Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 25. novembrī

Personu pārvietošanās brīvība. Piecas rīcības, kas labvēlīgi ietekmēs ES pilsoņus, izaugsmi un nodarbinātību.

Nupat Eiropas Komisijas pieņemtajā politikas dokumentā ir uzsvērta dalībvalstu un ES iestāžu kopīgā atbildība saglabāt ES pilsoņu tiesības dzīvot un strādāt citā ES valstī. Lai atbalstītu dalībvalstu centienus, Komisijas dokumentā izklāstītas piecas konkrētas rīcības, lai stiprinātu tiesības uz brīvu pārvietošanos, vienlaikus palīdzot dalībvalstīm pilnībā izmantot priekšrocības, ko tās sniedz. Politikas dokumentā izskaidrotas ES pilsoņu tiesības uz brīvu pārvietošanos un piekļuvi sociālajiem pabalstiem, kā arī risināti jautājumi, par ko dažas dalībvalstis paudušas bažas saistībā ar problēmām, ko vietējām iestādēm var izraisīt migrācijas plūsmas.

“Tiesības brīvi pārvietoties ir vienas no pamattiesībām, tās ir saistītas ar ES pilsonības būtību. Vairāk nekā divas trešdaļas eiropiešu apgalvo, ka brīva pārvietošanās viņu valsti ietekmē labvēlīgi. Mums tās ir jāstiprina un jāsargā,” teica Komisijas priekšsēdētāja vietniece, ES komisāre tiesiskuma jomā Viviāna Redinga. “Esmu informēta par dažu dalībvalstu bažām attiecībā uz iespējamiem pārkāpumiem, kas saistīti ar mobilitātes plūsmām. Tiesību ļaunprātīga izmantošana mazina brīvu pārvietošanos. Eiropas Komisija ir gatava palīdzēt dalībvalstīm risināt šādas problēmas. Tāpēc šodien Komisija izvirzīja piecas rīcības, kas palīdzēs dalībvalstīm risināt tiesību ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus un efektīvāk izmantot ES līdzekļus sociālajai integrācijai. Sadarbosimies, lai aizsargātu tiesības uz brīvu pārvietošanos! Eiropas pilsoņi uz to paļaujas.”

Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors: "Komisija ir apņēmības pilna nodrošināt, lai ES pilsoņi varētu praktiski īstenot savas tiesības dzīvot un strādāt jebkurā ES valstī. Dalībvalstīm un ES ir kopīgi jāstrādā, lai nodrošinātu, ka brīvas aprites noteikumi arī turpmāk maksimāli palielinātu ieguvumus mūsu pilsoņiem un ekonomikai. Komisija apzinās, ka var rasties vietēja mēroga problēmas, ko izraisījis liels, negaidīts cilvēku pieplūdums konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā no citām ES valstīm. Piemēram, viņi var radīt papildu slodzi izglītības, mājokļu jomā un infrastruktūrā. Tāpēc Komisija ir gatava sadarboties ar dalībvalstīm un palīdzēt pašvaldībām un citiem izmantot Eiropas Sociālo fondu pilnā apjomā.”

Vairāk nekā 14 miljoni ES pilsoņu dzīvo citā dalībvalstī, tāpēc pārvietošanās brīvību – jeb iespēju dzīvot, strādāt un mācīties jebkur Savienībā – eiropieši uzskata par svarīgāko no ES tiesībām. ES darba ņēmēji ir bijuši ieguvēji no šīm tiesībām jau kopš Eiropas Savienības pirmsākumiem – šis princips tika noteikts pirmajā Eiropas līgumā – Romas līgumā 1957. gadā.

Personu brīva pārvietošanās ir neatņemama vienotā tirgus sastāvdaļa un būtisks tā veiksmīgas darbības elements. Tā sekmē ekonomisko izaugsmi, ļaujot cilvēkiem ceļot, iepirkties un strādāt pāri robežām, kā arī sniedzot uzņēmumiem iespēju pieņemt darbā darbiniekus no plašāka talantīgu pretendentu klāsta. Darbaspēka mobilitāte starp dalībvalstīm veicina prasmju un darbvietu neatbilstības risināšanu, ņemot vērā ievērojamas atšķirības ES darba tirgos un sabiedrības novecošanu.

Visbeidzot ES brīvas pārvietošanās noteikumos ir ietverta virkne spēcīgu aizsardzības pasākumu, kas dalībvalstīm ļauj novērst šo tiesību ļaunprātīgu izmantošanu.

Šodienas paziņojumā tiek analizēta mobilu ES pilsoņu ietekme uz uzņēmēju dalībvalstu labklājības sistēmām. Fakti nepārprotami liecina, ka vairums ES pilsoņu, kas pārceļas uz citu dalībvalsti, to dara, lai tur strādātu. Viņi bieži ir ekonomiski aktīvāki par vietējiem valstspiederīgajiem un retāk pieprasa sociālos pabalstus. Faktiski salīdzinājumā ar pašu dalībvalstu pilsoņiem un trešo valstu pilsoņiem mobilo ES pilsoņu, kas saņem pabalstus, procentuāli ir salīdzinoši maz. (3. pielikums) Lielākajā daļā dalībvalstu mobilie ES pilsoņi veic neto ieguldījumus uzņemošo valstu labklājības sistēmās.

Paziņojumā ir izklāstītas tiesības un pienākumi, kas saskaņā ar ES tiesību aktiem attiecas uz ES pilsoņiem. Tajā precizēti nosacījumi, kas pilsoņiem ir jāizpilda, lai varētu pretendēt uz brīvas pārvietošanās tiesībām, lai gūtu labumu no sociālās palīdzības un sociālā nodrošinājuma pabalstiem. Ņemot vērā problēmas, kas radušās dažās dalībvalstīs, tajā ir izskaidroti arī aizsardzības līdzekļi, lai vērstos pret tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, krāpšanu un kļūdām. Tajā norādīti arī sociālās iekļaušanas instrumenti, kas pieejami dalībvalstīm un vietējām kopienām, kuras saskaras ar īpašu spiedienu attiecībā uz mobilu ES pilsoņu pieplūdumu.

Lai novērstu bažas dažās ES dalībvalstīs par brīvas pārvietošanās noteikumu ieviešanu, Komisija izklāsta piecas rīcības, lai palīdzētu valsts un vietējām iestādēm:

  1. Cīnīties pret fiktīvām laulībām. Komisija palīdzēs valsts iestādēm īstenot ES noteikumus, kas tām ļaus apkarot iespējamos brīvas pārvietošanās tiesību ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, izstrādājot rokasgrāmatu cīņai pret fiktīvām laulībām.

  2. Piemērot ES sociālā nodrošinājuma koordinācijas noteikumus. Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, lai praktiskā ceļvedī, kas tiks izstrādāts līdz 2013. gada beigām, paskaidrotu "pastāvīgās dzīvesvietas testu", kas izmantots ES noteikumos par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu (Regula 883/2004/EK). Šā testa stingrie kritēriji garantē, ka pilsoņiem, kas nestrādā, pieeja citas dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmai ir tikai tad, ja viņi uz šo valsti faktiski ir pārcēluši savu interešu centru (piemēram, ja tur ir viņu ģimene).

  3. Risināt sociālās iekļaušanas problēmas. Palīdzība dalībvalstīm vēl vairāk izmantot Eiropas Sociālā fondu, lai veicinātu sociālo iekļautību. Sākot ar 2014. gada 1. janvāri sociālās iekļautības sekmēšanai un nabadzības apkarošanai katrā dalībvalstī būtu jātērē vismaz 20 % no ESF piešķīrumiem.

  1. Veicināt vietējo iestāžu paraugprakses apmaiņu. Komisija palīdzēs vietējām iestādēm dalīties ar zināšanām, kas iegūtas visā Eiropā, lai veiksmīgāk risinātu ar sociālo iekļaušanu saistītas problēmas. Komisija līdz 2013. gada beigām veiks pētījumu, ar kuru sešās lielās pilsētās tiks novērtēta brīvas pārvietošanās ietekme. Komisija 2014. gada februārī aicinās šo pilsētu mērus pārrunāt problēmas un dalīties ar paraugpraksi.

  2. Nodrošināt ES brīvas pārvietošanās noteikumu piemērošanu. Turklāt Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm līdz 2014. gada beigām izveidos tiešsaistes mācību moduli, lai vietējo iestāžu personālam palīdzētu pilnībā izprast brīvas pārvietošanās tiesības un piemērot tās ES pilsoņiem. Šodien 47% ES pilsoņu norāda, ka problēmas, ar kurām viņi saskaras, pārceļoties uz dzīvi citā ES valstī, rodas tādēļ, ka vietējo pašvaldību amatpersonas nepietiekami pārzina ES pilsoņu tiesības uz brīvu pārvietošanos.

Vispārīga informācija

Pirms 20 gadiem ar Māstrihtas līgumu tika paplašinātas brīvas pārvietošanās tiesības, attiecinot tās uz visiem ES pilsoņiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav ekonomiski aktīvi. Konkrēti noteikumi un nosacījumi attiecībā uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos ir paredzēti direktīvā, par ko dalībvalstis vienojās 2004. gadā (2004/38/EK).

56 % Eiropas pilsoņu to atzīst par pozitīvāko Eiropas Savienības sasniegumu. Arvien vairāk un vairāk eiropiešu tiešām izmanto šīs tiesības un dzīvo citā ES dalībvalstī: 2012. gada beigās 14,1 miljons iedzīvotāju dzīvoja citā dalībvalstī, kas nav viņu valsts. Spriežot pēc Eirobarometra apsekojumu rezultātiem, vairāk nekā divas trešdaļas (67 %) eiropiešu uzskata, ka iedzīvotāju pārvietošanās brīvība ES sniedz ekonomisku labumu viņu dalībvalstij (sk. 1. pielikumu).

Jebkuram ES pilsonim ir tiesības līdz trīs mēnešiem uzturēties citā ES dalībvalstī bez jebkādiem nosacījumiem vai formalitātēm. Uz tiesībām uzturēties citā ES dalībvalstī ilgāk par trīs mēnešiem attiecas konkrēti nosacījumi atkarībā no tā, kāds ir personas statuss uzņēmējdalībvalstī (papildinformācijai sk. MEMO/13/1041).

For more information

European Commission – EU free movement

http://ec.europa.eu/justice/citizen/move-live/index_en.htm

Free movement of workers:

http://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=89&newsId=2006&furtherNews=yes

Homepage of Viviane Reding, Vice-President of the European Commission and EU Justice Commissioner: http://ec.europa.eu/reding

Follow the Vice-President on Twitter: @VivianeRedingEU

László Andor's website: http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/andor/index_en.htm

Follow László Andor on Twitter: http://twitter.com/LaszloAndorEU

Follow EU Justice on Twitter: @EU_Justice

Subscribe to the European Commission's free e-mail newsletter on employment, social affairs and inclusion: http://ec.europa.eu/social/e-newsletter

Kontaktpersonas:

Mina Andreeva (+32 2 299 13 82)

Jonathan Todd (+32 2 299 41 07)

Natasha Bertaud (+32 2 296 74 56)

Cécile Dubois (+32 2 295 18 83)

Annex

Annex 1: Public perception about free movement

Source, Flash Eurobarometer 365 on 'European Union Citizenship', p44

Annex 2: EU mobile citizens are more likely to be economically active than Member States' own nationals

The chart is sorted according to the number of working-age (15-64) mobile EU citizens residing in the country.

Source: Eurostat, EU Labour Force Survey (table lfsa_argan). Note: only the main destination countries of mobile EU citizens are shown in the chart. These 17 Member States account for 99 % of the mobile EU citizens in 2012.

Annex 3: The effect of mobile EU citizens on the social system in 13 Member States

Data provided by the Member States themselves.

Annex 4: Allocation of EU Funding from the European Social Fund 2007-2013

* Cumulative interim payments by the Commission to Member States, based on certified expenditure. Actual implementation rate may be significantly higher.

**Budget allocated to priorities "Increasing migrants' participation in employment" and "Integrating disadvantaged people into employment".


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site