Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Tirgvedības krāpniecības izskaušana – Eiropas Komisija rīkojas, lai stiprinātu aizsardzību pret negodīgu komercpraksi

Commission Européenne - IP/13/227   14/03/2013

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 14. martā

Tirgvedības krāpniecības izskaušana – Eiropas Komisija rīkojas, lai stiprinātu aizsardzību pret negodīgu komercpraksi

Briselē, 2013. gada 14. martā. Šodien Eiropas Komisija izklāstīja virkni pasākumu, kuru mērķis ir novērst agresīvu komercpraksi visā ES, piemēram, maldinošus „bezmaksas” piedāvājumus, „ēsmas un apmaiņas” reklāmu precēm, ko nevar piegādāt, un bērnu tiešu uzrunāšanu reklāmās. Piecus gadus pēc Negodīgas komercprakses direktīvas stāšanās spēkā Komisija pārskatīja tās piemērošanu un paziņoja, ka plāno pastiprināt tās noteikumu izpildi, lai palielinātu pilsoņu uzticēšanos, iepērkoties Eiropas iekšējā tirgū.

Šī iniciatīva ir daļa no Komisijas rīcības, kuras mērķis ir Eiropas Patērētāju programmas (IP/12/491) ietvaros uzlabot patērētāju paļāvību. Iepērkoties tiešsaistē pāri ES dalībvalstu robežām, produktu klāsts, no kura patērētāji var izvēlēties, ir līdz pat 16 reižu plašāks, taču 60 % patērētāju joprojām neizmanto šo iespēju. Tā rezultātā patērētāji nepilnīgi izmanto priekšrocības, ko sniedz vienotajā tirgū pieejamās plašās izvēles iespējas un zemākās cenas. Uzlabojot patērētāju uzticēšanos ar labāku noteikumu izpildi, iespējams sniegt nozīmīgu atbalstu ekonomikas izaugsmei Eiropā. Patiešām, pētījumi liecina, ka pašlaik pastāv lielāka interese veikt pārrobežu pirkumus un pārrobežu darījumos tērēt vairāk naudas nekā 2006. gadā, kad ES regulējums vēl nebija stājies spēkā.

Patērētāju izdevumi veido 56 % no ES IKP, bet, ja patērētājiem trūkst uzticēšanās, lai iepirktos pāri ES dalībvalstu robežām, mēs joprojām nepilnīgi izmantojam vienotā tirgus potenciālu,” sacīja Komisijas priekšsēdētāja vietniece, ES tiesiskuma komisāre Redinga. “Mēs esam ieviesuši labus noteikumus patērētāju aizsardzībai, bet mums jānodrošina to kārtīgāka izpilde, jo īpaši pārrobežu gadījumos. Es vēlos, lai pret negodīgiem tirgotājiem nebūtu nekādas iecietības un līdz ar to patērētāji skaidri zinātu, ko viņi iegādājas, un netiktu apkrāpti. Tas nozīmē arī, ka jāīsteno saskaņota pieeja vienotā noteikumu kopuma īstenošanai.”

Pateicoties Negodīgas komercprakses direktīvai, patērētāju tiesību aizsardzības iestādes dalībvalstīs ir spējušas ierobežot dažādu veidu negodīgu uzņēmējdarbības praksi, piemēram, nepatiesas informācijas sniegšanu patērētājiem vai agresīvu metožu izmantošanu, lai ietekmētu viņu izvēli. Ar šo direktīvu, kas aizstāj 27 valstu regulējumu ar vienotu noteikumu kopumu, ir vienkāršoti noteikumi par negodīgu komercpraksi, tādējādi palīdzot patērētājiem labāk saprast, kādas ir viņu tiesības neatkarīgi no vietas ES, kur viņi iepērkas. Tomēr gan patērētājus, gan tirgotājus joprojām māc neskaidrība par to, kā šos noteikumus īstenos dažādu valstu izpildiestādes.

2010. gadā četri no pieciem ES patērētājiem tiešsaistē (81 %) izmantojuši cenu salīdzinājuma tīmekļa vietni. Tomēr šādi instrumenti spēj veicināt patērētāju uzticēšanos vienīgi tādā gadījumā, ja tajos ir sniegta skaidra un precīza informācija, un pašlaik tas ne vienmēr ir darīts. Dažādas ieinteresētās personas ir norādījušas uz problēmām, kas radušās, izmantojot cenu salīdzinājuma tīmekļa vietnes, jo īpaši attiecībā uz sniegtās informācijas pārredzamību un nepilnībām tajā.

Turklāt valstu izpildiestādes bieži saskaras ar vienādiem jautājumiem, īpaši saistībā ar pastāvīgām problēmām un jauna veida komercpraksi, piemēram, tiešsaistes vidē, kam nereti ir pārrobežu raksturs. Tādēļ ir nepieciešama saskaņotāka pieeja izpildei.

Kā piemērs jāmin gadījums, kad valsts izpildiestāde uzlika naudas sodu vienam no vadošajiem elektronisko ierīču tirgus dalībniekiem, jo tas patērētājiem par maksu piedāvāja 2 gadu garantiju saviem produktiem, lai gan saskaņā ar ES tiesību aktiem patērētāji bija tiesīgi šo pakalpojumu saņemt par velti. Tā kā līdzīgas problēmas bija radušās arī citās dalībvalstīs, priekšsēdētāja vietniece Viviāna Redinga nosūtīja vēstuli par patērētāju aizsardzību atbildīgajiem ministriem, lai vērstu viņu uzmanību uz šo gadījumu un noskaidrotu, kādi izpildes pasākumi veikti dalībvalstīs. Saņemtās atbildes liecina par konsekvences trūkumu valstu iestāžu veiktajā direktīvas interpretācijā un izpildē.

Tāpēc Komisija centīsies rīkoties aktīvāk, lai stiprinātu valstu izpildiestāžu sadarbību, un šajā nolūkā:

  • stiprinās Eiropas patērētāju aizsardzības tīkla efektivitāti un turpinās veicināt saskaņotas izpildes darbības (pārbaudes);

  • atbalstīs dalībvalstu centienus efektīvi piemērot direktīvu, sniedzot ieteikumus un izplatot paraugprakses piemērus;

  • izstrādās izpildes rādītājus, lai atklātu trūkumus un nepilnības, attiecībā uz ko jāveic turpmāka izmeklēšana un/vai korektīvi pasākumi;

  • organizēs regulārus tematiskus seminārus valstu izpildiestādēm un rīkos mācības izpildiestāžu un tiesu darbiniekiem.

Ceļojumu un transporta, digitālo un finanšu pakalpojumu un nekustamā īpašuma tirgi ir galvenās nozares, kurās patērētāji joprojām ir zaudētāju pozīcijās un kurās ir vajadzīgi papildu centieni. Turklāt izpildiestādēm būtu jāpievērš lielāka uzmanība mazumtirgotāju „ekoloģiskajām” norādēm attiecībā uz vidi, kuras bieži vien ir ļoti vispārīgas, neskaidras un kuras ne vienmēr lieto atbildīgi.

Vispārīga informācija

Direktīvā 2005/29/EK par negodīgu komercpraksi, kas pieņemta 2005. gadā, ir ietverti saskaņoti noteikumi, lai novērstu negodīgu komercpraksi. Tā paredz, ka patērētāji nedrīkst tikt maldināti vai pakļauti agresīvai tirgvedībai un ka jebkurai norādei, ko tirgotāji snieguši ES, jābūt skaidrai, precīzai un pamatotai, tādējādi ļaujot patērētājiem veikt informētu un jēgpilnu izvēli. Direktīvas mērķis ir arī nodrošināt, sekmēt un aizsargāt godīgu konkurenci komercprakses jomā. Tās darbības joma ir plaša un attiecas uz visām ekonomikas nozarēm.

Īpaši noteikumi nepieļauj neaizsargātāko patērētāju, piemēram, bērnu, ļaunprātīgu izmantošanu. Direktīvā ir iekļauts arī tādu komercprakses veidu „melnais saraksts”, kuri ir aizliegti visos gadījumos.

Šodien sniegtajā ziņojumā dalībvalstis un ieinteresētās personas norādījušas, ka resursu trūkums, iekšējo procedūru sarežģītība un preventīvu sankciju trūkums varētu apdraudēt tiesiskā regulējuma pienācīgu piemērošanu.

Komisijas rīkotais Eiropas Patērētāju sammits, kas notiks 2013. gada 18.-19. martā, būs iespēja ar visām ieinteresētajām personām apspriest praktiskus risinājumus, kuru mērķis ir uzlabot patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšanu gan dalībvalstīs, gan pāri to robežām, un apsvērt veidus, kā efektīvi reaģēt ES nozīmīgos gadījumos vienotajā tirgū.

Sīkāka informācija

Informācija presei — Pret patērētājiem vērsta negodīga prakse:

http://ec.europa.eu/justice/newsroom/consumer-marketing/news/130314_en.htm  

Paziņojums „Augsta patērētāju aizsardzības līmeņa sasniegšana – uzticēšanās veidošana iekšējam tirgum”:

http://ec.europa.eu/justice/consumer-marketing/files/ucpd_communication_en.pdf

Ziņojums par Direktīvas 2005/29/EK par negodīgu komercpraksi piemērošanu:

http://ec.europa.eu/justice/consumer-marketing/files/ucpd_report_en.pdf

Pētījums par Direktīvas 2005/29/EK piemērošanu finanšu pakalpojumu un nekustamā īpašuma jomā:

http://ec.europa.eu/justice/newsroom/consumer-marketing/news/130108_en.htm

ES tiesību akti par negodīgas komercprakses novēršanu:

http://ec.europa.eu/justice/consumer-marketing/unfair-trade/index_en.htm

Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES tiesiskuma komisāres Viviānas Redingas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/reding

Kontaktpersonas:

Mina Andreeva (+32 2 299 13 82)

Natasha Bertaud (+32 2 296 74 56)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site