Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Autres langues disponibles: FR EN DE DA SV FI ET LT PL RU

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 11. novembrī

Ikgadējais Baltijas jūras reģiona valstu forums: jāpalielina temps pirmajā Eiropas makroreģionā

Četrus gadus pēc tam, kad tika ieviesta ES stratēģija Baltijas jūras reģionam, kas ir pirmais ES makroreģions, pārstāvji no astoņām iesaistītajām ES valstīm līdz ar reģionālās politikas komisāru Johannesu  Hānu pulcējas šodien Viļņā ikgadējā forumā, kas veltīts ES stratēģijai attiecībā uz Baltijas jūras reģionu (EUSBSR). Viņiem pievienosies arī pārstāvji no Krievijas un Norvēģijas.

Ietekmīgās personas izskatīs, kā virzīt stratēģiju, pamatojoties uz to, kas jau sasniegts. Jo īpaši uzmanību pievērsīs tam kā, kā vides problēmas reģionā var vērst par priekšrocībām izaugsmes un nodarbinātības ziņā.

Baltijas jūras reģiona stratēģijas ietvaros gūtos sasniegumus un makroreģionālo pieeju  ES valstis nesen apstiprināja Vispārējo lietu padomes oktobra sanāksmē Briselē. Vairāk nekā 100 paraugprojekti, kas veltīti tādiem jautājumiem kā Baltijas jūras piesārņojums, trūkstošie transporta savienojumi un ilgtspējīgas lauksaimniecības metodes, tika izveidoti atbilstīgi stratēģijai.

Tomēr dalībvalstis uzskata, ka ar labāku pārvaldību var izdarīt vairāk, tādējādi apstiprinot Komisijas pašas veikto makroreģionālo stratēģiju novērtējumu. Tās ir izteikušas aicinājumu pārskatīt to, kā tiek pārvaldīta stratēģija Baltijas jūras un Donavas reģionam, lai uzlabotu rezultātus. Šo pārskatīšanu, ko savas ES prezidentūras laikā Padomē ierosinājusi Lietuva, saistībā ar Baltijas reģionu sāks šīs nedēļas forumā un pabeigs līdz nākamā gada beigām.

Dalībnieki sanāksmē arī apspriedīs, kā nodrošināt, lai stratēģiju pilnā mērā iekļautu ES 2014.–2020. gada plānošanā un lai nākotnes projektu finansēšanai būtu pieejami resursi.

Komisārs J. Hāns pirms šī pasākuma izteicās šādi: “Baltijas jūras reģiona stratēģija, kas izveidoja pirmo Eiropas makroreģionu, ieviesa jaunu pieeju sadarbībai, kurai citi rūpīgi seko līdzi kā Eiropā, tā citur pasaulē. Mēs jau pieredzam ļoti labus rezultātus, pateicoties attiecīgo valstu un reģionu sadarbībai, kurā tie mēģina apzināt kopīgas intereses, problēmas un risinājumus, kurus valsts vai vietējā līmenī nevar ņemt vērā tik efektīvi.”

Viņš piebilda: “Taču mums ir jāpalielina temps. Stratēģijā iesaistītajām personām ir laiks rīkoties lielākā mērā kā šīs stratēģijas kapteiņiem, nevis vienkāršiem pasažieriem, un valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Baltijas jūru, vairāk jāizmanto un jāmobilizē pieejamie Eiropas fondu līdzekļi, kā arī valsts, reģionālie un privātā sektora līdzekļi, lai ietekmētu makroreģiona virzību."

Forums, kuru kopīgi organizē Eiropas Komisija un Lietuvas prezidentūra, sadarbojoties ar Baltijas jūras valstu padomes sekretariātu un kontaktpunktu “INTERACT” Turku, pulcina vairāk nekā 700 personu no visām valstīm, kas robežojas ar Baltijas jūru. Tās pārstāv valsts pārvaldes sektoru, uzņēmumus, pilsonisko sabiedrību un reģionālās organizācijas.

Vispārīga informācija

ES stratēģija Baltijas jūras reģionam, ko Eiropadome apstiprināja 2009. gadā, sniedz vienotu ietvaru vairāku tādu specifisku problēmu risināšanai, kuras valstīm būtu grūti risināt nošķirti. Aptuveni 85 miljoni iedzīvotāju (17 % no ES iedzīvotājiem) dzīvo šajā makroreģionā, un astoņas ES valstis (Zviedrija, Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva un Polija), kā arī Krievija un Norvēģija ir apvienojušas spēkus, lai risinātu šī reģiona specifiskās problēmas.

Pagājušajā mēnesī arī Donavas reģiona stratēģijas dalībnieki apsprieda paredzamo pārvaldības pārskatīšanu, kuru šajā reģionā vadīs Austrija.

Nākamajā gadā Komisija pēc Eiropadomes aicinājuma nāks klajā ar priekšlikumiem par Adrijas un Jonijas jūras makroreģionu, kurā ir četras ES un četras ārpussavienības valstis.

Piemēri, kas ilustrē Baltijas jūras stratēģijas projektus:

Projektā CHEMSEA (ķīmiskās munīcijas meklēšana un novērtēšana) iecerēts izvērtēt vides risku, kas saistīts ar jūrā nogremdēto ķīmisko munīciju. Tiks atjauninātas kartes, kas atspoguļo izgāztuvi Gotlandes baseinā un munīciju, kura izkliedēta Baltijas jūras dibenā, lai novērtētu risku dzīvajiem organismiem un bentiskajām zivīm un modelētu piesārņoto nogulšņu izplatību. Vēl viens svarīgs uzdevums ir izstrādāt administratīvus instrumentus, kas ir nepieciešami izgāztuvju kontrolei un pārvaldībai, un atjaunināt un apvienot valstu pamatnostādnes un noteikumus par jūrā nogremdēto munīciju. Projektu vada Okeonoloģijas institūts PAS Sopotā Polijā; projektā piedalās 10 iestādes no Somijas, Vācijas, Lietuvas, Polijas un Zviedrijas. Projekts beidzas 2014. gada jūnijā.

Projektā BSR Stars iecerēts stimulēt reģionālo konkurētspēju un izaugsmi, sekmējot starptautiskus sakarus pētniecībā un inovācijā, lai pārvarētu kopīgos izaicinājumus tādās jomās kā veselības aizsardzība, enerģētika un ilgtspējīgs transports. Projektu vada VINNOVA (Zviedrija) un Lietuvas ekonomikas ministrija.

Projekts Baltic Deal apvieno visa reģiona lauksaimniekus, lai palīdzētu lauksaimniekiem mazināt saimniecībās saražotās barības zaudējumus, uzturot ražošanu un konkurētspēju. Projektu vada Zviedrijas Lauksaimnieku federācija un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Projektā Efficient, Safe and Sustainable Traffic at Sea (EfficienSea) iecerēts Baltijas jūras reģionu padarīt par elektroniskās navigācijas pilotreģionu, ieviešot un pārbaudot elektroniskās navigācijas objektus un pakalpojumus un plaši daloties sekmīgākajā pieredzē. Projektu vada Dānijas Jūrniecības iestāde.

Papildu informācija

Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam

Twitter: @EU_Regional @JHahnEU #EUSBSR

Kontaktinformācija:

Shirin Wheeler (+32 2 296 65 65), Mob. +32 4607 66565

Annemarie Huber (+32 2 299 33 10), Mob. +32 4607 93310


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site