Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Komisija uzņemas iniciatīvu, lai ar ilgtspējīgu jūras un piekrastes teritoriju pārvaldību veicinātu jūras nozaru izaugsmi

Commission Européenne - IP/13/222   13/03/2013

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 13. martā

Komisija uzņemas iniciatīvu, lai ar ilgtspējīgu jūras un piekrastes teritoriju pārvaldību veicinātu jūras nozaru izaugsmi

Šodien Komisija nāca klajā ar priekšlikumu, lai uzlabotu jūrā veicamu darbību plānošanu un piekrastes teritoriju pārvaldību. Dokumentā, kas sagatavots kā direktīvas priekšlikums, paredzēts izveidot vienotu Eiropas satvaru jūras telpiskajai plānošanai un integrētajai piekrastes pārvaldībai ES dalībvalstīs, lai nodrošinātu ar jūru un piekrasti saistīto darbību ilgtspējīgu izaugsmi un jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

Eiropas Komisijas jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki sacīja: Šodien mēs piedāvājam Eiropas Savienības integrētajā jūrlietu politikā spert soli uz priekšu un izmantot jaunu instrumentu, kas palīdzēs īstenot Jūras nozaru izaugsmes stratēģiju. Sekmējot ilgtspējīgu attīstību un ieguldījumus jūras nozarēs, direktīva palīdzēs praksē izmantot ES jūras ekonomikas potenciālu izaugsmes un nodarbinātības jomā.”

Eiropas Komisijas vides komisārs Janess Potočniks sacīja: „Šī iniciatīva palīdzēs izveidot veselīgu vidi un uzlabot dzīves apstākļus 200 miljoniem ES iedzīvotāju, kuri dzīvo piekrastes reģionos. Tai arī būtu jāpalīdz saglabāt unikālo un daudzveidīgo piekrasti un ekosistēmas, kurās ir nenovērtējamas augu un dzīvnieku dzīvotnes.”

Jūras ūdeņos un piekrastes teritorijās aizvien plašāk tiek veikta cilvēka saimnieciskā darbība, piemēram, jūras vēja enerģijas, zemūdens kabeļu un cauruļvadu maršrutu, kuģniecības, zvejniecības un akvakultūras jomā, taču pārāk vāja saskaņotība var radīt konkurenci par jūras telpu un spiedienu attiecībā uz vērtīgu resursu izmantošanu. Ierosinātais pasākums paredz, ka dalībvalstīm šāda darbība būs jāatzīmē jūras telpisko plānojumu kartēs, lai jūras telpu varētu izmantot efektīvāk, un jāizstrādā piekrastes pārvaldības stratēģijas, kurās tiks koordinēti pasākumi dažādās politikas jomās, kas saistītas ar piekrastes zonās veicamu darbību. Ievērojot direktīvā ierosināto prasību minimumu, dalībvalstīm būs jānodrošina, ka to jūras telpiskajā plānošanā un piekrastes pārvaldībā tiek atbalstīta ilgtspējīga izaugsme, un vienlaikus jāiesaista attiecīgās ieinteresētās personas un jāsadarbojas ar kaimiņos esošajām valstīm.

Jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības saskaņotai īstenošanai būtu jāuzlabo ar jūru un sauszemi saistīto darbību koordinācija. Labāka koordinācija sniegtu ieguvumus dažādās jomās, piemēram, ļautu izveidot savienojumus starp jūras vēja enerģijas iekārtām un sauszemes energotīkliem vai veikt darbu infrastruktūras jomā, lai aizsargātu piekrasti pret eroziju un klimata pārmaiņām, kas ietekmē arī piekrastes ūdeņos veiktās darbības.

Viena instrumenta izmantošanai ar mērķi nodrošināt visu interešu saskaņotību būtu jāpalielina arī ieguldītāju pārliecība, jāsamazina administratīvais slogs valsts pārvaldes iestādēm un saimnieciskās darbības veicējiem un vienlaikus jāsaglabā ekosistēmas. Patlaban dažās valstīs ir izveidojusies situācija, kad jāsazinās pat ar 8 administratīvajām aģentūrām, lai saņemtu akvakultūras objektam vajadzīgās atļaujas. Direktīvā ierosinātais „vienotā kontaktpunkta” princips likvidētu šādus administratīvus sarežģījumus, turklāt ietaupītu gan laiku, gan naudu. Tiek lēsts, ka lielāka skaidrība uzņēmējdarbības vidē un mazāks administratīvais slogs varētu visos līmeņos, jo īpaši, MVU vidē, dot ekonomisko ieguvumu līdz pat 1,6 miljardiem eiro. Pētījumi ir apliecinājuši, ka, piemēram, paātrinot ieguldījumus vēja elektrostacijās un akvakultūras darbībās, līdz 2020. gadam izdotos iegūt no 60 miljoniem eiro (gada laikā panāktais paātrinājums) līdz 600 miljoniem eiro (trīs gadu laikā panāktais paātrinājums).

Vispārīga informācija

Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi līdz 2020. gadam kļūt par gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu tautsaimniecību. Jūrlietu nozarēs ir iespējas veidot inovāciju, ilgtspējīgu izaugsmi un jaunas darbvietas, kam vajadzētu sekmēt šā mērķa sasniegšanu. Paziņojumā „Jūras nozaru izaugsme un izaugsmes noturību veicinošās iespējas” (skat. IP/12/955) ir norādīts, ka šis tiesību akta priekšlikums ir būtiska daļa no šīs apņemšanās attīstīt Eiropas jūras ekonomiku.

Jūras telpiskā plānošana ir pārredzams un visaptverošs process, kurā nozīme ir ieinteresēto personu līdzdalībai un kurā tiek analizēts un plānots, kur un kad būtu jāveic cilvēka darbības jūrā. Mērķis ir noteikt, kā patlaban un nākotnē jūras telpu varētu izmantot visefektīvāk un ilgtspējīgāk. Komisija 2008. gadā publicēja paziņojumu „Ceļvedis jūras teritoriālajai plānošanai: kopēju principu sasniegšana Eiropas Savienībā”, bet pēc tam, 2010. gadā, – paziņojumu „Jūras teritoriālā plānošana ES – sasniegumi un turpmākā attīstība”, kas tika izmantoti jaunā priekšlikuma sagatavošanā.

Ar priekšlikumu jānodrošina, lai attiecībā uz dabas resursu aizsardzību jau pašā sākumā tiktu ņemta vērā saimnieciskā darbība, kā arī ar klimata pārmaiņām un dabas katastrofām saistītie apdraudējumi, pret kuriem piekrastes teritorijas ir ļoti neaizsargātas. Tas radītu ekonomisku ieguvumu, jo dabas resursi ir būtisks pamats tādai darbībai kā zveja un akvakultūra, kas ir atkarīga no jūras ūdeņu tīrības. Šie jaunie rīki arī palīdzēs uzlabot ES tiesību aktus vides jomā, piemēram, Jūras stratēģijas pamatdirektīvu un Dzīvotņu direktīvu.

Integrētā piekrastes pārvaldība ir rīks, kura mērķis ir koordinēt visus tos politikas procesus, kas ietekmē piekrastes zonu, un koordinēti risināt jautājumus, kas saistīti ar sauszemes un jūras mijiedarbību, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Tā nodrošina, ka pārvaldības vai attīstības lēmumu pieņemšana notiek saskaņoti visās jomās. Ieteikumā par integrēto piekrastes zonas pārvaldību, kas tika pieņemts 2002. gadā, ir noteikti pareizas piekrastes telpiskās plānošanas un pārvaldības principi un risinājumi to iespējami labākai īstenošanai. ES ir arī līgumslēdzēja puse Barselonas konvencijā, saistībā ar kuru tika noslēgts Protokols par kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību, kas stājās spēkā 2011. gada martā. Šajā protokolā noteikts, ka integrētā piekrastes pārvaldība obligāti jānodrošina tām dalībvalstīm, kas robežojas ar Vidusjūru.

Tagad Komisijas priekšlikumu izskatīs Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments. Tiklīdz jaunā iniciatīva tiks pieņemta, tā kļūs par ES tiesību aktu.

Papildu informācija:

MEMO/13/210

http://ec.europa.eu/environment/iczm/home.htm

http://ec.europa.eu/maritimeaffairs/policy/maritime_spatial_planning/index_lv.htm

Kontaktpersonas:

Jūrlietas: Oliver Drewes (+32 2 299 24 21) - Lone Mikkelsen (+32 2 296 05 67)

Vide: Joe Hennon (+32 2 295 35 93) - Monica Westeren (+32 2 299 18 30)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site