā ar priekšlikumu par ES klimata un enerģētikas politikas 2030. gada satvaru, ņemot vērā dalībvalstu, ES iestāžu un ieinteresēto personu pausto nostāju.

Skaidrība šajā jomā sniegs pārliecību investoriem un rosinās inovāciju un pieprasījumu pēc zemas oglekļa emisijas tehnoloģijām, tādējādi sekmējot virzību uz konkurētspējīgāku, ilgtspējīgāku un energoapgādes ziņā drošāku Eiropas tautsaimniecību. 2030. gada satvars balstīsies uz pieredzi un atziņām, kas gūtas, īstenojot 2020. gada satvaru, un tajā būs apzināti iespējamie uzlabojumi. Tāpat tiks ņemtas vērā pārmaiņas kopš 2020. gada (piemēram, enerģētikas sistēmā un ekonomikā), kā arī starptautiskās norises.

Oglekļa uztveršana un uzglabāšana

Šodien publicētajā konsultatīvajā paziņojumā apzināti šķēršļi, kas līdz šim kavējuši oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas attīstību tādā tempā, kāds bija iecerēts 2007. gadā. Piemēram, oglekļa cena ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā ir krietni zemāka par sākotnēji gaidīto, tāpēc uzņēmējiem nav motivācijas investēt CCS.

Paziņojumā apspriestas iespējas, kā izvērst savlaicīgus CCS demonstrējumus un straujāku ieviešanu, un izskan aicinājums paust viedokli par CCS lomu Eiropā. Apspriešanā saņemtās atbildes Komisija izmantos darbā pie 2030. gada politikas satvara.

Atjaunojamā enerģija

Ziņojums par atjaunojamo enerģiju liecina, ka, pateicoties pašreizējam regulējumam, kas paredz juridiski saistošus mērķus atjaunojamās enerģijas jomā, līdz 2010. gadam atjaunojamās enerģijas nozarē bija vērojama spēcīga izaugsme, proti, atjaunojamās enerģijas īpatsvars ES sasniedzis 12,7 %. Tomēr, lai arī nākotnē būtu vērojams progress un lai 2020. gadā izdotos sasniegt izvirzītos mērķus, ir jāpieliek lielāki pūliņi, it īpaši pie tā, lai sniegtu noteiktību investoriem, samazinātu administratīvo slogu un palielinātu pārskatāmību plānošanā.

Papildu informācija

Zaļā grāmata un apspriešanas lapa atrodama šeit:

http://ec.europa.eu/energy/green_paper_2030_en.htm

MEMO/13/275

Paziņojums par CCS un apspriešanas lapa atrodama šeit:

http://ec.europa.eu/energy/coal/ccs_en.htm

MEMO/13/276

Ziņojums par atjaunojamo enerģiju atrodams šeit:

http://ec.europa.eu/energy/renewables/reports/reports_en.htm

MEMO/13/277

Kontaktinformācija:

Isaac Valero Ladron (+32 2 296 49 71)

Marlene Holzner (+32 2 296 01 96)

Stephanie Rhomberg (+32 2 298 72 78)

Nicole Bockstaller (+32 2 295 25 89)

Member State

2010 RES share

2020 RES target

Austria

30.10%

34%

Belgium

5.40%

13%

Bulgaria

13.80%

16%

Cyprus

5.70%

13%

Czech Republic

9.40%

13%

Germany

11.00%

18%

Denmark

22.20%

30%

Estonia

24.30%

25%

Greece

9.70%

18%

Spain

13.80%

20%

Finland

33%

38%

France

13.50%

23%

Hungary

8.80%

13%

Ireland

5.80%

16%

Italy

10.40%

17%

Lithuania

19.70%

23%

Luxembourg

3%

11%

Latvia

32.60%

40%

Malta

0.40%

10%

Netherlands

3.80%

14%

Poland

9.50%

15%

Portugal

24.60%

31%

Romania

23.60%

24%

Sweden

49.10%

49%

Slovenia

19.90%

25%

Slovakia

9.80%

14%

UK

3.30%

15%

EU

12.70%

20%


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site