Navigation path

Left navigation

Additional tools

Debates par Eiropas nākotni: Komisijas priekšsēdētāja vietniece Redinga tiekas ar pilsoņiem Salonikos, Grieķijā

European Commission - IP/13/243   21/03/2013

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 21. martā

Debates par Eiropas nākotni: Komisijas priekšsēdētāja vietniece Redinga tiekas ar pilsoņiem Salonikos, Grieķijā

Tā kā debates par Eiropas nākotni un ekonomikas krīzes sekām kļūst arvien intensīvākas, Eiropas Komisija uzrunā pilsoņus dažādās Eiropas pilsētās, lai uzklausītu viņu viedokļus, bažas un cerības par nākotni. Komisijas priekšsēdētāja vietniece Viviāna Redinga 2013. gada 22. martā Salonikos (Grieķijā) piedalīsies debatēs ar vairāk nekā 500 pilsoņiem.

„Es dodos uz Salonikiem, lai uzklausītu pilsoņus un iesaistītos tiešā dialogā ar viņiem. Ir vairāk jādiskutē ar Grieķijas iedzīvotājiem, un ne tikai par viņiem,” sacīja priekšsēdētāja vietniece un ES tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisāre Viviāna Redinga. „Es dodos uz Grieķiju draudzīgos nolūkos. Un draugam ir jābūt atklātam: grūtajām reformām nav alternatīvas. Tās ir vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka nākamajām paaudzēm nebūs jāmaksā par iepriekšējo paaudžu kļūdām. Eiropas Savienība palīdz šajā grūtajā procesā.”

Debates notiks Saloniku galvenajā konferenču centrā („Velidio”). Saloniki ir piemērota vieta – tā ir otrā lielākā Grieķijas pilsēta aiz Atēnām un viens no lielākajiem studentu centriem Dienvidaustrumeiropā, kurā mīt lielākā Grieķijas studentu grupa. Studenti ir nākamā līderu paaudze, un dialogs sniedz viņiem iespēju sākt veidot savu nākotni.

Viviānas Redingas un pilsoņu debatēs galvenā uzmanība tiks pievērsta ekonomikas krīzei un tās ietekmei uz iedzīvotāju ikdienas dzīvi, ES pilsoņu tiesībām un Savienības nākotnei. Dialogu atklās priekšsēdētāja vietniece Viviāna Redinga un Saloniku pilsētas mērs Yiannis Boutaris. Debatēs piedalīsies arī Eiropas Parlamenta deputāti no Grieķijas Chrysoula Paliadeli, Ioannis Tsoukalas un Theodoros Skylakakis.

Debates varēs vērot TV tiešraidē, kas tiks straumēta tīmeklī. Pilsoņi no visas Eiropas var arī piedalīties debatēs, izmantojot „Twitter” @DialogosPoliton un birku #EUDeb8.

Vispārīga informācija

Ko apspriež dialogos ar pilsoņiem?

Eiropas Komisija janvārī uzsāka Eiropas Pilsoņu gadu (IP/13/2), kas ir veltīts pilsoņiem un viņu tiesībām. 2013. gadā atzīmējam ar Māstrihtas līgumu 1993. gadā ieviestās ES pilsonības 20. gadadienu, un līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014. gadā ir atlicis viens gads. Visa gada garumā Komisijas locekļi t.s. „pilsoņu dialogos” (neoficiālās sanāksmēs) visā Eiropas Savienībā apspriedīs ar pilsoņiem to, ko viņi sagaida nākotnē.

Komisijas priekšsēdētāja vietniece Redinga jau piedalījās diskusijās Kadisā (Spānijā), Grācā (Austrijā), Berlīnē (Vācijā), Dublinā (Īrijā) (sk. IP/13/2) un Koimbrā (Portugālē) (sk. IP/13/129). Komisārs Andors piedalījās debatēs Neapolē (Itālijā), komisāre Malmstrēma piedalījās pilsoņu dialogos Gēteborgā (Zviedrijā) un Turīnā (Itālijā), savukārt priekšsēdētāja vietnieks Tajāni diskutēja ar pilsoņiem Romā (Itālijā). Visā Eiropas Savienībā 2013. gadā notiks vēl daudz šādu dialogu, kurās Eiropas, valstu un vietēja līmeņa politiķi iesaistīsies debatēs ar pilsoņiem no visiem sabiedrības slāņiem. Materiāli par visām debatēm ir atrodami šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/european-debate/index_lv.htm.

Divdesmit gadu laikā kopš ES pilsonības ieviešanas ir daudz sasniegts. Nesen publicētais ES pētījums liecina, ka 63 % iedzīvotāju jūtas piederīgi Eiropai. Grieķijā šis rādītājs ir tikai 46 %, tomēr 63 % Grieķijas iedzīvotāju apgalvo, ka krīzes rezultātā jūtas tuvāki pilsoņiem citās Eiropas valstīs.

Visā ES pilsoņi ikdienā īsteno savas tiesības. Eiropas iedzīvotāji bauda pastiprinātu aizsardzību, veicot pārrobežu pirkumus, garantētu veselības aprūpi citās ES dalībvalstīs, izmantojot Eiropas veselības apdrošināšanas karti, un lētāku viesabonēšanas maksu, un tas viss ir iespējams, pateicoties Eiropas tiesību aktiem. Taču iedzīvotāji ne vienmēr apzinās šīs tiesības. Piemēram, aptaujas liecina, ka apmēram divas trešdaļas Grieķijas iedzīvotāju apgalvo, ka viņi nav labi informēti par savām ES pilsoņu tiesībām. Tomēr vairāk nekā seši no desmit Grieķijas iedzīvotājiem apgalvo, ka vēlas vairāk uzzināt par savām ES pilsoņu tiesībām.

Tādēļ Komisija ir pasludinājusi 2013. gadu par Eiropas Pilsoņu gadu, kas ir veltīts pilsoņiem un viņu tiesībām. Mērķis ir divējāds: puse no darba tiks veltīta izglītojošiem pasākumiem, lai izskaidrotu, ko nozīmē būt Eiropas pilsoņiem un kādas ir iedzīvotāju tiesības Eiropas pilsoņu statusā.

Un otra puse darba ir uzklausīšana. Visu gadu Komisijas priekšsēdētāja vietniece Redinga un pārējie ES komisāri kopā ar valstu un vietēja līmeņa politiķiem piedalīsies debatēs ar pilsoņiem visās Eiropas dalībvalstīs, lai tieši diskutētu ar pilsoņiem par to, ko viņi vēlas, kāds ir viņu viedoklis par savām tiesībām un kādu viņi vēlas redzēt Savienību pēc desmit gadiem. Eiropas pilsoņiem jāspēj paust savas bažas un sagatavot pamatu turpmākajām vēlēšanām.

Kāpēc Komisija to dara tieši tagad?

Tādēļ, ka Eiropa pašlaik ir krustcelēs. Eiropas nākotne pašlaik ir ļoti aktuāls jautājums, un daudzi runā par virzību uz politisku savienību kā nacionālu valstu federāciju vai Eiropas Savienotajām Valstīm. Turpmākie mēneši un gadi būs izšķirošie Eiropas Savienības attīstības virzībai. Turpmākai Eiropas integrācijai jābūt cieši saistītai ar Savienības demokrātiskās leģitimitātes stiprināšanu.

Kopš Komisijas priekšsēdētāja Barrozu septembra runas par stāvokli Eiropas Savienībā (SPEECH/12/596 ) debates par Eiropas nākotni rit pilnā sparā. 2012. gada 29. novembrī Komisija jau publicēja savu plānu virzībai uz ciešāku savienību ekonomikas, monetāro lietu un budžeta jomā, un Eiropadomes, Eiropas Komisijas, Eirogrupas un Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāji 2012. gada 5. decembrī publicēja kopīgu ziņojumu. Komisija un citas iestādes pašlaik izstrādā ceļvedi politiskajai savienībai. Pilsoņiem ir jābūt iespējai izteikties debatēs par Eiropas Savienības nākotni, un dialogi būs veids, kā sniegt viņiem iespēju paust viedokli un piedalīties diskusijās.

Eiropas pilsoņiem ir jābūt iespējai paust savas cerības un bažas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014. gadā, un pirms tiek ierosinātas kādas izmaiņas līgumos.

Pašlaik vairāk nekā puse no Eiropas iedzīvotājiem (68 %) uzskata, ka viņu viedoklis Eiropā netiek ņemts vērā, un šī situācija ir jāmaina.

Kas tiks panākts dialogu rezultātā?

Dialogos iegūtās pilsoņu atsauksmes palīdzēs Komisijai izstrādāt plānu turpmākajām ES reformām. Viens no galvenajiem dialogu mērķiem ir arī sagatavot pamatu 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Nākamgad gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās galvenā uzmanība būtu jāpievērš Eiropas problēmām, nevis Grieķijas vai kādas citas valsts iedzīvotāju problēmām saistībā ar valsts valdību. Vajadzētu būt dimensijai, kas vairāk vērsta uz Eiropu, un Grieķijas vēlētājiem jāzina, ka viņi balso ne tikai par Grieķijas politisko partiju, bet par partiju kopumu, kuras atbalsta konkrētu politisko nostāju Eiropā.

Vienlaikus ar dialogiem Komisija veic arī pasākumus Eiropas vēlēšanu demokrātiskās leģitimitātes pastiprināšanai. Marta sākumā Komisija lūdza politiskajām partijām izvirzīt Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātus (IP/13/215). Komisija vēlas patiesas Eiropas debates, kurās Eiropas politiskās partijas skaidrās programmās pauž savu viedokli par Eiropas nākotni.

Tajā pašā laikā Eiropas Komisija arī strādā, lai novērstu šķēršļus, kas traucē pilsoņiem. 2010. gada ziņojumā par ES pilsonību (sk. IP/10/1390 un MEMO/10/525) ir izklāstītas 25 konkrētas darbības, lai likvidētu atlikušos šķēršļus, kas ES pilsoņiem jāpārvar, īstenojot savas tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā. Viena no šīm darbībām ir nostiprināt cilvēku izpratni par viņu ES pilsoņu statusu, tiesībām un šo tiesību nozīmi viņu ikdienas dzīvē.

Eiropas Pilsoņu gadā, ap 2013. gada 9. maiju, Komisija publicēs otro ziņojumu par ES pilsonību, kurā tiks izvērtētas 2010. gada ziņojumā izklāstītās 25 darbības un noteiktas 12 jaunas konkrētas darbības, lai risinātu atlikušās problēmas, ar ko ES pilsoņi saskaras vēl joprojām. Minētajā ziņojumā tiks iekļauti jautājumi, kas apzināti sabiedriskajā apspriešanā tiešsaistē un dialogu laikā, un uz tiem tiks balstīta Komisijas politika pilsonības jomā.

Papildu informācija

Vairāk informācijas par dialogu Salonikos:

http://www.citizensdialogue.gr/

Diskusijas ar pilsoņiem par Eiropas nākotni:

http://ec.europa.eu/european-debate/index_lv.htm

Eiropas Pilsoņu gads:

http://europa.eu/citizens-2013/lv/home

Eiropiešiem ir savs viedoklis – apspriešanas par ES pilsoņu tiesībām rezultāti:

http://ec.europa.eu/justice/citizen/files/eu-citizen-brochure_lv.pdf

Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES tiesiskuma komisāres Viviānas Redingas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/reding

Debašu „Twitter” birka: #EUDeb8

Priekšsēdētāja vietnieces „Twitter” konts: @VivianeRedingEU

Kontaktpersonas:

Mina Andreeva (+32 2 299 13 82)

Natasha Bertaud (+32 2 296 74 56)

PIELIKUMS

1. Grieķi uzskata, ka ES vislabāk spēj pārvarēt finanšu un ekonomikas krīzi

Source: EB Standard 78 EL National report

2. Grieķijas viedoklis par pozitīvajiem rezultātiem saskan ar pārējās Eiropas viedokli

Source: EB Standard 78 EL National report

3. Mazāk nekā puse no Grieķijas iedzīvotājiem jūtas kā ES pilsoņi

Source: EB Standard 78 EL National report

4. Mazāk nekā četri no desmit Grieķijas iedzīvotājiem uzskata, ka ir informēti par ES pilsoņu tiesībām

Source: FL 365 "EU Citizenship" p22 (Fieldwork Nov 2012/Published: Feb 2013)

5. Grieķijas iedzīvotāji visretāk uzskata, ka ir labi informēti par ES

Source: Eurobarometer Standard 78 National report


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website