Navigation path

Left navigation

Additional tools

Viens triljons eiro ieguldījumiem Eiropas nākotnē — ES budžeta shēma 2014.—2020. gadam

European Commission - IP/13/1096   19/11/2013

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 19. novembrī

Viens triljons eiro ieguldījumiem Eiropas nākotnē — ES budžeta shēma 2014.—2020. gadam

Šodien Eiropas Parlaments nobalsoja par ES daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.—2020. gadam. EP piekrišana atbrīvo ceļu Padomes galīgajam apstiprinājumam turpmāko nedēļu laikā. Ir beigušās divarpus gadus ilgušās intensīvās sarunas kopš Komisija iesniedza savus priekšlikumus 2011. gada 29. jūnijā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu atzinīgi novērtēja šodienas balsojumu: “Šī ir liela diena Eiropai. Eiropas Parlaments ir devis savu galīgo apstiprinājumu Eiropas budžetam no 2014. līdz 2020. gadam, tādējādi sekmīgi pabeidzot ilgās sarunas. Tagad Padome var tuvākajā laikā noslēgt šo procesu. Eiropas Savienība laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam izaugsmē un nodarbinātībā ieguldīs gandrīz 1 triljonu eiro. ES budžets salīdzinājumā ar nacionālo bagātību ir neliels. Taču viena gada budžets nozīmē vairāk naudas šodienas cenās nekā viss Māršala plāns kopā kādreiz. Mūsu mūsdienīgais, uz nākotni orientētais budžets iedzīvotāju ikdienas dzīvē var radīt reālas pārmaiņas. Tas palīdzēs nostiprināt un sekmēt ekonomikas atlabšanu visā Eiropas Savienībā. Budžetā ir paredzēts finansējums, lai mēs varētu izkļūt no krīzes, finansiālais atbalsts iedzīvotājiem, kuri dzīvo zem nabadzības sliekšņa vai meklē darbu, ieguldījumu iespējas maziem uzņēmumiem un atbalsts vietējām kopienām, lauksaimniekiem, pētniekiem un studentiem. Ikviena ģimene visā Eiropā gūs no tā labumu. Eiropa ir daļa no risinājuma.”

Skatieties Komisijas priekšsēdētāja Barrozu video vēstījumu: http://bit.ly/I2nKPH

Komisārs Janušs Levandovskis, kas atbild par budžeta un finanšu plānošanas jautājumiem, sacīja: "Mēs beidzot esam sasnieguši mērķi; ar šodienas balsojumu Eiropas Parlamentā mēs varam nodrošināt finansējuma paredzamību aptuveni 20 miljoniem Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu, miljoniem trūcīgāko iedzīvotāju pasaulē, aptuveni 100 000 pilsētām un reģioniem, kā arī tūkstošiem laboratoriju un universitāšu. Eiropa ir panākusi rezultātus! Jums būs Eiropas līdzekļi, ko ieguldīt ekonomikas izaugsmē, pētniecībā, izglītībā, jauniešu bezdarba novēršanā un humānajā palīdzībā turpmākajos septiņos gados. Es nevaru iedomāties labāku vēstījumu, ko Eiropa varētu nosūtīt saviem pilsoņiem dažus mēnešus pirms nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām: Eiropas darbojas, Eiropa strādā!”

Cik liels ir finansējums un kam tas paredzēts?

ES daudzgadu finanšu shēma 2020.—2014. gadam Eiropas Savienībai ļauj ieguldīt līdz 960 miljardiem eiro saistībās (1,00 % no ES NKI) un 908,4 miljardus eiro maksājumos (0,95 % no ES NKI). Neparedzētu apstākļu instrumenti (piemēram, rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, Eiropas Savienības Solidaritātes fonds un elastības instruments) un Eiropas Attīstības fonds neietilpst DFS noteiktajos maksimālajos apjomos. Ja tie tiks pilnībā aktivizēti, tie veido papildu 36,8 miljardus eiro (jeb 0,04 % no ES NKI). ES budžeta shēmā 2014.—2020. gadam ir noteiktas izdevumu prioritātes, kas vērstas uz ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības un konkurētspējas veicināšanu atbilstīgi ES izaugsmes stratēģijai “Eiropa 2020”. Piemēram, salīdzinājumā ar pašreizējo shēmu, 1.A izdevumu kategorijā (Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai) finansējums ir palielināts no 91,5 miljardiem eiro (= 9,2 % no budžeta) līdz 125,6 miljardiem eiro (13,1 % no budžeta)1.

12 būtiskākie aspekti

Topošais budžets ir mūsdienīgs budžets Eiropas Savienībai 21. gadsimtā. Turpmāk ir izklāstīti 12 būtiskākie aspekti, kas atspoguļo virkni svarīgu inovāciju un parāda budžeta nepārprotamo Eiropas pievienoto vērtību.

  1. Cilvēki, kuri meklē darbu, var paļauties uz atbalstu no topošā ES budžeta, kas nodrošina būtisku ieguldījumu darbavietu radīšanā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda starpniecību. Vismaz 70 miljardi eiro (t. i., aptuveni 10 miljardi eiro gadā) šim nolūkam būs pieejami ESF ietvaros, papildinot valstu rīcību šajā jomā. Jaunā Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva, kas ir saistīta ar ESF un kuras vērtība ir vismaz 6 miljardi eiro, atbalstīs Jaunatnes garantijas īstenošanu 2014.—2015. gadā. Kopumā reformētā kohēzijas politika darīs pieejamus līdz pat 366,8 miljardus eiro2, lai ieguldītu Eiropas reģionos, pilsētās un reālajā ekonomikā. Tas būs ES galvenais ieguldījumu instruments, lai sasniegtu stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus: radītu izaugsmi un darbavietas, risinātu klimata pārmaiņu problēmas un energoatkarību, kā arī mazinātu nabadzību un sociālo atstumtību. To palīdzēs veicināt mērķtiecīga Eiropas Reģionālās attīstības fonda izmantošana galvenajām prioritātēm, piemēram, atbalstam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kur mērķis ir septiņu gadu laikā divkāršot atbalstu no 70 miljardiem eiro līdz 140 miljardiem eiro. Tiks nodrošināta lielāka orientēšanās uz rezultātu sasniegšanu un jauna izpildes rezerve visos Eiropas strukturālajos un ieguldījumu fondos, kas stimulē labus projektus. Visbeidzot, kohēzijas politikas, lauku attīstības un zivsaimniecības fonda efektivitāte būs saistīta arī ar ekonomikas pārvaldību, lai rosinātu dalībvalstis ievērot ES ieteikumus Eiropas pusgada ietvaros.

  2. Vairāk jauniešu nekā jebkad agrāk var plānot savu uzturēšanos ārvalstīs ar Eiropas Savienības jaunās "Erasmus+" programmas atbalstu. Programmas, kuras mērķis ir uzlabot prasmes un nodarbināmību, budžets būs gandrīz 15 miljardi eiro3, kas ir par vairāk nekā 40 % vairāk nekā pašreiz reālā izteiksmē. Vairāk nekā 4 miljoni cilvēku saņems atbalstu studijām, apmācībai, darbam vai brīvprātīgā darbam ārvalstīs, tostarp 2 miljoni augstākās izglītības studentu, 650 000 profesionālās izglītības studentu un mācekļu, kā arī vairāk nekā 500 000 studentu jauniešu apmaiņas vai brīvprātīgā darba ārvalstīs programmās. Līdz pat 200 000 studentu, kas plāno apgūt pilnas maģistra grāda studiju programmas ārvalstīs, kuru finansēšanai valstu stipendijas vai aizdevumi ir pieejami reti, gūs labumu no jaunās kredītu garantiju shēmas, ko organizē Eiropas Investīciju fonds. Finansējumu saņems arī 600 partnerības sportā, tostarp Eiropas bezpeļņas pasākumi. Divas trešdaļas no budžeta ir piešķirtas iedzīvotāju mācību iespējām ārvalstīs – gan ES, gan ārpus tās; ar atlikušajiem līdzekļiem tiks atbalstītas partnerības starp izglītības iestādēm, jauniešu organizācijām, uzņēmumiem, vietējām un reģionālām pārvaldes iestādēm un NVO, kā arī reformas ar mērķi modernizēt izglītību un apmācību un sekmēt inovāciju, uzņēmējdarbību un nodarbināmību.

  1. Eiropas kultūra, kino, televīzija, mūzika, literatūra, izpildītājmāksla, kultūras mantojums un saistītās jomas varēs izmantot palielināto atbalstu saskaņā ar ES jauno programmu „Radošā Eiropa”. Ar gandrīz 1,5 miljardu eiro4 budžetu turpmākajiem septiņiem gadiem (reālā izteiksmē par 9 % vairāk nekā pašlaik) programma sniegs stimulu kultūras un radošajām nozarēm, kuras ir būtisks darbavietu un izaugsmes avots. Eiropas kultūras galvaspilsētas, Eiropas kultūras mantojuma zīme, Eiropas kultūras mantojuma dienas un piecas Eiropas balvas (ES kultūras mantojuma/Europa Nostra balvas, ES mūsdienu arhitektūras balva, ES literatūras balva, European Border Breakers balvas un MEDIA balva) arī saņems atbalstu no programmas “Radošā Eiropa”.

  2. ES finansēti pētījumi un inovācija dos lielāku ieguldījumu, lai uzlabotu Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti un palielinātu ES konkurētspēju pasaulē. Jaunajai pētniecības un inovācijas pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” ir piešķirts budžets gandrīz 80 miljardu eiro5 apmērā — par aptuveni 30 % vairāk nekā pašreizējā shēmā reālā izteiksmē. Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” nepārprotami ir centrālais elements ES centienos radīt jaunu izaugsmi un darbavietas Eiropā. Pētnieki un uzņēmumi visā Eiropā var paļauties uz ievērojami palielinātu un vienkāršotu ES atbalstu. Tā stimulēs augstākā līmeņa pētniecību Eiropā, tostarp Eiropas Pētniecības padomi, stiprinās rūpniecības vadošo lomu inovācijas jomā, tostarp ar ieguldījumiem svarīgākajās tehnoloģijās, lielāku pieeju kapitālam un atbalstu MVU, un tas palīdzēs risināt tādas nopietnas problēmas kā klimata pārmaiņas, ilgtspējīga transporta un mobilitātes izstrāde, atjaunojamās enerģijas palētināšana, pārtikas drošuma un nodrošinājuma garantēšana vai iedzīvotāju novecošanās problēmas risināšana. Svarīgākais ir tas, ka tas palīdzēs arī pārvarēt plaisu starp pētniecību un tirgu, piemēram, palīdzot novatoriskam uzņēmumam pārvērst tā tehnoloģiskos sasniegumus dzīvotspējīgos produktos ar reālu komerciālo potenciālu. Starptautiskā sadarbība būs svarīga “Apvārsnis 2020” prioritāte. Saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam saņems vairāk nekā 6 miljardus eiro6 – par 30 % vairāk nekā pašlaik. Tas ļaus ES atbalstīt vairāk nekā 65 000 pētnieku. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) laikposmā no 2014.–2020. gadam saņems 2,7 miljardus eiro7, lai nostiprinātu saikni starp augstāko izglītību, pētniecību un uzņēmējdarbību un atbalstītu uzņēmējdarbības uzsākšanu un specializētās pēcdiploma studijas.

  3. Mazie un vidējie uzņēmumi ir ES ekonomikas mugurkauls, veidojot aptuveni 99 % no visiem Eiropas uzņēmumiem un nodrošinot divas no trim darbavietām privātajā sektorā. Pateicoties jaunajai programmai COSME, tie var gaidīt atbalstu 2.3 miljardu eiro8 apmērā, lai veicinātu savu konkurētspēju un stimulētu izaugsmi un nodarbinātību Eiropā. COSME ir pirmā ES programma, kuras mērķgrupa ir MVU, un tā atvieglinās MVU pieeju tirgiem ES un ārpus tās un piedāvās vieglāku pieeju finansējumam ar aizdevumu garantiju un riska kapitāla palīdzību.

  4. Izaugsme un nodarbinātība Eiropā galvenokārt ir atkarīgas no ieguldījumiem infrastruktūrā. Iedzīvotāji un uzņēmumi pārāk bieži saskaras ar šķēršļiem, jo infrastruktūras tīkli Eiropā – vai tie būtu transporta, enerģētikas vai IKT tīkli – ir nepilnīgi, neefektīvi vai gluži vienkārši nepastāv. Ar 33,3 miljardiem eiro (26,3 miljardi eiro transportam9, 5,9 miljardi enerģētikai, 1,1 miljards eiro digitālajai jomai)10 jaunais Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) būs galvenais instruments stratēģiskās infrastruktūras ieguldījumiem Eiropas līmenī. Tas palīdzēs būvēt autoceļus, dzelzceļus, elektroenerģijas tīklus un gāzes cauruļvadus, kā arī infrastruktūru un pakalpojumus digitālajam vienotajam tirgum, sagādājot izšķiroši svarīgo finanšu atbalstu, kas vajadzīgs, lai aizpildītu trūkstošos posmus Eiropas infrastruktūras tīklos, kas citādi netiktu izveidoti. Labāki starpsavienojumi uzlabos uzņēmējdarbības iespējas un energoapgādes drošību un atvieglos darbu un pārvietošanos. Tas dod labumu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem visās dalībvalstīs. Transporta nozarē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments palīdzēs īstenot jauno un sen gaidīto transporta infrastruktūras politiku, saskaņā ar kuru deviņi lielākie transporta koridori veidos transporta pamatu Eiropas vienotajā tirgū un radikāli pārveidos Austrumu un Rietumu savienojumus. Enerģētikas infrastruktūras jomā Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments ir būtisks, lai sasniegtu enerģētikas politikas galvenos mērķus – pieejamākas enerģijas cenas visiem patērētājiem, energoapgādes drošību un ilgtspēju. EISI kopā ar risinājumiem, lai paātrinātu atļauju piešķiršanu un normatīvajiem stimuliem, kas ieviesti ar jauno TEN-E pamatnostādņu regulu, tagad radikāli uzlabos ieguldījumu vidi attiecībā uz šiem projektiem. EISI ir arī pirmā ES līmeņa ieguldījumu programma platjoslas tīklu un digitālo pakalpojumu infrastruktūru jomā, lai palīdzētu padarīt digitālo vienoto tirgu par realitāti.

  1. Nepietiekamie publiskie līdzekļi palielina vajadzību rast citus finansējuma avotus un tādējādi radīt finanšu sviras efektu attiecībā uz ES budžetu salīdzinājumā ar tiešu dotāciju finansējumu. Tieši tas ir mērķis tādiem finanšu instrumentiem kā aizdevumi, garantijas, pašu kapitāls un citi riska dalīšanas instrumenti, kurus var izmantot plašāk 2014.—2020. gada budžetā. Tos īstenos sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku (EIB), Eiropas Investīciju fondu (EIF) un valstu attīstības veicināšanas bankām. Šo instrumentu mērķis ir risināt konkrētas tirgus nepilnības tādās jomās kā MVU finansēšana, pētniecības un izstrādes projekti, energoefektivitāte un nozīmīga infrastruktūra. Piemēram, Komisijas jaunā MVU iniciatīva atbalstīs banku aizdevumus MVU dalībvalstīs, kuras īpaši skārusi finanšu krīze, izmantojot daļējas aizdevumu garantijas un vērtspapīrošanas instrumentus. Cits novatorisks instruments – projektu obligāciju iniciatīva – nodrošina alternatīvu, nebanku finansējuma kanālu nozīmīgiem infrastruktūras projektiem, piemēram, dzelzceļa līnijām, autoceļiem un enerģijas pārvades tīkliem. Tādējādi tas ļauj iesaistīt šajos projektos institucionālos ieguldītājus, piemēram, pensiju fondus un apdrošināšanas sabiedrības, kuras meklē stabilas ilgtermiņa naudas plūsmas, vienlaikus radot alternatīvu tradicionālajiem banku aizdevumiem kā finansējuma avotam. Finanšu instrumenti tiks izmantoti tādās programmās kā COSME (MVU finansējums), “Apvārsnis 2020” (pētniecība un inovācija), Erasmus+ (tā kredītu garantiju shēmai – skatīt 2. punktu) un Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (infrastruktūra).

  2. ES budžets 2014.-2020. gadam iezīmē lielu soli uz priekšu Eiropas pārveidošanā par tīru un konkurētspējīgu ekonomiku ar zemām oglekļa emisijām. Vismaz 20 % no visa budžeta tiks tērēti ar klimatu saistītiem projektiem un politikai. Saistības 20 % apmērā trīskāršo pašreizējo 6-8 % daļu, un varētu radīt finansējumu klimata pārmaiņu jautājumiem līdz pat 180 miljardu eiro apmērā visās galvenajās izdevumu jomās, tostarp struktūrfondos, pētniecībā, lauksaimniecībā, jūrlietu politikā un zivsaimniecībā, kā arī attīstības jomā.

  3. Reformētā kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir pārliecinoša ES reakcija uz mūsdienu lielajām problēmām, piemēram, pārtikas nodrošinājumu, klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu izaugsmi un darbavietu radīšanu lauku apvidos. Tā arī labāk atbilst iedzīvotāju gaidām: tiešie maksājumi būs taisnīgāki un videi labvēlīgāki. Lauksaimniekiem arī būs spēcīgāka pozīcija pārtikas ražošanas ķēdē, un jaunā KLP būs vairāk mērķorientēta, efektīvāka un pārredzamāka. Tā atbalsta uz tirgu orientētu lauksaimniecību (piemēram, kurā vairs nav eksporta subsīdiju, kas tika pakāpeniski likvidētas pēdējo gadu laikā). Lauksaimniecības ražojumi veidoja augstu –7 % – īpatsvaru ES eksportā 2011. gadā, kuru vērtība ir vairāk nekā 100 miljardi eiro, kas ir vairāk nekā vieglajiem automobiļiem vai farmaceitiskajiem līdzekļiem. Tāpēc KLP ir svarīgs nodarbinātības un gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes virzītājspēks. 50 gadus kopējā lauksaimniecības politika ir bijusi patiesa Eiropas politika ar stratēģisku nozīmi. Tā kā šī ir patiesa Kopienas politika, vairāk nekā 70 % lauksaimniecības finansējuma Eiropā šodien tiek maksāti no ES, nevis no valstu vai reģionu budžeta. Tās daļa 2014.—2020. gada DFS būs šāda: 312,7 miljardi eiro jeb 29 % ar tirgu saistītiem izdevumiem un tiešajam atbalstam (1. pīlārs); un 95,6 miljardi eiro jeb 9 % – lauku attīstībai (2. pīlārs)11. Vēl 1984. gadā vispārējā KLP veidoja aptuveni 70 % no kopējā ES budžeta.

  4. Finansēšanas noteikumi būs daudz vienkāršāki un līdz ar to vieglāk izprotami saņēmējiem, un ar mazāku kļūdas risku. Kopā tiek ieviesti aptuveni 120 vienkāršošanas pasākumi. Piemēram: Saistībā ar kohēzijas politiku lauku attīstības un zivsaimniecības fonda ES ieguldījumi tiks vienkāršoti, izmantojot vienotus noteikumus visiem šiem Eiropas strukturālajiem un ieguldījumu fondiem, kā arī vienkāršākus grāmatvedības noteikumus, mērķtiecīgākas ziņošanas prasības un lielāku digitālās tehnoloģijas („e-kohēzijas”) pielietošanu. COSME programmā tiks piemērota „nulles birokrātijas” pieeja un sekmēti elektroniskie iesniegumi un elektroniskā ziņošana. Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” nodrošina ievērojamu vienkāršošanu, izmantojot vienotu noteikumu kopumu visam pētniecības un inovāciju finansējumam, kas iepriekš tika sniegts ar dažādu programmu starpniecību.

  5. Atvērta un drošāka Eiropa ir izšķiroši svarīga mūsu iedzīvotājiem. Topošais budžets palīdzēs nodrošināt, ka ES darbības, kas stimulē ekonomikas, kultūras un sociālo izaugsmi, var attīstīties stabilā, likumīgā un drošā vidē. Tas palīdzēs iedzīvotājiem justies droši, dzīvojot, ceļojot, studējot vai veicot uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs. Topošais budžets atbalstīs sadarbību civiltiesību un krimināltiesību jomā, ļaus iedzīvotājiem labāk izmantot savas ES pilsoņu tiesības un sekmēs līdztiesību. Tas arī sniegs finansējumu, lai risinātu tādus pārrobežu jautājumus kā patvērums, migrācija, robežkontrole un vīzas, un cīņa pret noziedzību un terorismu. ES spēja ātri un efektīvi reaģēt uz krīzi, kas saistīta ar migrāciju vai drošību, tiks palielināta, izmantojot ārkārtas reaģēšanas mehānismu. Summas, kas paredzētas iedzīvotājiem, patvēruma, migrācijas, veselības, patērētāju un drošības jautājumiem saskaņā ar tā saukto 3. izdevumu kategoriju, pieaugs par 26,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo laikposmu.

  6. ES, būdama atbildīga globālo procesu dalībniece, turpinās iesaistīties pasaules norisēs. Attiecības ar mūsu tuvākajām kaimiņvalstīm austrumos un dienvidos, kā arī ar mūsu stratēģiskajiem partneriem, joprojām būs galvenā prioritāte. Pieaugot pasaules savstarpējai atkarībai, mūsu drošība un labklājība ir jāsekmē ārpus mūsu robežām. Tāpēc ārējās darbības vispārējais mērķis saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) būs nodrošināt to, lai ES turpinātu būt ietekmīga un efektīva partnere, kas veicina demokrātiju, mieru, solidaritāti, stabilitāti, nabadzības mazināšanu un labklājību gan ES tuvākajās kaimiņvalstīs, gan plašāk pasaulē. Tā joprojām ir pilna apņēmības sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus. ES finansējuma uzmanība vēl vairāk tiks vērsta uz to, lai palīdzētu pasaules vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem, koncentrējot atbalstu uz mazāku skaitu valstu (piemēram, Subsahāras Āfriku) un mazāku skaitu jomu (piemēram, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme un laba pārvaldība). Turklāt ES turpinās savus centienus krīžu novēršanā, lai saglabātu mieru un stiprinātu starptautisko drošību. Mūsu ārējās palīdzības instrumenti arī stiprinās ES sadarbību ar trešām valstīm globālas nozīmes jautājumos, piemēram, klimata pārmaiņu, vides aizsardzības un reģionālās nestabilitātes jomā, un ļaus ES ātri un efektīvi reaģēt uz dabas un cilvēku radītām katastrofām visā pasaulē.

Plašāka informācija pieejama:

Lasiet MEMO/13/1004 ar FAQ, tabulām un grafikiem par DFS 2014.—2020. gadam

Apmeklējiet tīmekļa vietni par Daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam un atsevišķām ES finansējuma programmām.

Uzziniet vairāk par katras programmas skaitļiem faktiskajās un 2011. gada cenās:

Uzziniet vairāk par valsts piešķīrumiem saskaņā ar Error! Hyperlink reference not valid. un kohēzijas politiku

Lasiet MEMO/13/1006 ar priekšsēdētāja Barrozu video ziņojuma pilnu tekstu

Lasiet MEMO/13/79 par DFS

Kontaktpersonas:

Pia Ahrenkilde Hansen (+32 2 295 30 70)

Jens Mester (+32 2 296 39 73)

Patrizio Fiorilli (+32 2 295 81 32)

Wojtek Talko (+32 2 297 85 51)

1 :

2011. gada cenas. Pašreizējā paziņojumā presei daudzgadu finanšu shēmas kopējās summas ir izteiktas 2011. gada cenās, bet summas katrai finansējuma programmai vai instrumentam ir izteiktas faktiskajās cenās, ņemot vērā ikgadējo inflāciju 2 % apmērā. Tas atspoguļo arī pieeju sarunās par DFS. Pārskatu par ekvivalencēm var atrast šeit: http://bit.ly/HWyZbJ

2 :

faktiskās cenas. Ekvivalents 2011. gada cenās: 325 miljardi eiro.

3 :

faktiskās cenas. Ekvivalents 2011. gada cenās: 13 miljardi eiro.

4 :

faktiskās cenas. Ekvivalents 2011. gada cenās: 1,3 miljardi eiro

5 :

faktiskās cenas. Ekvivalents 2011. gada cenās: 70 miljardi eiro.

6 :

faktiskās cenas. Ekvivalents 2011. gada cenās: 5,45 miljardi eiro.

7 :

faktiskās cenas. Ekvivalents 2011. gada cenās: 2,4 miljardi eiro.

8 :

faktiskās cenas. Ekvivalents 2011. gada cenās: 2 miljardi euro.

9 :

To veido 15 miljardi eiro no 1A izdevumu kategorijas un 11,3 miljardi eiro, kas nodalīti CEF Kohēzijas fondā 1B izdevumu kategorijā (faktiskajās cenās).

10 :

faktiskās cenas. Ekvivalents 2011. gada cenās: 29 miljardi euro.

11 :

Faktiskās cenas. Ekvivalents 2011. gada cenās: 277,85 miljardi eiro (1. pīlārs) un 84,9 miljardi eiro (2. pīlārs).


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website