Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2012. gada 20. septembrī

Bērni Eiropā sāk apgūt svešvalodas arvien agrāk

Bērni Eiropā sāk mācīties svešvalodas arvien agrāk, un skolēnu vairākums to sāk darīt 6–9 gadu vecumā – par to liecina Eiropas Komisijas publicētais ziņojums. Vairumā valstu un reģionu pēdējo 15 gadu laikā obligātā valodu apguve tiek sākta aizvien mazākā vecumā, un dažās valstīs svešvalodu sāk mācīties jau pirmsskolā – piemēram, vāciski runājošā kopiena Beļģijā nodrošina svešvalodas mācības jau trīsgadniekiem. 2012. gada ziņojumā „Pamatdati par valodu mācīšanu Eiropas skolās” apstiprināts, ka gandrīz visās Eiropas valstīs visvairāk mācītā svešvaloda ir angļu valoda, un krietni aiz tās ir franču, spāņu, vācu un krievu valoda.

Valodu un kultūru daudzveidība ir viena no Eiropas Savienības galvenajām vērtībām,” saka Eiropas komisāre izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietās Andrula Vasiliu. Valodu apguve veicina saziņu starp tautām un valstīm, kā arī sekmē pārrobežu mobilitāti un migrantu integrāciju. Priecājos, ka pat gados jaunākajiem iedzīvotājiem ir brīnišķīga iespēja atklāt svešvalodas. Aicinu arī apgūt ne tikai visplašāk lietotās valodas, bet arī citas, lai varētu novērtēt neticamo Eiropas valodu daudzveidību."

Ziņojumā uzsvērts, ka arvien vairāk skolēnu pašlaik vismaz vienu gadu obligātās izglītības programmā apgūst divas valodas. 2009./2010. mācību gadā vidēji 60,8 % no pamatskolas skolēniem apguva divas svešvalodas vai vairāk – salīdzinājumā ar 2004./2005. mācību gadu šis skaitlis ir pieaudzis par 14,1 %. Šajā pašā laikposmā tādu sākumskolas skolēnu īpatsvars, kuri neapgūst svešvalodu, ir samazinājies no 32,5 % līdz 21,8 %.

Angļu valoda ir visvairāk mācītā svešvaloda gandrīz visās pētījumā iekļautajās 32 valstīs (27 ES dalībvalstis, Horvātija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Turcija) – tā ir tendence, kas ir būtiski pastiprinājusies kopš 2004./2005. mācību gada. Pamatskolas un vispārējās vidējās izglītības iestādēs tādu skolēnu īpatsvars, kuri apgūst angļu valodu, pārsniedz 90 %. Tikai ļoti neliela skolēnu daļa (0–5 % atkarībā no valsts) mācās valodas, kas nav angļu, franču, spāņu, vācu un krievu valoda.

Ziņojums arī apstiprina diezgan pārsteidzošu konstatējumu – tikai dažās valstīs topošo valodu skolotāju pienākums ir pavadīt noteiktu laikposmu ārzemēs, apgūstot svešvalodu attiecīgās valodas vidē. Tikai 53,8 % no svešvalodu skolotājiem, kuri piedalījās nesen publicētajā aptaujā par valodu prasmi (IP/12/679), norādīja, ka ir vairāk nekā mēnesi studējuši valstī, kurā lieto valodu, ko viņi māca. Taču situācijas, pēc kurām aprēķināts šis vidējais rādītājs, ir ļoti atšķirīgas: 79,7 % no Spānijas skolotājiem ir pavadījuši vairāk nekā vienu mēnesi, mācoties savu izvēlēto valodu valstī, kurā to lieto, bet Igaunijas skolotāju vidū – tikai 11 %. Šie konstatējumi liek jautāt, vai skolotāju apmācībā valodas lietošanas praktiskā pieredze būtu jāuzskata par kvalitātes kritēriju.

Valodu apguves nozīme būs Komisija organizētās konferences „Daudzvalodība Eiropā” centrālais jautājums; konference notiks Limasolā, Kiprā, 26.–28. septembrī. Komisāre A. Vasiliu uzstāsies ar programmatisku runu.

Vispārīga informācija

Daudzvalodība ES

Eiropas Komisija sekmē daudzvalodību un valodu apguvi, lai 1) veicinātu kultūru dialogu un panāktu iekļaujošāku sabiedrību; 2) palīdzētu iedzīvotājiem veidot Eiropas pilsonisko apziņu; 3) pavērtu iespējas jauniešiem mācīties un strādāt ārzemēs un 4) atvērtu jaunus tirgus ES uzņēmumiem, kuri ir iesaistījušies pasaules mēroga konkurencē.

Politikas mērķis ir Eiropa, kur ikviens papildus dzimtajai valodai jau no agras bērnības apgūtu vēl vismaz divas valodas. Mērķi "dzimtā +2 valodas" ES valstu un valdību vadītāji izvirzīja Barselonas samitā, kas notika 2002. gada martā. Lai veicinātu šā mērķa sasniegšanu, Komisijas jaunajā stratēģijā „Prasmju pārskatīšana”, ko paredzēts pieņemt novembrī, tiks ierosināts valodu apguves kritērijs.

2012. gada ziņojums "Pamatdati par valodu mācīšanu Eiropas skolās"

Ziņojums liecina, ka pēdējo 15 gadu laikā lielākā daļa valstu ir samazinājušas vecumu, kurā sākas obligātā valodu apguve, izņemot Beļģiju (franciski runājošo kopiena), Latviju, Luksemburgu, Ungāriju, Maltu, Nīderlandi, Somiju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti.

Lai gan tādu skolēnu vecums, kuri sāk apgūt svešvalodu, ir kopumā samazinājies, viņiem piešķirtais skolas mācību laiks nav ievērojami palielinājies. Salīdzinājumā ar citiem priekšmetiem svešvalodu apguvei paredzētais laiks ir diezgan mazs.

2012. gada ziņojumā „Pamatdati par valodu mācīšanu Eiropas skolās” sniegts visaptverošs pamatojums politikas veidošanas atbalstam un valodu apguves kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai. Valodu apguves veicināšana ir viens no galvenajiem mērķiem Komisijas izglītības un apmācības stratēģijā („ET 2020”), un tā būtiski sekmē ES iedzīvotāju pārrobežu mobilitāti, kas ir viens no stratēģijas “Eiropa 2020” nodarbinātības un izaugsmes mērķiem.

Ziņojumā, kas top ik pēc 3–4 gadiem, tiek izmantoti dažādi datu avoti un sniegts pilnīgs pārskats par valodu mācīšanu 32 valstīs, kas piedalījās šajā pētījumā. Tajā tiek mērīts 61 rādītājs piecās kategorijās: konteksts, organizācija, līdzdalība, skolotāji un mācību process. Dati ir iegūti galvenokārt no četriem avotiem: Eurydice, Eurostat, Eiropas valodu prasmju apsekojums un ESAO PISA (Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma) starptautiskais pētījums.

Tajā iekļautos statistikas datus papildina apraksts par svešvalodu mācīšanas kontekstu un organizāciju, skolēnu līdzdalības līmeni, kā arī ziņas par svešvalodu skolotāju formālo izglītību un pieaugušo izglītību. Ziņojumā izklāstītas arī valodu mācīšanas tendences gadu gaitā un pašreizējā situācija salīdzināta ar pagātni.

2012. gada ziņojums „Pamatdati par valodu mācīšanu Eiropas skolās” ir kopīga Eurydice un Eurostat publikācija, kas sagatavota ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisiju.

Eurydice

Tīkls Eurydice nodrošina analīzi un informāciju par Eiropas izglītības sistēmām un politiku. Tīklā darbojas 38 nacionālās nodaļas 34 valstīs, kuras piedalās ES Mūžizglītības programmā (ES dalībvalstis, Horvātija, Serbija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice un Turcija). Serbija un Šveice nepiedalījās 2012. gada ziņojumā „Pamatdati par valodu mācīšanu Eiropas skolās”. Eurydice darbību koordinē un vada ES Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra.

Papildu informācija

Pilns ziņojuma teksts angļu valodā ir pieejams šeit: 2012. gada ziņojums "Pamatdati par valodu mācīšanu Eiropas skolās"

Ziņojuma galvenās atziņas

Eiropas Komisija: Izglītība un apmācība

Andrulas Vasiliu tīmekļa vietne

Andrula Vasiliu Tviterī: @VassiliouEU.

Kontaktpersonas:

Dennis Abbott (+32 2 295 92 58); Tviteris: @DennisAbbott

Dina Avraam (+32 2 295 96 67)

Pirmās un otrās svešvalodas kā obligāta priekšmeta apguves sākšanas vecums visiem skolēniem pirmsskolas, sākumskolas un/vai vispārējās vidējās izglītības iestādēs, 2010./11. mācību gads

Konkrētas obligātās svešvalodas, ko noteikušas galvenās izglītības pārvaldes iestādes
(vienā posmā pilna laika obligātajā izglītībā), 1992./93., 2002./03., 2006./07., 2010./11. mācību gads

Visu to skolēnu procentuālais daudzums sākumskolas izglītības iestādēs, kuri mācās angļu, franču un/vai vācu valodu. Valstis, kurās vienu no šīm valodām mācās visvairāk, 2009./10. mācību gads

Svešvalodas, kas nav vācu, angļu, spāņu, franču un krievu valoda, kuras apgūst skolēni vidējās izglītības iestādēs, procentos no visām valodām, kas tiek apgūtas šajā līmenī, 2009./10. mācību gads

Ieteikumi par skolotāju formālās izglītības saturu un mērķvalodas valstī pavadāmo laikposmu, kurā apgūst svešvalodu tās vidē, 2010./11. mācību gads


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website