Ceļu satiksmes drošība — ES ziņo, ka sasniegts nepieredzēti zems ceļu satiksmē bojāgājušo skaits, un sāk gatavoties nopietnu traumu novēršanas stratēģijai
Eiropas Komisija
Paziņojums presei
Briselē, 2013. gada 19. martā
Ceļu satiksmes drošība — ES ziņo, ka sasniegts nepieredzēti zems ceļu satiksmē bojāgājušo skaits, un sāk gatavoties nopietnu traumu novēršanas stratēģijai
Ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ES 2012. gadā ir samazinājies par 9 %. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, ko šodien publiskoja Eiropas Komisija, 2012. gadā šis rādītājs ES valstīs ir bijis viszemākais kopš datu apkopošanas sākuma.
Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un transporta komisārs Sīms Kallass sacīja: “2012. gads, kurā reģistrēts vismazākais bojāgājušo skaits uz Eiropas ceļiem, iezīmē pavērsienu Eiropas satiksmes drošībā. Samazinājums par 9 % nozīmē, ka pērn tika izglābtas 3000 dzīvības. Šādi rezultāti ārkārtīgi iedvesmo. Tomēr joprojām ik dienu uz Eiropas ceļiem iet bojā 75 cilvēki, tāpēc nav iemesla ieslīgt pašapmierinātībā. Esam Eiropas Savienībai noteikuši vērienīgu mērķi — līdz 2020. gadam ceļu satiksmē bojāgājušo skaitu samazināt uz pusi —, tāpēc nedrīkstam zaudēt tempu.
Satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ir tikai aisberga redzamā daļa. Uz katru ceļu satiksmē bojāgājušo Eiropā ir 10 smagi cietušie, kas guvuši, piemēram, smadzeņu vai mugurkaula traumas. Mums ir vajadzīga stratēģija, lai it visur Eiropas Savienībā ceļu satiksmē mazinātu smago traumu skaitu.”
Valstu statistikas dati (sk. tabulu) liecina, ka ceļu satiksmē bojāgājušo skaits visā ES joprojām krietni atšķiras. Vismazāk bojāgājušo ir Lielbritānijā, Zviedrijā, Nīderlandē un Dānijā — tur uz miljonu iedzīvotāju ir tikai aptuveni 30 bojāgājušie.
Ja salīdzinām ar 2011. gada pesimistisko ainu, kad satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu izdevās samazināt tikai par 2 %, tad 2012. gadā novērotais 9 % samazinājums liecina, ka dalībvalstis ir atgriezušās uz pareizā ceļa, lai sasniegtu mērķi no 2010. līdz 2020. gadam samazināt ceļu satiksmē bojāgājušo skaitu uz pusi. Mērķi izdosies sasniegt, ja panāksim vidējo samazinājumu par apmēram 7 %.
Ceļu satiksmes drošības statistikā 2011. gadā vissatraucošākais bija tas, ka strauji palielinājās bojāgājušo neaizsargāto satiksmes dalībnieku — gājēju, motociklistu un gados vecu cilvēku — skaits, lai gan kopējais bojāgājušo skaits tomēr saruka. No 2012. gada pagaidu datiem var spriest, ka pērn bojāgājušo skaits neaizsargāto satiksmes dalībnieku vidū ir ievērojami samazinājies.
ES Ceļu satiksmes drošības rīcības programma 2011.–2020. gadam
Eiropas Ceļu satiksmes drošības rīcības programmā 2011.–2020. gadam (sk. MEMO/10/343) ir izklāstīti vērienīgi plāni, kā Eiropā nākamajos desmit gados uz pusi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu. Tajā ietverti priekšlikumi, kā uzlabot transportlīdzekļu konstrukciju, infrastruktūru un satiksmes dalībnieku izturēšanos. Piemēram sniegts ieskats dažās jaunākajās iniciatīvās:
- kopš 2013. gada janvāra dalībvalstis izsniedz jaunu ES parauga vadītāja apliecību. Ieviesti stingrāki noteikumi, kas jauniešiem ierobežo tiesības vadīt jaudīgus motociklus,
- dalībvalstis izstrādā un iesniedz īstenošanas plānus, kuros var iepazīties ar daudzveidīgiem labākās prakses piemēriem,
- pārrobežu īstenošanas noteikumi, kas ir spēkā no 2012. gada novembra, paredz stingrāk saukt pie atbildības par ārzemēs notikušiem satiksmes noteikumu pārkāpumiem (braukšanu dzērumā, ātruma pārsniegšanu utt.),
- turpinās darbs, lai sagatavotos nopietnu traumu novēršanas stratēģijas izstrādei (sk. turpmāk).
Ceļā uz traumu novēršanas stratēģiju — pašreizējais stāvoklis
Tiek lēsts, ka uz katru Eiropas ceļu satiksmē bojāgājušo ir 10 nopietni cietušie un 40 vieglāk cietušie.
Letālo negadījumu skaita samazināšanā liela loma bija pieejai, kuru izmantoja divās ES ceļu satiksmes drošības 10 gadu stratēģijās pēc kārtas. Ja līdzīgu pieeju izmantotu nopietnu, bet ne letālu traumu novēršanā, ieguvums būtu vērā ņemams. Problēma ir tāda, ka pašreizējie dati par nopietnām traumām ir pārāk vispārīgi un orientējoši. Vēl citas problēmas ir saistītas ar neziņošanu vai neadekvātu ziņošanu par nopietnām traumām, turklāt dati visā ES nav salīdzināmi.
Tāpēc Eiropas Komisija šodien publicēja dokumentu par nopietnām traumām ceļu satiksmes negadījumos, ieskicējot turpmākos posmus ceļā uz visaptverošu ES stratēģiju šajā jomā, kas it īpaši paredz kopēju definīciju, kurā būtu noteikts, ko saprotam ar ceļu satiksmes negadījumos gūtām smagām traumām (piemērojama no 2013. gada); risinājumus, kā dalībvalstīm uzlabot datu vākšanu par smagiem ceļu satiksmes negadījumiem (pirmais ziņojums, izmantojot ES salīdzināmu datu vākšanas metodes un jauno definīciju, jānosūta 2014. gadā); kā arī ES līmeņa mērķi, kā samazināt ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo skaitu (piemēram, 2015.–2020. gadā).
Būtisks solis uz priekšu tika sperts jau 2012. gadā, kad notika vienošanās par ES mēroga sistēmu, kā definēt nopietnas ceļu satiksmes negadījumos gūtās traumas. Eiropas Komisija plaši sadarbojās ar dalībvalstīm Ceļu satiksmes drošības augsta līmeņa darba grupā, kur vienojās par MAIS ievainojumu skalas (Maximum Abbreviated Injury Score — maksimāli saīsināto ievainojumu skala) izmantošanu, lai definētu nopietnas, ceļu satiksmes negadījumos radušās traumas. Plašāku informāciju par traumu novēršanas stratēģiju sk. MEMO/13/232
Pieci galvenie fakti par nopietnām traumām
Pašreizējās aplēses liecina par šādu situāciju.
Ik gadu apmēram 250 tūkstoši cilvēku ES smagi cieš ceļu satiksmes negadījumos (salīdzinājumam — ceļu satiksmē bojāgājušo skaits 2012. gadā bija 28 tūkstoši).
Ceļu satiksmē bojāgājušo skaits pēdējos desmit gados ir samazinājies par 43 %, taču smagi cietušo skaits ir sarucis tikai par 36 %.
Ceļu satiksmes negadījumos visbiežāk sastopamie nopietno traumu veidi ir galvas un smadzeņu traumas, tām seko kāju un muguras savainojumi.
Sevišķi liels nopietno traumu risks ir neaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem: gājējiem, riteņbraucējiem, motociklistiem vai dažu vecuma grupu pārstāvjiem, piemēram, senioriem. Nopietnas traumas biežāk gadās satiksmes negadījumos pilsētās, nevis laukos.
Komisijas dienestu darba dokumentu “Pirmie soļi ceļā uz traumu novēršanas stratēģiju” sk. http://ec.europa.eu/transport/road_safety/topics/serious_injuries/index_en.htm
Valstu statistikas dati par ceļu satiksmē bojāgājušo skaitu 2012. gadā1
Dalībvalsts | Bojāgājušo skaits uz iedzīvotāju miljonu | Bojāgājušo skaita izmaiņas | |||||
| 1965 | 2010 | 2011 | 2012 | Vidējais samazinājums gadā, 2000–2010 | 2010–2011 | 2011–2012 |
Beļģija | 147 | 77 | 78 | 73 | -6 % | 2 % | -12 % |
Bulgārija | 91 | 103 | 89 | 82 | -3 % | -15 % | -8 % |
Čehija | 150 | 76 | 74 | 71 | -5 % | -4 % | -4 % |
Dānija | 212 | 46 | 40 | 32 | -6 % | -14 % | -18 % |
Vācija | 234 | 45 | 49 | 44 | -7 % | 10 % | -10 % |
Igaunija | 178 | 58 | 75 | 65 | -10 % | 29 % | -14 % |
Īrija | 124 | 47 | 41 | 36 | -7 % | -12 % | -12 % |
Grieķija | 89 | 111 | 101 | 92 | -4 % | -9 % | -10 % |
Spānija | 114 | 54 | 45 | 41 | -9 % | -17 % | -9 % |
Francija | 249 | 62 | 61 | 56 | -8 % | -1 % | -8 % |
Itālija | 186 | 68 | 64 | 62 | -6 % | -6 % | -2 % |
Kipra | 162 | 73 | 85 | 59 | -5 % | 18 % | -28 % |
Latvija | 290 | 97 | 86 | 86 | -10 % | -18 % | -2 % |
Lietuva | 250 | 90 | 97 | 100 | -9 % | -1 % | 2 % |
Luksemburga | 250 | 64 | 64 | 65 | -8 % | 3 % | 3 % |
Ungārija | 86 | 74 | 64 | 60 | -6 % | -14 % | -5 % |
Malta | 36 | 36 | 51 | 26 | -1 % | 40 % | -48 % |
Nīderlande | 202 | 32 | 33 | 32 | -7 % | 2 % | -1 % |
Austrija | 252 | 66 | 62 | 64 | -6 % | -5 % | 4 % |
Polija | 79 | 102 | 109 | 93 | -4 % | 7 % | -15 % |
Portugāle | 117 | 79 | 84 | 71 | -6 % | -7 % | -16 % |
Rumānija | 98 | 111 | 94 | 96 | 0 % | -15 % | 1 % |
Slovēnija | 327 | 67 | 69 | 59 | -7 % | 2 % | -13 % |
Slovākija | 128 | 68 | 60 | 55 | -5 % | -13 % | -9 % |
Somija | 230 | 51 | 54 | 48 | -5 % | 7 % | -11 % |
Zviedrija | 170 | 28 | 34 | 31 | -8 % | 20 % | -7 % |
Lielbritānija | 146 | 31 | 31 | 28 | -7 % | 3 % | -12 % |
ES | 171 | 62 | 60 | 55 | -6 % | -2 % | -9 % |
Kontaktpersonas: Helen Kearns (+32 2 298 76 38) Dale Kidd (+32 2 295 74 61) |
2012. gada skaitļu pamatā ir provizoriski dati (iespējams, ka atsevišķām valstīm galīgie dati nedaudz mainīsies). 1965. gada rādītāju pamatā ir dati no ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE). Dažām valstīm pirmie dati ir pieejami par vēlāku gadu nekā citām, tās ir Slovākija, Čehija un Slovēnija (1970. gads), Igaunija, Latvija un Lietuva (1980. gads).
