Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 7. martā

Vide. Ko mums iesākt ar plastmasas atkritumiem? Jauna zaļā grāmata rosina apspriešanu ES mērogā

Mūsdienu pasaulē plastmasa ir kļuvusi par neaizstājamu materiālu. Plastmasas ir daudzveidīgas un izturīgas, taču ilgmūžība var padarīt problemātisku atbrīvošanos no tām. Eiropas Komisijas šodien publicētās zaļās grāmatas mērķis ir sākt strukturētu diskusiju par to, kā plastmasas izstrādājumus padarīt ilgtspējīgākus visā to aprites ciklā un samazināt plastmasas atkritumu ietekmi uz vidi.

Par vidi atbildīgais Eiropas Komisijas loceklis Janezs Potočniks saka: “Vides aizsardzības aspektā plastmasas atkritumu apsaimniekošana ir grūts pārbaudījums, bet tai ir arī milzīgas iespējas resursu izmantošanas efektivitātes ziņā. Esmu pārliecināts, ka aprites ekonomikas apstākļos, kur augsts otrreizējās pārstrādes līmenis piedāvā izejvielu nepietiekamības risinājumus, plastmasai ir nākotne. Aicinu visas ieinteresētās personas dalīties pārdomās par to, kā plastmasu padarīt par daļu no risinājuma, nevis par problēmu.”

Nonākuši vidē, it īpaši jūras vidē, plastmasas atkritumi var saglabāties simtiem gadu. Līdz 10 miljoniem tonnu atkritumu, galvenokārt plastmasa, ik gadu nonāk pasaules okeānos un jūrās, pārvēršot tos par pasaulē lielākajām plastmasas izgāztuvēm.

Mūsu sabiedrībā, kas radusi visu lieko izmest, plastmasa bieži tiek uzskatīta par lētu un vienreizēji lietojamu materiālu, un tās pārstrādes līmenis ir zems. Puse no visiem plastmasas atkritumiem Eiropā nonāk atkritumu poligonā, bet no tā būtu jāizvairās, jo plastmasa var saturēt bīstamas sastāvdaļas un ieglabāšana poligonā var radīt nevēlamu izmeti vidē un koncentrētas piesārņojošas atliekas.

Zaļajā grāmatā šajā sakarā tiek uzsvērta galvenā loma, kāda plastmasai ir daudzos rūpnieciskos procesos un lietojumos, un potenciālais ekonomiskais ieguvums no augstāka otrreizējās pārstrādes līmeņa. Pasaules iedzīvotāju skaitam pieaugot un dabas resursiem kļūstot trūcīgākiem, plastmasu pārstrādāšana kļūs par alternatīvu neskarto resursu izmantošanai. Lai šīs izmaiņas paātrinātu, ir vajadzīgi labāki pamatnosacījumi, kas atbalstītu ekodizainu un vides inovāciju, atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi ietverot jau plastmasas izstrādājumu projektēšanā.

Īpašās problēmas, ko rada plastmasas atkritumi, līdzšinējos ES tiesību aktos atkritumu jomā nav konkrēti aplūkotas. Dalībvalstīm būtu jādod priekšroka atkritumu rašanās novēršanai un pārstrādei, nevis citiem likvidēšanas veidiem, kā tas ir ar visām atkritumu plūsmām, kas minētas Atkritumu pamatdirektīvā, taču ir skaidrs, ka jādara ir vēl daudz vairāk. Zaļās grāmatas mērķis ir apkopot faktus un viedokļus, lai novērtētu, kāda ir plastmasas atkritumu ietekme, un izstrādātu Eiropas stratēģiju tās mazināšanai. Ieinteresētās personas tiek aicinātas izteikt viedokli par to, vai un kā spēkā esošie tiesību akti būtu jākoriģē, lai risinātu plastmasas atkritumu rašanos un veicinātu plastmasas atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju, nevis ieglabāšanu atkritumu poligonos. Tiek gaidīti arī viedokļi par to, cik efektīvi varētu būt potenciālie otrreizējās pārstrādes mērķi un tādi ekonomiski pasākumi kā atkritumu poligonu aizliegumi, atkritumu poligonu nodokļi un shēmas "maksā, kad izmet". Zaļajā grāmatā ir arī vaicāts, kā uzlabot plastmasas modulāro un ķīmisko uzbūvi, lai uzlabotu pārstrādājamību, kādā veidā samazināt jūras atkritumus un vai ir nepieciešams veicināt bioloģiski noārdāmās plastmasas.

Turpmākie pasākumi

Apspriešana, kurā iekļauti 26 jautājumi, turpināsies līdz 2013. gada jūnija sākumam. Rezultāti tiks iestrādāti turpmākajā politiskajā rīcībā 2014. gadā kā daļa no plašākas atkritumu politikas pārskates, kurā aplūkos pašreizējos atkritumu reģenerācijas un poligonu ekspluatācijas mērķus, kā arī retrospektīvo novērtējumu par piecām direktīvām, kas attiecas uz dažādām atkritumu plūsmām.

Vispārīga informācija

Nedaudz vairāk kā viena gadsimta laikā plastmasa ir kļuvusi neaizstājama mūsdienu inženierijā, celtniecībā un patēriņa preču masveida ražošanā. Tikai 50 gados plastmasas ražošanas gada apjoms pasaulē ir palielinājies no 1,5 miljoniem tonnu 1950. gadā līdz 245 miljoniem tonnu 2008. gadā, un ir paredzams, ka šī tendence turpināsies. Jūras vide ir īpaši neaizsargāta pret plastmasas atkritumiem. Plastmasas atkritumi veido 80 % no milzīgajiem atkritumu sablīvējumiem Atlantijas okeānā un Klusajā okeānā un izraisa ciešanas jūras dzīvniekiem, kuri tajos sapinas vai tos norij. Plastmasas atlieku klātbūtne pat visattālākajās pasaules jūru un piekrastu teritorijās liecina, ka kādam būs jāmaksā par pārmērīgajiem plastmasas atkritumiem. Parastajā plastmasā ietilpst arī liels skaits un dažreiz liela daļa ķīmisku piejaukumu, kas var būt kancerogēni, izraisīt citas toksiskas reakcijas vai traucēt endokrīnās sistēmas darbībai.

Daži stratēģiski elementi vidē esošo plastmasas atkritumu problēmas risināšanai jau ir ietverti pašreizējos tiesību aktos par atkritumiem. Atkritumu pamatdirektīva (2008/98/EK) ir vērsta uz tādiem elementiem kā aprites cikla skatījums, atkritumu veidošanās novēršana atkritumsaimniecības vietā, paplašināta ražotāju atbildība, produktu izstrāde, resursu efektīva izmantošana un resursu saglabāšana. Turklāt 2011. gada ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā un 7. vides rīcības plāns, ko Komisija ierosināja 2012. gadā un ko pašlaik izskata Eiropas Parlaments un Padome, veido turpmāko izpratni par ES mēroga kvantitatīva samazinājuma mērķi attiecībā uz jūras piesārņojumu.

Papildu informācija:

http://ec.europa.eu/environment/consultations/plastic_waste_en.htm

Sk. arī http://ec.europa.eu/environment/waste/index.htm

Kontaktpersonas:

Joe Hennon (+32 2 295 35 93)

Monica Westeren (+32 2 299 18 30)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site