Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 3. decembrī

ES ziņojums par skolām: rādītāji mazliet uzlabojušies dabaszinībās un lasītprasmē, bet matemātikā ir vāji

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) jaunākajā ziņojumā par 15 gadus vecu skolēnu matemātikas un dabaszinību zināšanām un lasīšanas iemaņām redzams, ka dažādās dalībvalstīs līmenis atšķiras. Visa ES kopumā ievērojami atpaliek matemātikā, tomēr aina ir iepriecinošāka dabaszinībās un lasītprasmē, kur Eiropa ir uz pareizā ceļa, lai varētu sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzīto mērķi, ka nesekmīgo skolēnu īpatsvars1 jāsamazina zem 15 %. Ar šiem rezultātiem Briselē iepazīstināja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) ģenerālsekretāra vietnieks Īvs Leterms un Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta vadītājs Jans Truščinskis.

Ziņojumā secināts, ka 10 dalībvalstīm (BG, CZ, DE, EE, IE, HR, LV, AT, PL un RO) kopš 2009. gada izdevies ievērojami samazināt to skolēnu īpatsvaru, kuriem ir vājas zināšanas visās trijās pamatprasmju jomās. Toties piecās ES dalībvalstīs (EL, HU, SK, FI, SE) ir pieaudzis šādu nesekmīgu skolēnu skaits. Pārējās dalībvalstīs rezultāti nav tik viennozīmīgi (sk. tabulu). Kopumā ES skolēnu sniegums ir mazliet labāks par ASV skolēnu rezultātiem, bet tās abas atpaliek no Japānas.

Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu sacīja: “Apsveicu tās dalībvalstis, kuras sniegumu uzlabojušas. Tomēr ir skaidrs, ka visai ES kopumā ir jāstrādā cītīgāk. Lai jauniešiem būtu prasmes, kas vajadzīgas panākumu gūšanai modernajā pasaulē, dalībvalstīm nemitīgi jācenšas mazināt to skolēnu īpatsvaru, kuru sekmes ir vājas. Šie rezultāti ir atgādinājums, ka Eiropas nākotne ir lielā mērā atkarīga no ieguldījumiem izglītībā.”

Līdzīgs viedoklis bija arī Īvam Letermam: “Šis PISA pētījums parāda, ko 15 gadus vecie pusaudži zina un kā viņi māk likt savas zināšanas lietā. Globalizētā ekonomikā panākumus mēra ne tikai atbilstīgi savas valsts standartiem, bet arī salīdzinot ar līderpozīcijās esošo izglītības sistēmu standartiem. ES rezultāti liecina, ka uzlabojumi jāpanāk straujāk, ja dalībvalstis negrib atpalikt”, piemetināja agrākais Beļģijas premjerministrs.

Šo PISA pētījumu veic kopš 2000. gada reizi trijos gados. 2012. gadā PISA pētījumā piedalījās visas 34 ESAO dalībvalstis un 31 partnervalsts, pārstāvot vairāk nekā 80 % pasaules ekonomikas. Pārbaudīja apmēram 510 000 skolēnu vecumā no 15 gadiem un trim mēnešiem līdz 16 gadiem un diviem mēnešiem. Testos noskaidroja matemātikas un dabaszinību zināšanas un lasītprasmi, galveno uzmanību pievēršot tieši matemātikai.

PISA pētījuma rezultāti palīdz politikas veidotājiem un pedagogiem apzināt efektīvu izglītības sistēmu pazīmes un pielāgot savu politiku.

Eiropas Komisija un ESAO nesen ir parakstījušas līgumu par ciešāku sadarbību trijās jomās, proti, saistībā ar prasmju stratēģijām, valsts analīzi un starptautiskiem pētījumiem.

Ko šie rezultāti liecina par ES (Eiropas Komisijas analīze)

Lasītprasme. To skolēnu skaits, kuriem ir slikta lasītprasme, ir samazinājies (no 23,1 % 2006. gadā un 19,7 % 2009. gadā līdz 17,8 % 2012. gadā). Ja šī tendence turpināsies, tad līdz 2020. gadam varētu izdoties sasniegt mērķi, ka nesekmīgo skaitam jābūt zemākam par 15 %. Līdz šim šo mērķi sasniegt izdevies tikai septiņām ES dalībvalstīm (EE, IE, PL, FI, NL, DE un DK). Ievērojamus panākumus guvušas šādas valstis: CZ, DE, EE, IE, HR, LT, LU, AT, PL un RO.

Matemātika. Kopš 2009. gada ES nav mazinājies to skolēnu īpatsvars, kam ir vājas matemātikas zināšanas. Tomēr četras ES dalībvalstis (EE, FI, PL, NL) ir starp šajā ziņā vadošajām valstīm visas pasaules mērogā, un tajās matemātiku slikti zinošo skolēnu īpatsvars ir zemāks par ES izvirzīto mērķi, proti, 15 %. Pārējās dalībvalstis šo līmeni vēl nav sasniegušas. Ievērojamus panākumus (vairāk par diviem procentpunktiem) guvušas šādas valstis: BG, EE, IE, HR, LV, AT, PL un RO.

Dabaszinības. Vērojams stabils dabaszinību zināšanu uzlabojums visā ES. Eiropas Savienībā to skolēnu skaits, kuriem ir vājas zināšanas, ir samazinājies (no 20,3 % 2006. gadā līdz 17,8 % 2009. gadā un 16,6 % 2012. gadā). 10 dalībvalstīs nesekmīgo skolēnu īpatsvars ir zemāks par 15 % slieksni: CZ, DE, EE, IE, LV, NL, PL, SI, FI, UK. Stabilus panākumus guvušas šādas valstis: CZ, DE, EE, IE, ES, LV, AT, PL un RO.

Analīzē redzams, ka skolēnu sociāli ekonomiskais stāvoklis būtiski ietekmē viņu sniegumu, jo tie, kas nāk no nabadzīgām ģimenēm, daudz biežāk uzrāda vājas sekmes matemātikā, dabaszinībās un lasīšanā. Ir arī citi faktori, kas būtiski ietekmē rezultātus, proti, bērniem no imigrantu ģimenēm sekmes parasti ir sliktākas, un ir svarīgi jau no agras bērnības iet bērnudārzā un saņemt kvalitatīvu izglītību. Lasītprasme atšķiras arī atkarībā no dzimuma (meitenēm tā ir daudz labāka nekā zēniem).

Analīzē arī redzama saikne starp PISA pētījuma rezultātiem un nesen publicēto ESAO pētījumu par pieaugušo prasmēm (IP/13/922). Komisijas analīzē konstatēts, ka efektivitāti var panākt, pievēršoties pamatizglītības un vidējās izglītības izlabošanai. Vēlāk parasti jau ir par vēlu mēģināt atgūt zaudēto iespēju.

Kas notiks tālāk

Šodien plkst. 14.00 ESAO Agras bērnības un skolu nodaļas vadītājs Maikls Deividsons un Eiropas Komisijas Izglītības statistikas, aptauju un pētījumu nodaļas vadītājs Jans Pakuļskis personām, kurām ir īpaša interese par izglītību un mācībām, skaidros, kā 2012. gada PISA pētījuma rezultāti ietekmēs ES politiku. Šī sanāksme notiks Eiropas Komisijas ēkas Madou auditorijā (adrese: Place Madou 1, 1210 Saint-Josse-Ten-Noode). Aicinām piedalīties akreditētus žurnālistus.

Komisija 2012. gada PISA pētījuma rezultātus apspriedīs ar dalībvalstīm, lai palīdzētu atrast veidus, kā novērst trūkumus. Pirmā šāda apspriede ieplānota nākamajā ES izglītības ministru sanāksmē, kas notiks 24. februārī. Rezultātus Komisija izmantos arī 2014. gada Eiropas pusgadā (tā ir procedūra, kurā sagatavo konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, šajā gadījumā arī par pamatprasmēm).

Jaunā programma “Erasmus+” (IP/13/1110) izglītības, mācību un jaunatnes jomā sāksies janvārī. Tā atbalstīs projektus, kuru mērķis ir uzlabot izglītību skolās. Pētījuma rezultāti var arī dalībvalstīm palīdzēt noteikt prioritātes, kurām vajadzīgs Eiropas Sociālā fonda atbalsts. No tā lieli līdzekļi tiek ieguldīti prasmu veidošanā un mācībās, un fonds var arī uzlabot nelabvēlīgā stāvoklī esošu grupu izglītošanās iespējas.

Plašāka informācija

PISA 2012. gada pētījums: ES sniegums un pirmie secinājumi par izglītības un mācību politiku Eiropā

Launch of PISA web-streaming 2012, European Commission

Power point presentation on PISA 2012 by Michael Davidson

Opening remarks by Jan Truszczynski, Director General, DG Education and Culture

PISA 2012 on the OECD website2012. gada PISA pētījums ESAO tīmekļa vietnē

Eiropas Komisija: izglītība un mācības

Andrulas Vasiliu tīmekļa vietne

“Twitter”: Andrula Vasiliu @VassiliouEU un Īvs Leterms @YLeterme

Kontakt:

Dennis Abbott (+32 2 295 92 58); Twitter: @DennisAbbott

Dina Avraam (+32 2 295 96 67)

Pielikums. Kādi panākumi gūti ceļā uz mērķi līdz 15 % samazināt to skolēnu īpatsvaru, kuru lasītprasme un sekmes matemātikā un dabaszinātnēs ir vājas[1]

2012

Attīstība

2009–12

2012

Attīstība

2009–12

2012

Attīstība

2009–12

Lasīšana

(procentpunkti)

Matemātika

(procentpunkti)

Dabaszinātnes

(procentpunkti)

ES

17,8

-1,9

22,1

-0,2

16,6

-1,2

Beļģija

16,1

-1,5

19,0

-0,2

17,7

-0,4

Bulgārija

39,4

-1,6

43,8

-3,3

36,9

-1,9

Čehija

16,9

-6,2

21,0

-1,3

13,8

-3,5

Dānija

14,6

-0,6

16,8

-0,3

16,7

0,1

Vācija

14,5

-4,0

17,7

-0,9

12,2

-2,6

Igaunija

9,1

-4,2

10,5

-2,1

5,0

-3,3

Īrija

9,6

-7,6

16,9

-3,9

11,1

-4,1

Grieķija

22,6

1,3

35,7

5,4

25,5

0,2

Spānija

18,3

-1,3

23,6

-0,1

15,7

-2,5

Francija

18,9

-0,9

22,4

-0,1

18,7

-0,6

Horvātija

18,7

-3,7

29,9

-3,3

17,3

-1,2

Itālija

19,5

-1,5

24,7

-0,2

18,7

-1,9

Kipra

32,8

:

42,0

:

38,0

:

Latvija

17,0

-0,6

19,9

-2,7

12,4

-2,3

Lietuva

21,2

-3,2

26,0

-0,3

16,1

-0,9

Luksemburga

22,2

-3,8

24,3

0,4

22,2

-1,5

Ungārija

19,7

2,1

28,1

5,8

18,0

3,9

Malta

:

:

:

:

:

:

Nīderlande

14,0

-0,3

14,8

1,4

13,1

-0,1

Austrija

19,5

-8,0

18,7

-4,5

15,8

-5,2

Polija

10,6

-4,4

14,4

-6,1

9,0

-4,1

Portugāle

18,8

1,2

24,9

1,2

19,0

2,5

Rumānija

37,3

-3,1

40,8

-6,2

37,3

-4,1

Slovēnija

21,1

-0,1

20,1

-0,2

12,9

-1,9

Slovākija

28,2

6,0

27,5

6,5

26,9

7,6

Somija

11,3

3,2

12,3

4,5

7,7

1,7

Zviedrija

22,7

5,3

27,1

6,0

22,2

3,1

Apvienotā

Karaliste

16,6

-1,8

21,8

1,6

15,0

0,0

Islande

21,0

4,2

21,5

4,5

24,0

6,1

Serbija

33,1

:

38,9

:

35,0

:

Turcija

21,6

-2,9

42,0

-0,1

26,4

-3,6

Lihtenšteina

12,4

-3,2

14,1

4,6

10,4

-0,9

Norvēģija

16,2

1,3

22,3

4,1

19,6

3,8

Šveice

13,7

-3,2

12,4

-1,1

12,8

-1,3

Japāna

9,8

-3,8

11,1

-1,4

8,5

0,0

ASV

16,6

-1,0

25,8

2,5

18,1

-2,2

Avots: ESAO, PISA, 2012. Nav datu par Melnkalni un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku

Piezīme: [1] 2012. gada PISA pētījumā rezultāti ir iedalīti sešos sekmīguma līmeņos, no kuriem 1. līmenis ir viszemākais, bet 6. līmenis ir visaugstākais. Par vājām sekmēm uzskata sniegumu, kas zemāks par 2. līmeni lasīšanā (punkti < 407,47), matemātikā (punkti < 420,07) un dabaszinībās (punkti < 409,54).

2020. gada mērķis: to 15  gadus veco pusaudžu īpatsvaram, kuru sekmes lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs [1] ir vājas, jābūt mazākam par 15 %.

1 :

Līdz 2020. gadam 15 gadus vecu personu, kam ir slikti panākumi lasīšanā, matemātikā un zinātnē, īpatsvaram jābūt mazākam par 15 %.” Sk. 2009. gada maijā pieņemtos Padomes secinājumus par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2009:119:0002:0010:en:PDF


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website