Navigation path

Left navigation

Additional tools

2014. gada Eiropas pusgads: atveseļošanās stiprināšana

European Commission - IP/13/1064   13/11/2013

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 13. novembrī

2014. gada Eiropas pusgads: atveseļošanās stiprināšana

Lielākais uzdevums, ar kuru šobrīd saskaras Eiropas ekonomika, ir panākt, lai šobrīd notiekošā ekonomikas atveseļošanās būtu noturīga. Tas ir galvenais vēstījums Komisijas šodien pieņemtajā šā gada izaugsmes pētījumā. Šā gada izaugsmes pētījuma pieņemšana iezīmē ekonomikas politikas koordinācijas ceturtā Eiropas pusgada sākumu vidē, kurā atkal atjaunojas izaugsme un dalībvalstis gūst panākumus to nelīdzsvarotības koriģēšanā, kas radusies pirms krīzes.

Šā iemesla dēļ Komisija saglabā savu līdzsvaroto izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju, un tās galvenā uzmanība nākamajā gadā būs vērsta uz šādām piecām galvenajām prioritātēm:

turpināt diferencētu, izaugsmi veicinošu fiskālo konsolidāciju,

atjaunot banku aizdevumus tautsaimniecībai,

sekmēt izaugsmi un konkurētspēju šodienai un rītdienai,

risināt bezdarba jautājumu un krīzes sociālās sekas,

modernizēt valsts pārvaldi.

Komisijas priekšsēdētājs Barrozu sacīja: "Tas ir pavērsiena punkts ES ekonomikai. ES smagais darbs sāk dot augļus, un pamazām sāk atjaunoties izaugsme. 2014. gada izaugsmes pētījumā minētas jomas, kurās mums ir jābūt drosmīgākiem, lai īstenotu reformas, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu noturīgu ekonomikas atveseļošanos ar daudzām jaunām darba vietām.

Gada izaugsmes pētījumā parādīts, kā dalībvalstis pielāgojas nesen nostiprinātajam ekonomikas politikas koordinācijas procesam Eiropas pusgada ietvaros un kādā mērā tās sadarbojas labāk, balstoties uz kopīgiem noteikumiem.

Budžeta koordinēšana eirozonā ir sasniegusi līdz šim vēl nepieredzētu apmēru šogad: pirmo reizi Komisija eirozonas budžeta plānu projektus 2014. gadam izvērtēs pirms budžetu pieņemšanas dalībvalstu parlamentos un iesniegs pārskatu par fiskālās politikas nostāju eirozonā kopumā. Šā vērtējuma rezultāti tiks publicēti 15. novembrī.

Gada izaugsmes pētījums: progresa ziņojums

Dalībvalstis ir panākušas progresu attiecībā uz katru no piecām prioritātēm, kuras Komisija definēja 2013. gadā. Šīs pašas prioritātes ir ierosinātas 2014. gadam, taču īpašu uzmanību pievēršot atšķirīgām jomām, lai ņemtu vērā mainīgo ES un starptautisko ekonomisko vidi.

Fiskālā konsolidācija. Ir panākts būtisks progress, un vidējais budžeta deficīts ES ir samazinājies aptuveni uz pusi kopš 2009. gada, kad tas bija visaugstākais, proti, gandrīz 7 % no IKP. Taču parāda līmenis joprojām ir augsts, un paredzams, ka 2014. gadā tas sasniegs visaugstāko līmeni, proti, gandrīz 90 % no IKP, un pēc tam tas sāks samazināties. Savlaicīga rīcība ir ļāvusi dalībvalstīm palēnināt konsolidācijas tempu un lielāku uzmanību pievērst publisko izdevumu kvalitātes uzlabošanai un valsts pārvaldes modernizēšanai visos līmeņos. Valstīm, kurām ir lielāka finanšu rīcības iespēja, būtu jāsekmē privātā sektora ieguldījumi un patēriņš, savukārt ilgtermiņa ieguldījumi izglītībā, pētniecībā un inovācijā, enerģētikā un klimata aizsardzībā būtu jāpasargā no budžeta līdzekļu samazinājuma. Nodokļi būtu jānovirza no darbaspēka uz patēriņu, īpašumiem vai piesārņojumu.

Aizdevumu atjaunošana. Zināms progress ir sasniegts finanšu sektora atveseļošanā, un spriedze tirgos kopš 2012. gada vidus ir ievērojami mazinājusies. ES centieni izveidot banku savienību stiprinās banku spēju pārvaldīt riskus nākotnē. Taču īstermiņā nepieciešams darīt vairāk, lai samazinātu lielu privātā sektora parādu (piemēram, ieviešot privātpersonām un uzņēmumiem paredzētus maksātnespējas režīmus un tos uzlabojot), sagatavotu bankas jaunām kapitāla prasībām un stresa testiem un atvieglotu uzņēmumu pieeju finansēm.

Izaugsme un konkurētspēja. Krīzes rezultātā Eiropā šobrīd notiek būtiska līdzsvara atjaunošana, un ir notikusi pāreja uz vairāk eksportu virzītu izaugsmi. Tomēr pietiekams progress nav sasniegts attiecībā uz produktu un pakalpojumu tirgu atvēršanu konkurencei, jo īpaši attiecībā uz enerģētikas tirgu un regulētām profesijām. Pētniecības sistēmas arī ir nepieciešams modernizēt.

Bezdarba un sociālās situācijas attīstība. Dalībvalstis ir sasniegušas progresu savu darba tirgu modernizēšanā, un ar laiku tam būtu jāpalīdz darba tirgū integrēt lielāku skaitu cilvēku. Galvenā uzmanība tagad būtu jāvērš uz aktīva atbalsta un bezdarbnieku apmācības palielināšanu– — tostarp uzlabojot valsts nodarbinātības pakalpojumus un ieviešot garantijas jauniešiem shēmu– —, kā arī uz izglītības sistēmas modernizēšanu. Tāpat arī dalībvalstīm būtu jāseko līdzi algu attīstībai, lai tā būtu labvēlīga gan konkurētspējai, gan iekšzemes pieprasījumam, un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka sociālās aizsardzības sistēmas aizsniedz visneaizsargātākos iedzīvotājus.

Valsts pārvalde. Vairākas dalībvalstis cenšas savu valsts sektoru padarīt efektīvāku, tostarp uzlabojot sadarbību starp dažādiem pārvaldības slāņiem. Galvenā uzmanība būtu jāvērš uz pāreju, lai sabiedriskie pakalpojumi būtu pieejami tiešsaistē un tiktu samazināts birokrātiskais slogs.

Gada izaugsmes pētījumā arī sniegti ieteikumi par to, kā Eiropas pusgadu padziļināt. Nepieciešams stiprināt valstu atbildību par ES līmeņa konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem tādā veidā, lai dalībvalstīm šajā procesā vairāk būtu jāiesaista valstu parlamenti, sociālie partneri un iedzīvotāji, lai nodrošinātu, ka galvenās reformas ir izprastas un pieņemtas. Eirozonas dalībvalstīm vairāk laika būtu jāvelta galveno reformu koordinēšanai – jo īpaši darba tirgū un produktu tirgū – pirms to pieņemšanas valstu līmenī. Tāpat arī dalībvalstīm nepieciešams labāk īstenot konkrētai valstij adresētus ieteikumus, kurus tās saņem katra gada pavasarī. Komisija izskatīs šos jautājumos, ņemot vērā Eiropadomes sanāksmi decembrī.

Brīdināšanas mehānisma ziņojums: ceļā uz līdzsvarotu atveseļošanos

2014. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumā, ar kuru sāk nākamo makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras gada ciklu, sniegta objektīva analīze par dalībvalstu tautsaimniecībām, balstoties uz to rādītāju rezultātu apkopojumu, ar kuriem mēra iekšējo un ārējo konkurētspēju.

Šā gada brīdināšanas mehānismā ir konstatēts, ka vairākas dalībvalstis progresē attiecībā uz sava tekošā konta deficītu samazināšanu un konkurētspējas samazināšanās tendences apvēršanu. Tomēr brīdināšanas mehānisma ziņojumā parādīts, ka nepieciešams turpmāks progress, lai novērstu augsto parādu līmeni un valstu ar vislielākajiem parādiem neto starptautisko investīciju pozīciju, kamēr vienlaikus dažās valstīs joprojām pastāv liels tekošā konta pārpalikums, kas liek domāt par to, ka uzkrājumu un ieguldījumu līmenis, iespējams, ir neefektīvs un ka nepieciešams stiprināt iekšzemes pieprasījumu.

Šogad brīdināšanas mehānisma ziņojumā ieteikts padziļināti pārskatīt ekonomikas situācijas attīstību 16 dalībvalstīs, kuras saskaras ar dažādām problēmām un potenciāliem riskiem, kuri varētu izplatīties pārējā eirozonā un visā ES. Brīdināšanas mehānisma ziņojumā nav pāragri spriests par šo pārskatu rezultātiem, kuru mērķis ir novērtēt, vai nelīdzsvarotība pastāv un vai iepriekš konstatētā nelīdzsvarotība joprojām pastāv, vai tiek novērstas.

Pagājušā gada aprīlī publicēto padziļināto pārskatu iepriekšējā kārtā tika konstatēts, ka Spānijā un Slovēnijā bija pārmērīga nelīdzsvarotība. Tāpēc nākamajos padziļinātajos pārskatos izvērtēs pārmērīgas nelīdzsvarotības noturību vai novēršanu, un izvērtēs ieguldījumu, kādu sniedz šo dalībvalstu īstenotā politika šīs nelīdzsvarotības novēršanai.

Padziļināto pārskatu iepriekšējā kārtā tika konstatēts, ka Francijā, Itālijā un Ungārijā bija nelīdzsvarotība, kuras novēršanai bija nepieciešams pieņemt izšķirošus politiskus pasākumus. Nākamajā padziļinātajā pārskatā izvērtēs, vai nelīdzsvarotība vēl joprojām pastāv.

Attiecībā uz pārējām dalībvalstīm, kurās iepriekš konstatēts, ka pastāv nelīdzsvarotība (Beļģija, Bulgārija, Dānija, Malta, Nīderlande, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste), padziļinātais pārskats palīdzēs novērtēt, cik lielā mērā nelīdzsvarotība joprojām pastāv vai ir novērsta. Līdzīgi kā nelīdzsvarotība ir noteikta pēc detalizētas analīzes, kas ietverta padziļinātajos pārskatos, secinājums, ka nelīdzsvarotība ir novērsta, būtu jāizdara pēc tam, kad pienācīgi izskatīti visi attiecīgie faktori citā padziļinātajā pārskatā.

Padziļinātie pārskati tiks sagatavoti arī attiecībā uz Vāciju un Luksemburgu, lai labāk pārbaudītu to ārējās pozīcijas un analizētu iekšējās situācijas attīstības tendences, kā arī lai secinātu, vai kādā no šīm valstīm pastāv nelīdzsvarotība.

Visbeidzot, padziļināts pārskats ir arī pamatots attiecībā uz Horvātiju, jauno ES dalībvalsti, ņemot vērā nepieciešamību saprast valsts ārējās pozīcijas būtību un ar to saistītos iespējamos riskus, tirdzniecības rezultātus un konkurētspēju, kā arī iekšējās situācijas attīstības tendences.

Vienotā nodarbinātības ziņojuma projekts: galveno uzmanību vēršot uz nodarbinātības un sociālās situācijas attīstību

Saskaņā ar gada izaugsmes pētījumam pielikumā pievienoto vienotā nodarbinātības ziņojuma projektu pastāv dažas iepriecinošas pazīmes, kas liecina, ka bezdarba līmenis vairs nepalielinās un ka dalībvalstis pagājušajā gadā sasniedza progresu attiecībā uz darba tirgus reformām. Tomēr bezdarba līmenis vēl arvien ir nepieņemami augsts — īpaši jauniešu un ilgtermiņa bezdarba līmenis — , un saskaņā ar ziņojumā pirmo reizi iekļautajiem datiem jaunajā rezultātu apkopojumā par nodarbinātības un sociālajiem rādītājiem starp dalībvalstīm, īpaši eirozonā, ir izveidojušās pastāvīgas novirzes bezdarba, jauniešu bezdarba līmenī, mājsaimniecību ienākumos un nevienlīdzības un nabadzības rādītājos.

Tāpēc ir ļoti svarīgi turpināt centienus, lai uzlabotu darba tirgu izturētspēju. Tāpat arī būs svarīgi palielināt darbavietu izveidi strauji augošās nozarēs, lai tādējādi laika gaitā palīdzētu samazināt nevienlīdzību un nabadzību, vienlaicīgi stiprinot sociālo aizsardzību un īstenojot mērķtiecīgus sociālos ieguldījumus.

Vienotā tirgus integrācijas ziņojums: vienotā tirgus darbības uzlabošana

Otrajā Komisijas gada ziņojumā par vienotā tirgus integrāciju ir iekļauta analīze par vienotā tirgus integrāciju nozarēs ar vislielāko izaugsmes potenciālu. Šā gada ziņojumā konstatēts, ka, lai gan ir sasniegts progress attiecībā uz reformu īstenošanu finanšu, digitālajā un transporta nozarēs, vēl ir jāstrādā, lai ieguldījumi sāktu plūst, lai radītu darba vietas un uzlabotu patērētāju apmierinātību šajās jomās. Ziņojumā uzsvērts īpašs progresa trūkums attiecībā uz enerģētikas tirgus atvēršanu, jo 14 dalībvalstis divus gadus pēc noteiktā termiņa vēl nav pienācīgi transponējušas ES trešo enerģētikas paketi valsts tiesību aktos. Tāpat arī saskaņā ar ziņojumu dalībvalstis vēl nav pilnībā īstenojušas ES Pakalpojumu direktīvu, kas turpmākajos 5-10 gados vispārējo pieaugumu varētu palielināt par līdz pat 2,6 % no IKP.

Turpmākie pasākumi

Piektdien 15. novembrī Komisija pieņems atzinumus par budžeta plānu projektiem, ko iesniegušas 13 eirozonas dalībvalstis (izņemot četras valstis, uz kurām attiecas makroekonomiskās palīdzības programmas), un ierosinās Padomes atzinumus par ekonomisko partnerattiecību programmām, ko iesniegušas piecas eirozonas dalībvalstis pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ietvaros. Tāpat arī Komisija sagatavos pārskatu par visas eirozonas budžeta prognozēm un ziņos par pasākumiem, kurus pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ietvaros īstenojušas valstis, kuras nav eirozonas valstis.

Gada izaugsmes pētījumu apspriedīs dalībvalstu ministri (Padomē) un apstiprinās ES vadītāji samitā 2014. gada martā. Komisija gaida arī Eiropas Parlamenta ieguldījumu.

Brīdināšanas mehānisma ziņojumu finanšu ministri un ES vadītāji apspriedīs decembrī un vienosies par galvenajām jomām, kurās jāveic turpmāka ekonomikas politikas un reformu koordinācija. Tikmēr Komisija sagatavos padziļinātus pārskatus par 16 valstīm, kuras minētas brīdināšanas mehānisma ziņojumā, ko publicēs 2014. gada pavasarī.

Vispārīga informācija

Eiropas pusgads, kas ieviests 2010. gadā, nodrošina, ka dalībvalstis apspriež budžeta un ekonomikas plānus ar ES partneriem konkrētos brīžos gada laikā. Tādējādi dalībvalstis var paust savu viedokli viena par otras plāniem un Komisija var sniegt politikas norādes savlaicīgi, pirms lēmumi tiek pieņemti valstu līmenī. Komisija arī uzrauga to, vai dalībvalstis rīkojas, lai īstenotu nodarbinātības, izglītības, inovāciju, cīņas pret klimata pārmaiņām un nabadzības mazināšanas mērķus, kas noteikti ES ilgtermiņa izaugsmes stratēģijā "Eiropa 2020".

Cikls sākas katra gada novembrī (skatīt grafiku turpmāk tekstā) ar Komisijas sagatavoto gada izaugsmes pētījumu (ES vispārējās ekonomikas prioritātes), kas sniedz dalībvalstīm politikas norādes nākamajam gadam. Konkrētai valstij adresētie ieteikumi, kas publicēti pavasarī, dalībvalstīm sniedz apstākļiem pielāgotus padomus par padziļinātām strukturālām reformām, kuru īstenošana bieži vien ilgst vairāk nekā gadu.

Eirozonas budžeta uzraudzība gada beigās kļūst intensīvāka, un dalībvalstis iesniedz budžeta projektu plānus, ko izvērtē Komisija un apspriež eirozonas valstu finanšu ministri. Komisija arī pārskata fiskālās politikas nostāju eirozonā kopumā.

Komisija visa gada gaitā veic prioritāšu un reformu īstenošanas uzraudzību, īpašu uzmanību veltot eirozonai un dalībvalstīm, kurās ir fiskālas vai finansiālas problēmas. Sīkāku informāciju skatīt MEMO/13/979.

Plašāka informācija

Tīmekļa vietne "Eiropa 2020": http://ec.europa.eu/europe2020/index_lv.htm.

MEMO/13/970 otrais brīdināšanas mehānisma ziņojums par makroekonomisko nelīdzsvarotību ES dalībvalstīs.

MEMO/13/976 Vienotā nodarbinātības ziņojuma projekts– bieži uzdotie jautājumi.

MEMO/13/979 ES ekonomikas pārvaldības skaidrojums.

Kontaktpersonas:

Pia Ahrenkilde Hansen (+32 2 295 30 70)

Sarah Collins (+32 2 296 80 76)

Simon O'Connor (+32 2 296 73 59)

Jonathan Todd (+32 2 299 41 07)

Chantal Hughes (+32 2 296 44 50)

Emer Traynor (+32 2 292 15 48)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website