Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 20. martā

Eiropas kaimiņattiecību politika 2012. gadā – turpinās darbs ceļā uz ciešāku sadarbību ar kaimiņvalstīm, neraugoties uz nestabiliem politiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem

Kā liecina šodien publicētie ziņojumi par 2012. gadā gūtajiem panākumiem Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) īstenošanā dažādās valstīs un reģionos, Eiropas Savienības sadarbība ar tās partnervalstīm ir pastiprinājusies un sniedz pozitīvus rezultātus. Divus gadus pēc tam, kad Eiropas kaimiņattiecību politikā tika uzsākta jauna pieeja, daudzās sadarbības jomās gūtie sasniegumi ir iepriecinoši, neraugoties uz to, ka politiskās nestabilitātes un smagu sociāli ekonomisko apstākļu dēļ 2012. gads ir bijis sarežģīts. Tomēr partnervalstīs gūtie panākumi politisko reformu īstenošanā ir nevienmērīgi, un progress ceļā uz patiesu un stabilu demokrātiju ne vienmēr ir lineārs.

ES Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Ketrinas Eštones un par paplašināšanos un kaimiņattiecību politiku atbildīgā ES komisāra Štefana Files iesniegtais ikgadējais EKP ziņojumu kopums liecina, ka daudzas partnervalstis ir apņēmušās arī turpmāk stiprināt attiecības ar ES un ka Eiropas Savienība ir palielinājusi savu atbalstu tām partnervalstīm, kuras īsteno nozīmīgus reformu plānus. Neraugoties uz pašreizējo ekonomikas krīzi Eiropas Savienībā, ir palielināti finanšu līdzekļi, kas reģionam ir piešķirti dotāciju un aizdevumu veidā. Tomēr paziņojumā secināts, ka vēl ir daudz darāmā, lai izmantotu ES piedāvātās iespējas. Papildus ieteikumiem ziņojumu kopumā pirmo reizi ir iekļauts iepriekšējā gada ieteikumu izpildes novērtējums.

Ņemot vērā reformu atšķirīgo tempu un virzību atsevišķās partnervalstīs, ziņojumu kopumā tiek secināts, ka vairāk jādiferencē ES pasākumi, lai reaģētu uz atsevišķo valstu vajadzībām un centieniem.

Valstu progresa ziņojumi liecina par neviennozīmīgu situāciju attiecībā uz panākumiem, ko dienvidu kaimiņvalstis ir guvušas demokrātisko reformu īstenošanā. Ēģiptē, Alžīrijā un Lībijā ir notikušas demokrātiskas vēlēšanas. ES palielināja savu palīdzību, lai organizētu brīvas un godīgas vēlēšanas atbilstoši starptautiskajiem standartiem, un nosūtīja vēlēšanu novērošanas misijas uz Alžīriju, Ēģipti un Jordāniju. Pilsoniskā sabiedrība dienvidu kaimiņvalstīs tiek vairāk uzklausīta nekā līdz šim. Tomēr joprojām saglabājas bažas par pulcēšanās un biedrošanās brīvību un vārda brīvību (tostarp plašsaziņas līdzekļu brīvību) daudzās partnervalstīs, jo īpaši Ēģiptē un Alžīrijā. Konstitucionālās reformas norit lēni. ES ir izveidojusi darba grupas Tunisijā, Jordānijā un Ēģiptē, lai uzlabotu Eiropas Savienības, ES dalībvalstu un starptautisko finanšu iestāžu sniegtās finansiālās palīdzības koordināciju.

Austrumu valstīs ir konstatējamas aizvien lielākas atšķirības. Moldova, Gruzija un Armēnija turpināja īstenot demokrātiskas reformas un organizēja vēlēšanas, kas kopumā atbilda starptautiskajiem standartiem. Ukrainas parlamenta vēlēšanās atklājās neviennozīmīgāka aina ar vairākiem trūkumiem, un tās nozīmēja pasliktināšanos salīdzinājumā ar agrāk sasniegtajiem standartiem. Azerbaidžānai jāpieliek ievērojamas pūles, lai izpildītu savas saistības demokrātijas jomā, tostarp attiecībā uz vēlēšanu procesiem. Vēlēšanas Baltkrievijā notika vispārēju represiju gaisotnē.

Komentējot panākumus un trūkumus, kas konstatējami partnervalstīs demokrātisko reformu jomā, Augstā pārstāve Ketrina Eštone teica: „Eiropas Savienība turpinās darīt visu iespējamo, lai palīdzētu ieviest patiesu demokrātiju mūsu partnervalstīs. Eiropas kaimiņattiecību politikai ir jāpilda būtiska loma šā procesa atbalstīšanā. Protams, dažās partnervalstīs konstatējamā kavēšanās reformu īstenošanā ir pamats bažām, taču tā nedrīkst būt iegansts tam, lai pārtrauktu mūsu iesaistīšanos. Stabilu demokrātiju izveide Eiropas Savienībai arī turpmāk būs viena no galvenajām prioritātēm.”

Vairums partnervalstu atrodas politiskas pārejas procesā, un plaukstošai pilsoniskai sabiedrībai ir aizvien būtiskāka nozīme, lai veicinātu demokrātiju un labas pārvaldības izveidi. Tomēr ziņojumi liecina, ka dažās partnervalstīs iestādes vēl joprojām iejaucas nevalstisko organizāciju darbībā. ES ir turpinājusi atbalstīt šīs organizācijas, izmantojot Pilsoniskās sabiedrības atbalsta mehānismu. Pagājušajā gadā tika izveidots Eiropas Demokrātijas fonds, lai sniegtu ātru un elastīgu atbalstu tiem, kuri strādā demokrātisku pārmaiņu labā.

ES komisārs Štefans File paziņoja: „Eiropas kaimiņattiecību politikā es pievēršu lielu uzmanību partnerībai ar pilsonisko sabiedrību. Pilsoniskai sabiedrībai arī turpmāk būs izšķiroša nozīme demokratizācijas procesos. Mēs esam būtiski pastiprinājuši mūsu sadarbību ar partnervalstu pilsonisko sabiedrību, lai panāktu pēc iespējas lielāku sabiedrības atbalstu reformām. Tāpēc jāizsaka nožēla, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas dažās partnervalstīs joprojām saskaras ar tādiem nopietniem ierobežojumiem kā, piemēram, šķēršļi pārvietošanās brīvībai, tiesas prāvas pret NVO vadītājiem, apgrūtinošas administratīvās procedūras, atļaujas, kas ir vajadzīgas finanšu atbalsta saņemšanai u. tml.”

Tirdzniecības attiecības ar kaimiņvalstīm turpināja pastiprināties. ES turpināja sarunas ar Moldovu, Armēniju un Gruziju par asociācijas nolīgumiem, kuros ir paredzēta padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA) izveide, un sarunas ar Azerbaidžānu par asociācijas nolīgumu. Tika parafēts ES un Ukrainas asociācijas nolīgums, ko parakstīs pēc tam, kad Kijeva būs veikusi nepieciešamos pasākumus. Dienvidos Eiropas Savienība sāka sagatavot DCFTA sarunas ar Maroku, Tunisiju un Jordāniju.

ES un partnervalstis turpināja darbu, lai uzlabotu cilvēku mobilitāti. Austrumu partnerības (AP) ietvaros 2012. gadā tika panākts ievērojams progress ceļā uz mērķi ieviest bezvīzu ceļošanu. Moldova un Ukraina guva būtiskus panākumus saistībā ar Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu (VRLRP). Ar Gruziju tika uzsākts dialogs par vīzu jautājumiem un iesniegts Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāns, savukārt Armēnija piešķīra ES pilsoņiem bezvīzu ieceļošanas tiesības no 2013. gada janvāra. Pēc mobilitātes partnerību izveides ar Moldovu, Gruziju un Armēniju sākās sarunas par ES un Azerbaidžānas mobilitātes partnerību. Tika veikts darbs, lai attīstītu ciešākas saiknes ar dienvidu partnervalstīm mobilitātes un migrācijas jomā. Vienošanās par mobilitātes partnerību tika panākta ar Maroku, un sarunas turpinās ar Tunisiju. 2012. gada decembrī dialogs tika uzsākts arī ar Jordāniju.

Pateicoties labākai sadarbībai specifiskās jomās, Eiropas kaimiņattiecību politika aizvien vairāk – pozitīvi un konkrētā veidā – ietekmē cilvēku dzīvi. Projekti, kurus Eiropas Savienība ir atbalstījusi cita starpā tādās jomās kā transports (t. i., ceļu satiksmes drošība, sabiedriskā transporta uzlabošana), vide (t. i., ūdens resursu apsaimniekošana, ietekmes novērtējumi), izglītība (t. i., studentu un pētnieku līdzdalība Eiropas programmās, kā rezultātā EKP ietvaros 2012. gadā studentiem un akadēmiskajam personālam tika piešķirtas vairāk nekā 3250 stipendijas) vai enerģētika (t. i., atjaunojamu energoresursu plašāka izmantošana), uzlabo ikdienas dzīves apstākļus partnervalstīs.

Balstoties uz pamatprincipu „lielāks atbalsts lielākām reformām”, ES turpināja finansiāli atbalstīt partnervalstu reformu centienus, piešķirot 2011.–2013. gada laikposmā no ES budžeta papildu finanšu līdzekļus 1 miljarda eiro apmērā. No šīs summas 670 miljoni eiro tiek sadalīti, izmantojot divas visaptverošas finanšu programmas – 540 miljoni eiro ar programmas SPRING starpniecību Vidusjūras dienvidu reģionam un 130 miljoni eiro ar programmas EaPIC starpniecību austrumu kaimiņvalstīm. Abas programmas koncentrējas uz demokrātisko pārmaiņu veicināšanu un iestāžu veidošanu, un uz atbalstu ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Šo programmu līdzekļi tiek piešķirti, balstoties uz skaidriem pierādījumiem par demokrātisko reformu īstenošanu. Arī Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) ir palielinājušas savas kreditēšanas iespējas partnervalstīs. Lai veicinātu finansējuma piesaistīšanu no šīm un citām finanšu iestādēm, Eiropas Savienība ir palielinājusi Kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānismam piešķirtos līdzekļus. Tādējādi tiek spēcīgāk atbalstīti lieli ieguldījumi un privātā sektora attīstība.

Gan austrumu, gan dienvidu reģionā Eiropas Savienība ir turpinājusi nelokāmi īstenot abus ceļvežus, kas veido daļu no 2012. gada EKP ziņojumu kopuma. Attiecībā uz austrumu kaimiņvalstīm Eiropas Savienība ir pastiprinājusi savu darbību, lai nodrošinātu novembrī Viļņā notiekošās augstākā līmeņa sanāksmes sekmīgu iznākumu. Attiecībā uz dienvidu kaimiņvalstīm Eiropas Savienība pārņēma Savienības Vidusjūrai ziemeļu līdzprezidentūru un pieņēma paziņojumu, kurā ir ierosinātas iniciatīvas Magribas valstu integrācijas atbalstam.

Saistībā ar atbalstu reformu procesiem kaimiņvalstīs Eiropas Savienība ir izvērsusi sadarbību ar citiem dalībniekiem, jo īpaši ar visām ES iestādēm, Eiropas Padomi, EDSO, Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības forumu un Annas Lindas fondu. Tā ir pastiprinājusi centienus, lai panāktu labāku koordināciju ar citiem starptautiskajiem līdzekļu devējiem.

Sīrija joprojām bija ļoti specifisks gadījums EKP reģionā. Eiropas Savienība apturēja visu divpusējo sadarbību ar valdību, taču tā joprojām palīdz iedzīvotājiem. ES ir veikusi diplomātiskus pasākumus konflikta mierīga atrisinājuma veicināšanai, atbalstot ANO un Arābu valstu līgas īpašo sūtni, aktīvi piedaloties „Sīrijas draugu” sanāksmēs un sniedzot palīdzību bēgļiem un krīzes skartajām kaimiņvalstīm.

Papildu informācija:

Paplašināšanās un Eiropas kaimiņattiecību politikas komisāra Štefana Files tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/fule/index_en.htm

Augstās pārstāves un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Ketrinas Eštones tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/ashton/index_en.htm

Eiropas Komisija – Eiropas kaimiņattiecību politika

http://ec.europa.eu/world/enp/index_en.htm

http://www.enpi-info.eu

Memo/13/241 Algeria

Memo/13/242 Armenia

Memo/13/243 Azerbaijan

Memo/13/244 Belarus

Memo/13/245 Egypt

Memo/13/246 Georgia

Memo/13/247 Israel

Memo/13/248 Jordan

Memo/13/249 Lebanon

Memo/13/250 Libya

Memo/13/252 Moldova

Memo/13/253 Morocco

Memo/13/254 OPT

Memo/13/255 Syria

Memo/13/256 Tunisia

Memo/13/257 Ukraine

Kontaktpersonas:

Maja Kocijancic (+32 2 298 65 70)

Michael Mann (+32 2 299 97 80)

Peter Stano (+32 2 295 74 84)

Anca Paduraru (+32 2 296 64 30)

Nabila Massrali (+32 2 296 92 18)

Eamonn Prendergast (+32 2 299 88 51)

Sebastien Brabant (+32 2 298 64 33)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website