Navigation path

Left navigation

Additional tools

Komisija vēršas Tiesā pret Padomi par ES tiesību neievērošanu Civildienesta noteikumu jomā

European Commission - IP/12/9   11/01/2012

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Komisija vēršas Tiesā pret Padomi par ES tiesību neievērošanu Civildienesta noteikumu jomā

Brisele, 2012. gada 11. janvāris. Komisija šodien ir nolēmusi vērsties Tiesā pret Padomi par to, ka tā nav pieņēmusi Padomes regulu par ES darbinieku atalgojuma un pensiju ikgadējo korekciju, kā paredzēts Civildienesta noteikumos.

Saskaņā ar Civildienesta noteikumiem ES ierēdņu algas un pensijas tiek koriģētas atbilstoši dalībvalstu politiskiem lēmumiem attiecībā uz pašu valsts civildienesta ierēdņu atalgojumu. Ja valstu ierēdņu algas pieaug vai samazinās, tādas pašas izmaiņas piemēro ES darbiniekiem.

Šoreiz piecas no astoņām noteiktajām dalībvalstīm aprēķinos izmantoja savu ierēdņu algu nominālu palielinājumu: Beļģija (3,6 %), Francija un Nīderlande (2 %), Vācija un Apvienotā Karaliste (1,3 %). Neliels algu samazinājums bija Itālijā, Spānijā un Luksemburgā. Caurmērā tas nozīmē, ka valstu ierēdņu pirktspēja reālā izteiksmē samazinājās par 1,8 %. Tieši tāds pats samazinājums tiek ierosināts attiecībā uz ES ierēdņiem neatkarīgi no tā, kur tie atrodas.

Tādēļ Komisija, stingri ievērojot likumu, ierosināja Padomei šādu pašu samazinājumu attiecināt uz ES ierēdņiem. Komisijas priekšlikums paredz arī 1,8 % samazinājumu reālā izteiksmē, kā rezultātā darbiniekiem Briselē, kur inflācija ir 3,6 %, tiktu piemērota nominālā korekcija 1,7 % apmērā.

Kā Eiropas Savienības Tiesa jau vairākkārt ir apstiprinājusi (pēdējoreiz 2010. gada 24. novembrī lietā C-40/10), saskaņā ar Civildienesta noteikumiem Padomei nav rīcības brīvības, bet gan jāpieņem korekcijas vērtība, ko aprēķinājusi Komisija.

Vienīgā iespēja atkāpties no šiem noteikumiem ir izņēmuma klauzulas izmantošana, kuru, kā uzsvēra Tiesa, var izmantot vienīgi ārkārtas apstākļos, ja, izmantojot esošo metodi, ierēdņu atalgojums netiktu koriģēts pietiekami ātri. Komisija pēc Padomes lūguma divos gadījumos izskatīja, vai varētu piemērot izņēmuma klauzulu, kas attiecas uz pēkšņu un nopietnu ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanos Eiropas Savienībā. Komisija secināja, ka ES darbinieku pirktspējas samazinājums, kas ir tāds pats kā valstu ierēdņu pirktspējas samazinājums, atbilst pašreizējai ekonomiskajai un sociālajai situācijai. Jebkādi papildu pasākumi, kas pārsniegtu šo samazinājumu, būtu pretrunā Civildienesta noteikumiem un ES Tiesas judikatūrai.

Toties Komisija ņēma vērā taupības pasākumu nepieciešamību un ierosināja darbinieku skaita samazinājumu par 5 % visās ES iestādēs, kā arī būtiskas izmaiņas Civildienesta noteikumos, piemēram, nedēļas darba slodzes pieaugumu no 37,5 stundām līdz 40 stundām, par to neparedzot kompensāciju, pensionēšanās vecuma palielināšanu līdz 65 gadiem (vai atsevišķos gadījumos – līdz 67 gadiem) un karjeras struktūras pārveidi sekretāriem un asistentiem. Šo visu pasākumu rezultātā nākamo septiņu gadu laikā tiks ietaupīts vairāk nekā miljards eiro, bet ilgtermiņā – miljards eiro gadā, ja pasākumi tiks pieņemti.

Neraugoties uz minētajiem apsvērumiem, Padome pieņēma oficiālu lēmumu nepieņemt Komisijas priekšlikumu. Komisija uzskata, ka šis lēmums pārkāpj Civildienesta noteikumus, tādēļ tai kā Līgumu sargam ir pienākums minēto lēmumu apstrīdēt Tiesā.

Priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs sacīja: “Komisija pauž nožēlu, ka tai šajā jautājumā atkal, līdzīgā situācijā kā 2009. gadā, jāvēršas Tiesā pret Padomi. Gan Padome, gan Komisija ir atzinušas nepieciešamību ietaupīt administratīvās izmaksas. Tomēr šādi ietaupījumi ir jāveic saskaņā ar likumu, vajadzības gadījumā to grozot, nevis pārkāpjot.

Pie šīs pieejas Komisija ir strādājusi jau astoņus mēnešus, kā rezultātā 2011. gada decembrī Eiropas Parlamentam un Padomei tika iesniegti oficiāli priekšlikumi, kas laikposmā līdz 2020. gadam radītu administratīvo izmaksu ietaupījumus vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā, bet ilgtermiņā – 1 miljarda eiro ietaupījumu gadā, ja tie tiktu pieņemti. "

Pamatinformācija

Ikgadējo korekciju katru gadu aprēķina Eurostat, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem statistikas datiem par algu pieaugumu vai samazinājumu, kādu tās piemērojušas saviem ierēdņiem. Padome 2004. gadā nolēma, ka jāizmanto paraugs, kurā iekļautas astoņas dalībvalstis (Vācija, Francija, Apvienotā Karaliste, Itālija, Spānija, Nīderlande, Beļģija un Luksemburga). Tādēļ ES ierēdņi ir tādā pašā situācijā kā valsts ierēdņi minētajās valstīs.

2010. gadā tika nedaudz samazinātas neto algas ES iestādēs, jo pensiju iemaksu likmes pieaugums no 11,3 % līdz 11,6 % un īpašās nodevas pieaugums no 5,07 % līdz 5,5 % ir lielāks nekā bruto algas minimālais pieaugums (0,1 %).

Saite uz IP/11/1532 par personāla reformas priekšlikumiem un MEMO/11/907 „Jautājumi un atbildes par personāla reformu”.

Kontaktpersonas :

Antonio Gravili (+32 2 295 43 17)

Marilyn Carruthers (+32 2 299 94 51)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website