Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 22. februārī

Ziemas prognoze 2012.–2014. gadam: pakāpeniski pārvaram pretvēju

Lai gan situācija finanšu tirgū ES kopš pagājušās vasaras ir ievērojami uzlabojusies, saimnieciskā darbība 2012. gada otrajā pusē lika vilties. Tomēr svarīgākie rādītāji liecina, ka IKP Eiropas Savienībā ir sasniedzis zemāko punktu un gaidāms, ka saimnieciskā darbība pakāpeniski pieaugs. Izaugsme sākotnēji tiks sasniegta pieaugošā ārējā pieprasījuma rezultātā. Plānots, ka gada turpmākajos mēnešos uzlabosies iekšzemes ieguldījumi un patēriņš, un gaidāms, ka ap 2014. gadu iekšzemes pieprasījums kļūs par galveno IKP pieauguma dzinējspēku.

Tā kā 2012. gada beigās saimnieciskā darbība bija vāja, šis gads jāsāk no zema sākumpunkta. To papildina lēnāka izaugsmes atgriešanās, nekā sākotnēji cerēts, un tādēļ 2013. gadā paredzams neliels gada IKP pieaugums ES 0,1 % apmērā un kritums -0,3 % apmērā eirozonā. Ceturkšņa IKP rādītāji ir nedaudz dinamiskāki, nekā rādītāji gada griezumā, un paredzams, ka 2013. gada ceturtā ceturkšņa IKP Eiropas Savienībā par 1,0 % un eirozonā par 0,7% pārsniegs 2012. gada ceturtā ceturkšņa līmeni.

Kontrasts starp situācijas uzlabošanos finanšu tirgū un prognozēm par pieticīgo makroekonomikas izaugsmi 2013. gadam lielā mērā ir radies bilanču korekciju procesa dēļ, kas joprojām apgrūtina īstermiņa izaugsmi. Procesa gaitā tas stiprinās pamatu izaugsmei 2014. gadā, kas ir paredzama 1,6 % līmenī ES un 1,4 % līmeni eirozonā.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Olli Rēns, kurš atbild par ES ekonomiskās un monetārās lietas un eiro, sacīja: “Pašreiz notiekošā Eiropas ekonomikas līdzsvarošana turpina kavēt ekonomisko izaugsmi īstermiņā. Situāciju īsumā varētu raksturot šādi. Mums ir neapmierinoši dati par pagājušā gada beigām, daži iedrošinoši pēdējā laika dati un pieaugoša investoru uzticēšanās nākotnē. Izlēmīgā politika, ko esam īstenojuši, bruģē mūsu ceļu uz ekonomikas atveseļošanos. Mums jāturpina reformu ceļš un jāraugās, lai nezustu dinamika, jo tas varētu mazināt uzticamības atgūšanu un kavēt nepieciešamo uzplaukumu izaugsmes un darbavietu radīšanas jomā.”

Gaidāms pakāpenisks patēriņa un ieguldījumu pieaugums

Svarīgu politikas pasākumu rezultātā, kas pieņemti kopš pagājušās vasaras, ir mainījies tirgus novērtējums par EMS dzīvotspēju un tās dalībvalstu fiskālo stabilitāti.

Cikliska vājuma, nenoteiktības, ieilgušās bilanču korekcijas un resursu pārdales visā ekonomikā (kas ir raksturīgas smagas krīzes sekas) kopums pašlaik kavē iekšzemes patēriņu un investīcijas. Tomēr mājsaimniecību un uzņēmumu uzticības atgūšanai vajadzētu mazināt šo faktoru negatīvo ietekmi. Tā kā saskaņā ar prognozēm sagaidāmā spriedzes mazināšanās finanšu tirgos veicinās kreditēšanas nosacījumu uzlabošanos, tad patēriņam un investīcijām vajadzētu pakāpeniski pieaugt 2013. gada laikā.

Paredzams, ka pašreizējā saimnieciskās darbības vājuma rezultātā pieaugs bezdarba līmenis, kas ES sasniegs 11,1 % un eirozonā – 12,2 %.

Tā kā paredzama augstāku enerģijas cenu ietekmes uz inflāciju samazināšanās, sagaidāms, ka patēriņa cenu inflācija Eiropas Savienībā 2013. gadā pakāpeniski samazināsies un nākamajā gadā stabilizēsies apmēram 1,7% līmenī ES un 1,5% līmenī eirozonā.

Fiskālās konsolidācijas process gūst panākumus

Ievērojamajiem fiskālajiem pasākumiem, ko īsteno dalībvalstis, vajadzētu sekmēt turpmāku fiskālā pamatdeficīta samazinājumu 2013. gadā līdz 3,4% ES un līdz 2,8% eirozonā. Paredzams, ka šogad strukturālā budžeta deficīta samazināšanās temps nedaudz palēnināsies, salīdzinot ar 2012. gadu. Pašreizējās fiskālās konsolidācijas rezultātā pieaug parāda attiecības pret IKP līmenis, kas vēl nedaudz pieaugs 2013. gadā, jo IKP izaugsme joprojām ir neliela.

Kaut gan izaugsmes prognožu riski joprojām pārsvarā ir negatīvi, riska sadalījums ir kļuvis ievērojami līdzsvarotāks. Efektīva politikas īstenošana, kas vērsta uz ekonomikas un monetārās savienības stiprināšanu un nepieciešamo korekciju veicināšanu, ir ārkārtīgi svarīga, lai nepieļautu jaunas valsts parāda krīzes risku. Citi negatīvie riski ir saistīti ar darba tirgus vājumu, kas varētu vājināt iekšzemes patēriņu un reformu procesu, kā arī ar joprojām nopietnajām problēmām attiecībā uz vidēja termiņa budžetu ASV un Japānā. Pozitīvie riski IKP izaugsmē varētu īstenoties, ja krīzes pārvarēšanas progress un strukturālās reformas būtu ātrākas un/vai uzticības atgūšana būtu stiprāka, nekā paredzams. Inflācijas perspektīvas risks šķiet līdzsvarots.

Sīkāks ziņojums ir pieejams šādā tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/economy_finance/eu/forecasts/2013_winter_forecast_en.htm

Kontaktpersonas:

Simon O'Connor (+32 2 296 73 59)

Audrey Augier (+32 2 297 16 07)

Vandna Kalia (+32 2 299 58 24)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website