Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas pilsonība: Informētība par ES garantētām tiesībām pieaug, bet cilvēki vēlas zināt vairāk

Commission Européenne - IP/13/119   19/02/2013

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 19. februārī

Eiropas pilsonība: Informētība par ES garantētām tiesībām pieaug, bet cilvēki vēlas zināt vairāk

Saskaņā ar jaunāko Eirobarometra apsekojumu, ko šodien publicēja Eiropas Komisija, 20 gadus pēc ES pilsonības ieviešanas eiropieši kopumā ir informēti par savām tiesībām, bet ne vienmēr izprot, ko tās sevī ietver. 81% aptaujāto apzinās, ka papildus savas valsts pilsonībai viņi ir arī Eiropas Savienības pilsoņi (skatīt Pielikumu). Tomēr tikai 36 % aptaujāto uzskata, ka ir labi informēti par tiesībām, kādas piešķir ES pilsonība. Eiropieši vislabāk zina savas tiesības brīvi pārvietoties (88 %) un iesniegt lūgumrakstu ES iestādēs (89 %). Savukārt divas trešdaļas (67 %) no tiem uzskata, ka cilvēku brīva pārvietošanās Eiropas Savienībā sniedz ekonomiskus ieguvumus to valstīm.

Apsekojumu publicē, ievērojot šodien notiekošo Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas kopējo uzklausīšanu, lai apspriestu eiropiešu tiesības. Šī apspriešanās būs svarīgs iedvesmas avots, gatavojot nākamo Komisijas ziņojumu par ES pilsonību, kas vērsts uz to, lai novērstu ES pilsoņu konstatētos šķēršļus, īstenojot savas tiesības. Šajā ziņojumā, kas jāpublicē 8. maijā, tiks iekļautas vairākas iniciatīvas, lai palīdzētu minētās tiesības iedzīvināt praksē, kā daļu no 2013. gada Eiropas pilsoņu gada. Ziņojumā izvērtēti arī tie 25 pasākumi, kas iekļauti pirmajā ES ziņojumā par pilsonību 2010. gadā (skatīt IP/10/1390 un MEMO/10/525), kā arī identificēts, kuri šķēršļi ES pilsoņiem ir novērsti pēdējo trīs gadu laikā.

Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga sacīja: “Eiropas iedzīvotāji novērtē savas kā ES pilsoņu tiesības un ir vairāk informēti par tām nekā jebkad iepriekš. Tomēr joprojām mēs varam daudz darīt, lai palīdzētu pilsoņiem īstenot savas tiesības un efektīvāk iesaistītu cilvēkus Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanā. Es piedalīšos pilsoņu dialogā visā Savienībā šogad, kas ir pasludināts par Eiropas Pilsoņu gadu. Es vēlos uzklausīt pilsoņu bažas un idejas par viņu tiesībām. Es vēlos uzzināt, kā mēs varam uzlabot situāciju un to, kādu pilsoņi saskata Eiropas nākotni. Eiropu nevar uzbūvēt bez tieša Eiropas iedzīvotāju atbalsta. Tādēļ mēs pilnībā izmainām to, kā tiek veidota Eiropas politika, lai dotu pilsoņiem iespēju tieši ietekmēt politiku.”

Eirobarometra apsekojumā par Eiropas Savienības pilsonību eiropiešiem tika jautāts par viņu kā ES pilsoņu statusu un tiesībām. Aptaujātie kopumā apzinājās lielāko daļu no savām ES pilsoņa tiesībām, tostarp tiesības iesniegt lūgumrakstu ES iestādēs (89 %), brīvi pārvietoties (88 %), netikt diskriminētiem pilsonības dēļ (82 %), tiesības uz konsulāro aizsardzību (79 %) un tiesības piedalīties pilsoņu iniciatīvās (73 %). Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto (36 %) uzskatīja, ka ir labi informēti par šīm tiesībām ‑ tas ir par pieciem procentu punktiem vairāk nekā 2007. gadā. Tomēr tikai 24 % uzskata, ka ir labi informēti par to, ko darīt gadījumā, ja to ES tiesības netiek ievērotas.

Attiecībā uz tiesībām brīvi pārvietoties absolūts ES pilsoņu vairākums visās 27 ES dalībvalstīs uzskata, ka šo tiesību īstenošana sniedz ekonomiskus ieguvumus to valstīm.

Vispārīga informācija

Pateicoties ES pilsonībai, kas tika ieviesta ar Māstrihtas līgumu 1993. gadā un kuras 20 gadadiena tiek atzīmēta šogad — visu ES dalībvalstu pilsoņiem ir papildu tiesību apjoms kā ES pilsoņiem. Cita starpā tās ir tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties ES, balsot un kandidēt pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās tajā ES valstī, kurā viņi dzīvo, tiesības uz konsulāro aizsardzību ārzemēs ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem, ja attiecīgajā valstī nav šīs personas valsts pārstāvniecības un tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam, tiesības iesniegt sūdzību Eiropas ombudam un vērsties ES iestādēs.

Ir daudz tiesību, kas izriet no ES pilsonības, taču cilvēki ne vienmēr tās apzinās. Eiropas Pilsoņu gada mērķis ir izskaidrot šīs tiesības un nodrošināt, ka cilvēki tās apzinās un var tās īstenot bez jebkādiem šķēršļiem (skatīt IP/13/2).

Eiropas Komisija darbojas, lai novērstu šķēršļus, ar kuriem ES pilsoņi joprojām sastopas ikdienā: Savā 2010. gada ziņojumā par ES pilsonību (skatīt IP/10/1390 un MEMO/10/525) Komisija ir iekļāvusi 25 konkrētus pasākumus, lai vairotu iespējas ES pilsoņiem īstenot savas tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā. Komisija 2013. gadā, kas ir Eiropas Pilsoņu gads, publicēs otro ziņojumu par ES pilsonību, kurā sniegs pārskatu par 2010. gadā ierosināto 25 pasākumu īstenošanu, kā arī izklāstīs turpmākos galvenos pasākumus nākotnē ar mērķi novērst atlikušos šķēršļus, kas kavē pilsoņus pilnībā īstenot viņu kā ES pilsoņu tiesības.

Visu 2013. gadu Komisijas priekšsēdētāja vietniece Redinga un arī citi ES komisāri kopā ar valsts un vietēja līmeņa politiķiem diskutēs ar pilsoņiem visā Eiropā, lai viņus uzklausītu un atbildētu uz viņu jautājumiem. Komisijas priekšsēdētāja vietniece Redinga jau piedalījās diskusijās Kadisā (Spānija), Grācā (Austrija), Dublinā (Īrija) un Berlīnē (Vācija), savukārt komisārs Andors piedalījās diskusijā Neapolē (Itālija). Daudz vairāk diskusiju 2013. gadā notiks Eiropas pašvaldībās, kur Eiropas un vietējie politisko lēmumu pieņēmēji iesaistīsies debatēs ar pilsoņiem, kuri pārstāv dažādas sabiedrības grupas visā ES, diskutējot par ekonomikas krīzes ietekmi, ES pilsoņu tiesībām un Eiropas nākotni. Visām diskusijām var sekot šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/european-debate/index_lv.htm

Lai sagatavotos Eiropas Pilsoņu gadam, Komisija no 2012. gada 9. maija līdz 2012. gada 9. septembrim rīkoja plašu sabiedrisko apspriešanu, aicinot pilsoņus ziņot par to, ar kādām problēmām viņi ir saskārušies, īstenojot savas ES pilsoņu tiesības (skatīt IP/12/461). Aptaujātie norādīja, ka viņi ļoti augsti vērtē savas ES tiesības, jo īpaši tiesības brīvi pārvietoties un politiskās tiesības. Viņi vēlētos ieraudzīt īstu Eiropas telpu, kurā viņi var dzīvot, strādāt, pārvietoties, studēt un iepirkties, nesaskaroties ar birokrātiju vai diskrimināciju. Tomēr viņi arī norādīja, ka līdz tam vēl ir daudz darāms. Viņi uzsvēra dažādas problēmas, jo īpaši saistībā ar ES tiesību ievērošanu vietējā līmenī ‑ tie ir jautājumi, kurus Komisija izvērtēs nākamajā ziņojumā par ES pilsonību, ko paredzēts izstrādāt 2013. gadā. Rezultātus skatīt šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/justice/citizen/files/eu-citizen-brochure_en.pdf

Sīkāka informācija

Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES tiesiskuma komisāres Viviānas Redingas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/reding

Eiropas Komisija ‑ ES pilsonība:

http://ec.europa.eu/justice/citizen/index_lv.htm

Eirobarometrs ‑ ES pilsonība:

http://ec.europa.eu/justice/citizen/index_lv.htm

Eiropas Pilsoņu gads:

http://europa.eu/citizens-2013

Diskusijas ar pilsoņiem par Eiropas nākotni:

http://ec.europa.eu/european-debate/index_lv.htm

Kontaktpersonas:

Mina Andreeva (+ 32 2 299 13 82. lpp.).

Natasha Bertaud (+ 32 2 296 74 56)

PIELIKUMS

1. Arvien vairāk (81 %) iedzīvotāju apzinās, ka viņi ir "ES pilsoņi”

Attīstība pa gadiem:

2. … bet tikai 36 % aptaujāto zina par tiesībām, kādas piešķir ES pilsonība:

3. Tiesības iesniegt sūdzību ES iestādēs un tiesības brīvi pārvietoties ir vispopulārākās ES pilsoņu tiesības

4. Vairākums ES iedzīvotāju atzīst ekonomiskos ieguvumus, ko sniedz brīva pārvietošanās Eiropas Savienībā


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site