Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas

paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 21. martā

Dalībvalstu izglītības budžeti saskaras ar grūtībām

Ieguldījumi izglītībā ir samazinājušies astoņās no 25 dalībvalstīm, kuru situācija novērtēta Eiropas Komisijas pētījumā par krīzes ietekmi uz izglītības budžetiem kopš 2010. gada. Vairāk nekā 5 % liels budžeta samazinājums tika piemērots Grieķijā, Ungārijā1, Itālijā2, Lietuvā un Portugālē, savukārt Igaunijā, Polijā3, Spānijā un Apvienotajā Karalistē (Skotijā) samazinājuma apmērs bija no 1 līdz 5 %. Taču piecās dalībvalstīs – Austrijā, Dānijā, Luksemburgā, Maltā un Zviedrijā, kā arī Beļģijas vāciski runājošajā daļā izglītības izdevumi tika palielināti vairāk nekā par 1 %. Vācija un Nīderlande nesniedza ziņas par laikposmu no 2010. gada.

Izdevumu tendences atšķiras citās dalībvalstīs, no kurām dažas vienu gadu palielina budžetu, bet nākamajā gadā to samazina vai otrādi. Beļģija (franciski runājošā kopiena), Kipra, Latvija, Somija, Francija, Īrija, Slovēnija un Apvienotā Karaliste (Velsa), kā arī topošā dalībvalsts Horvātija palielināja izglītības budžetu 2010.–2011. gadā, bet to samazināja 2011.–2012. gadā. Bulgārija, Čehija, Rumānija un Slovākija rīkojās pretēji, 2010.–2011. gadā samazinot izglītības budžetu, bet palielinot to nākamajā periodā. Beļģijas flāmu kopienas izglītības budžets abus gadus bija nemainīgs.

"Valstu kasēm šis ir grūts laiks, taču mums ir vajadzīga konsekventa pieeja publiskiem ieguldījumiem izglītībā un apmācībā, jo tas ir veids, kā nodrošināt mūsu jauniešu nākotni un ilgtermiņa ilgtspējīgu ekonomikas atlabšanu. Ja dalībvalstis neveic pienācīgus ieguldījumus izglītības un prasmju modernizēšanā, mēs vēl vairāk atpaliksim no pasaules konkurentiem un mums būs grūtāk novērst jauniešu bezdarbu," sacīja Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu.

Pētījumā analizēts finansējums visos izglītības līmeņos – no pirmskolas līdz augstskolas līmenim – 35 valstu un reģionālās izglītības sistēmās. Tas liecina, ka 2011. un 2012. gadā skolotāju un pasniedzēju algas un pabalsti tika samazināti vai iesaldēti 11 valstīs (Bulgārijā, Horvātijā, Igaunijā, Grieķijā, Ungārijā, Īrijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Portugālē un Spānijā). Skolotāju un pasniedzēju atalgojums veido vairāk nekā 70 % no izglītības budžeta.

Šo samazinājumu dēļ desmit dalībvalstīs (Bulgārijā, Kiprā, Igaunijā, Francijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Portugālē, Rumānijā un Apvienotajā Karalistē) samazinājās arī mācībspēku skaits. Mācībspēku skaita samazinājuma iemesls ir ne tikai krīze, bet arī skolēnu un studentu skaita samazināšanās. Pozitīvs fakts ir finansējuma palielināšana mācībspēku apmācībai 18 Eiropas valstīs – tas ir būtisks sasniegums, ņemot vērā saikni starp mācīšanas kvalitāti un mācību rezultātiem.

Publiskā sektora atbalsts skolēniem un studentiem, piemēram, stipendijas, kredīti un ģimenes pabalsti, 2011. un 2012. gadā lielākajā daļā valstu nemainījās. Astoņās dalībvalstīs (Austrijā, Vācijā, Grieķijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā un Portugālē) īpašs atbalsts tiek piešķirts bezdarbniekiem vai mazkvalificētiem darbiniekiem prasmju pilnveidošanai vai atjaunošanai. Vairākumā gadījumu šie ieguldījumi līdzvērtīgā apjomā tiek papildināti ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu.

Vispārīga informācija

Pētījuma "Izglītības finansējums Eiropā: ekonomiskās krīzes ietekme" galvenā uzmanība ir pievērsta šādiem jautājumiem:

  • ekonomiskā situācija,

  • publiskā sektora izdevumi un valsts budžeta izmaiņas izglītības nozarē,

  • personāla finansēšanas (algas un pabalsti) tendences,

  • valstu budžeti izglītības infrastruktūrai un atbalsta sistēmām,

  • jaunākās finansējuma tendences un izmaiņas valstu politikā attiecībā uz finansiālu atbalstu skolēniem un studentiem.

Analīzē aplūkota situācija Apvienotajā Karalistē, Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Islandē, Itālijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Turcijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā. Vācija un Nīderlande nesniedza ziņas par 2010.–2012. gadu. Apvienotās Karalistes dati ir pieejami attiecībā uz Skotiju un Velsu, bet nav pieejami attiecībā uz Angliju un Ziemeļīriju.

Eurydice

Pētījumu Komisijas vajadzībām ir veicis tīkls Eurydice, kuru veido 40 nacionālas nodaļas, kas atrodas 36 valstīs (27 ES dalībvalstis, Šveice, Lihtenšteina, Norvēģija un Islande kā brīvās tirdzniecības zonas dalībvalstis (EBTA), Turcija, Horvātija, Serbija, Melnkalne un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika). Tīkla Eurydice darbību koordinē ES Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra.

Sīkāka informācija

Pētījums ir pieejams angļu valodā Eurydice tīmekļa vietnē.

Eiropas Komisija: Izglītība un apmācība

Andrulas Vasiliu tīmekļa vietne

Andrula Vasiliu tviterī: @VassiliouEU

Kontaktpersonas:

Dennis Abbott (+32 2 295 92 58)

Dina Avraam (+32 2 295 96 67)

Pielikums

1. attēls. Izmaiņas izglītības budžetos visos izglītības līmeņos4, 2010.–2012. gads

2011. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu

Palielinājums vai samazinājums
Palielinājums vairāk par 5 %
Samazinājums vairāk par 5 %

mazāk par 1%

Palielinājums no 1 līdz 5 %
Samazinājums no 1 līdz 5 %
Datu nav

Avots: Eurydice

2. attēls. Skolotāju un skolu direktoru likumā noteikto algu izmaiņas absolūtā izteiksmē publiskajā sektorā, 2010.–2012. gads

2011. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu

Palielinājums algu reformas dēļ
Palielinājums īpašās korekcijas dēļ
Tikai pielāgošana

attiecībā uz skolotājiem dzīvošanas izmaksām

Iesaldētas algas
Samazinājums
Datu nav

Avots: Eurydice

3. attēls. Kopējo publiskā sektora izdevumu tendences 2000.–2010. gadā

NB: X ass = atsauces gadi; 2000.–2010. gads

Y ass = relatīvais procentuālais pieaugums, 2000. gads = 100

":" = datu nav.

Avots: Eurostat, nacionālo kontu statistika (dati iegūti 2012. gada novembrī).

1 :

Informācija par Ungāriju attiecas uz 2011. gadu salīdzinājumā ar 2010. gadu.

2 :

Itālijas izglītības budžeta samazinājums bija 1–5 % 2011. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, un vairāk par 5 % 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu.

3 :

Informācija par Poliju attiecas uz 2011. gadu salīdzinājumā ar 2010. gadu.

4 :

Dati 1. attēlā ir norādīti salīdzināmās cenās, kurās ņemtas vērā inflācijas līmeņa atšķirības.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website