Navigation path

Left navigation

Additional tools

Jūras transports: drošība uzlabojusies, tomēr dažu ES karoga valstu sniegums varētu būt labāks

European Commission - IP/13/1286   18/12/2013

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 18. decembrī

Jūras transports: drošība uzlabojusies, tomēr dažu ES karoga valstu sniegums varētu būt labāks

Eiropas Komisijas ziņojumā par atbilstību karoga valstij izvirzītajām prasībām1 konstatēts, ka dažas ES dalībvalstis nav izpildījušas savas saistības ratificēt starptautiskas konvencijas jūrniecības nozarē.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un par transporta nozari atbildīgais ES komisārs Sīms Kallass sacīja: “Esmu gandarīts, ka vairums ES dalībvalstu, kas atrodas pie jūras, tām kā karoga valstīm uzliktos pienākumus uztver nopietni. Tomēr centīšos panākt to, ka mūsu jūrnieku labā visas dalībvalstis, kas ir karoga valstis, ratificē un ievieš vienotus dzīves un darba apstākļu standartus, kas izklāstīti starptautiskajā 2006. gada Konvencijā par darbu jūrniecībā. Jo īpaši būtiski tas ir tāpēc, ka par šiem standartiem panākta sociālo partneru vienošanās Eiropas līmenī un tie nesen iekļauti arī ES tiesību aktos.”

Pašreizējie ES noteikumi2 veicina kuģošanas drošību un izvirza augstus standartus ES dalībvalstīm, kas ir karoga valstis, tām liekot veikt savas jūras administrācijas salīdzinošu izvērtēšanu, kā arī izstrādāt un ieviest sertificētu jūras administrācijas kvalitātes vadības sistēmu. Tomēr to nav izdarījušas Portugāle, Īrija un visas karoga valstis, kurām ir tikai sauszemes robežas (izņemot Luksemburgu).

Kaut arī daudzās ES karoga valstīs gūti labi panākumi, Bulgārija un Slovākija paliek karoga valstu pelēkajā sarakstā. Tas saistīts ar aizturēto zem šo valstu karoga braucošo kuģu skaitu un ostās veiktajās pārbaudēs atklāto trūkumu skaitu kuģos. Tas nozīmē, ka zem to karoga braucošie kuģi vēl nav zema riska kategorijā (proti, baltajā sarakstā) un tāpēc tie jāpārbauda biežāk.

Dalībvalstīm jārīkojas aktīvāk, lai ratificētu un piemērotu Konvenciju par darbu jūrniecībā (jūrnieku dzīves un darba apstākļiem) un nesen pieņemtos ES noteikumus3 par atbilstību minētajai konvencijai un tās izpildes panākšanu.

Atbilstība

Pašreiz spēkā esošajā ES regulējumā par atbilstību karoga valstij izvirzītajām prasībām noteikts, ka ES dalībvalstīm ir jāpiemēro 2006. gadā izveidotā Starptautiskās Jūrniecības organizācijas brīvprātīgā audita sistēma, proti, jāgādā, lai citu karoga valstu speciālisti veiktu salīdzinošu izvērtēšanu. Līdz šim Portugāle un vairākas ES karoga valstis, kurām ir tikai sauszemes robežas (Austrija, Čehija, Slovākija un Ungārija), nav lūgušas šādu auditu. Turklāt ir prasība, ka neatkarīga ES karoga valstu sistēmu un procedūru kvalitātes pārbaude jāveic arī ar sertificētas kvalitātes vadības sistēmas palīdzību, kurai bija jābūt ieviestai līdz 2012. gada 17. jūnijam. Portugāle un Īrija, kā arī vairākas ES karoga valstis, kurām ir tikai sauszemes robežas (Austrija, Čehija, Slovākija un Ungārija), šo procesu vēl nav sākušas, bet četras citas ES karoga valstis (Kipra, Malta, Nīderlande un Slovēnija) ir norādījušas, ka tām šāda sistēma būs ieviesta līdz 2013. gada beigām.

Parīzes Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli melnais, pelēkais un baltais saraksts

Parīzes Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli (Parīzes MOU)4 sekretariāts ik gadu publicē ziņojumu, kurā tas karoga valstis iedala melnajā, pelēkajā un baltajā sarakstā atkarībā no aizturēto kuģu un tehnisko trūkumu skaita. Pēdējos četros gados no septiņām ES karoga valstīm, kuras sākotnēji bija melnajā vai pelēkajā sarakstā (Austrija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija, kā arī Bulgārija un Rumānija) pelēkajā sarakstā ir palikušas tikai divas (Bulgārija un Slovākija). Direktīvā 2009/21/EK noteikts, ka tām valstīm, kuras ir melnajā vai pelēkajā sarakstā, ir jāizskaidro iemesli, kāpēc tās ir šajos sarakstos, un jārīkojas, lai stāvokli uzlabotu. Īsā laikā izdevies panākt lielu progresu, un tagad sešas no desmit labākajām baltajā sarakstā esošajām valstīm ir ES dalībvalstis.

Starptautiskas konvencijas

2008. gada decembrī visas ES dalībvalstis apņēmās līdz 2013. gada 1. janvārim ratificēt noteiktu skaitu starptautisko konvenciju. Kaut arī zināmi panākumi gūti, vairumam valstu vēl jāratificē konvencijas, kas stājušās spēkā kopš 2007. gada, piemēram, 2007. gada Nairobi Konvencija par kuģu vraku aizvākšanu. Tikai 14 dalībvalstis5 ir ratificējušas 2006. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā (tā attiecas uz jūrnieku dzīves un darba apstākļiem). Lai panāktu, ka šī svarīgā konvencija tiek pienācīgi ievērota, nupat ir pieņemti ES noteikumi par atbilstību šai konvencijai un par tās izpildi. Tāpēc ir steidzamā kārtā jāratificē pamatakts.

Kas notiks tālāk

Komisija apsvērs, vai vajadzīgi vēl kādi pasākumi (tostarp — pārkāpuma procedūras), lai nodrošinātu, ka ES dalībvalstis efektīvi un konsekventi ievēro prasības, kas noteiktas karoga valstij.

Sīkāka informācija

ES vērojamās tendences jūrniecības nozarē

Kontaktpersonas:

Helen Kearns (+32 2 298 76 38)

Dale Kidd (+32 2 295 74 61)

1 :

http://ec.europa.eu/transport/modes/maritime/safety/actions_en.htm (Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek piemērota Direktīva 2009/21/EK par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu, pieņemts 2013. g. 18. decembrī.)

2 :

Direktīva 2009/21/EK par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu, OV L 131, 28.5.2009., 132. lpp.

3 :

Direktīva 2013/54/ES par dažiem karoga valsts atbildības aspektiem attiecībā uz atbilstību 2006. gada Konvencijai par darbu jūrniecībā un tās izpildi, OV L 329, 10.12.2013., 1. lpp.

4 :

Parīzes Saprašanās memorandu par ostas valsts kontroli ir parakstījušas visas ES dalībvalstis, Krievijas Federācija un Kanāda.

5 :

Bulgārija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Somija, Spānija, Zviedrija (stāvoklis 2013. gada 4. jūlijā).


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website