Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2012. gada 14. septembrī

Ziņojumā uzsvērtas lielas ģeogrāfiskās atšķirības izglītībā

Jūsu dzīvesvieta Eiropā var būtiski ietekmēt jūsu izglītību un izredzes dzīvē – par to liecina Eiropas Komisijas jaunais ziņojums. Ziņojumā ar nosaukumu „Ņem vērā atšķirību – nevienlīdzība izglītības jomā ES reģionos” uzsvērtas būtiskas izglītības iespēju un rezultātu atšķirības starp dalībvalstīm un dalībvalstu iekšienē. Izglītības sasniegumu ziņā pastāv liela atšķirība starp Ziemeļeiropas un Dienvideiropas valstīm: visvairāk mazkvalificētu cilvēku ar pamatskolas vai zemāka līmeņa izglītību ir galvenokārt Dienvideiropas reģionos, īpaši Portugālē un Spānijā. Turpretī reģioni, kuros ir vismazāk mazkvalificētu cilvēku, lielākoties atrodas Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Nīderlandē un Zviedrijā. Ģeogrāfiskā nevienlīdzība izglītībā turpina pastāvēt, neraugoties uz dalībvalstu apņemšanos veicināt vienlīdzību izglītībā un apmācībā. Ziņojumā, kas ir pirmais šāda veida ziņojums, ES valstis tiek aicinātas pielikt pūles, lai samazinātu šīs atšķirības.

"Visiem Eiropas iedzīvotājiem jāgūst labums no augstas kvalitātes izglītības un apmācības – neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo. Ir pienācis laiks pildīt uzņemtās saistības. Ģeogrāfiskās nevienlīdzības novēršana izglītībā ir līdzsvarotas reģionālās attīstības un sociālās kohēzijas priekšnosacījums. Var un vajadzētu izmantot Eiropas struktūrfondus, lai palīdzētu risināt nevienlīdzības jautājumu,” sacīja Andrula Vasiliu, Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre.

Ziņojumā norādīts, ka reģioni, kuros ir lielākais cilvēku īpatsvars ar augstākās izglītības kvalifikāciju (ar bakalaura, maģistra vai līdzvērtīgu grādu), atrodas galvenokārt Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē, Ziemeļspānijā un Kiprā. Reģioni ar augstskolu absolventu zemākajiem rādītājiem atrodas Itālijā, Portugālē, Rumānijā un Čehijā. Ziņojumā uzsvērts arī tas, ka pastāv būtiskas reģionālās atšķirības attiecībā uz pieaugušo līdzdalību mūžizglītībā.

Turpmākie pasākumi

Novembrī Komisija pieņems stratēģiju „Prasmju pārskatīšana”, kurā tiks uzsvērts, ka nepieciešams novērst ģeogrāfiskās atšķirības izglītībā. 2013. gadā Komisija iesniegs papildu informāciju un ar politiku saistītus ieteikumus dalībvalstīm par to, kā uzlabot vienlīdzību izglītībā un apmācībā. Otrais ziņojums par izglītības nevienlīdzības ģeogrāfiju ES tiks publicēts 2013. gadā.

Reģionālās atšķirības dalībvalstīs

  • Augstskolu studenti procentuāli no iedzīvotājiem 20–24 gadu vecumā. Lielākās reģionālās atšķirības ir Beļģijā (vislabākie rādītāji – Briseles reģionā, 120,7 %; vissliktākie rādītāji – Luksemburgas provincē, 23,4 %); nākamā ir Čehijas Republika (vislabākie rādītāji – Prāgā, 100 %; vissliktākie rādītāji – Vidusbohēmijā, 5,6 %) un Austrija (vislabākie rādītāji – Vīnē, 100 %; vissliktākie rādītāji – Forarlbergā, 7,3 %). * Rādītājs var būt augstāks nekā 100 % reģionos ar vairākām augstākās izglītības iestādēm (parasti galvaspilsētu reģionos), kas piesaista lielu studentu kopskaitu un daudz tādu studentu, kas ir vecāki par 20–24 gadiem.

  • Augstākās izglītības ģeogrāfiskā pieejamība. Cilvēku, kas dzīvo vairāk nekā 60 minūšu attālumā no tuvākās augstskolas, procentuālais īpatsvars: Spānijā ir vislielākā atšķirība starp reģioniem, kas šajā ziņā ir labākā situācijā, un reģioniem, kas ir sliktākā situācijā (vislabākie rādītāji – Madridē un Baskuzemē, 0 %; vissliktākie rādītāji – Seūtā, 99,7 %). Nākamā ar ļoti līdzīgiem rādītājiem ir Grieķija (vislabākie rādītāji – Atikā, 1,2%; vissliktākie rādītāji – Rietummaķedonijā, 100 %), Somija (vislabākie rādītāji – Dienvidsomijā, 1,2 %; vissliktākie rādītāji – Ālandu salās, 88,5 %) un Bulgārija (vislabākie rādītāji – Dienvidrietumos, 14,4 %; vissliktākie rādītāji – Ziemeļrietumos, 97,4 %).

  • Augstākās izglītības iestāžu beidzēju attiecība 15 gadu vecu vai vecāku iedzīvotāju vidū. Astoņās dalībvalstīs atšķirība starp tiem reģioniem, kuros ir vislabākā situācija, un tiem, kuros tā ir vissliktākā, ir vairāk nekā 15 procentpunkti. Apvienotajā Karalistē ir vislielākā atšķirība (23,4 procentpunkti, vislabākā situācija – Iekšlondonā, 41,8 %; vissliktākā situācija – Tīsas ielejā un Daremā, 18,4 %); nākamā ir Francija (21,3 procentpunkti, vislabākā situācija – Ildefransā, 33 %; vissliktākā situācija – Korsikā, 11,7 %), Čehija (18,8 procentpunkti, vislabākā situācija – Prāgā, 25,8%; vissliktākā situācija – Ziemeļrietumos, 7 %), Spānija (17,6 procentpunkti, vislabākā situācija – Baskuzemē, 34,3 %; vissliktākā situācija – Ekstremadurā, 16,7%), Slovākija (17,1 procentpunkts, vislabākā situācija – Bratislavas reģionā, 27,2 %; vissliktākā situācija – Austrumslovākijā, 10,1 %) un Rumānija (15,4 procentpunkti, vislabākā situācija – Bukarestē–Ilfovā, 22,5 %; vissliktākā situācija – Dienvidos–Muntenijā, 7,1 %).

  • Iedzīvotāju īpatsvars ar zemu izglītības līmeni. Francijā ir vislielākā atšķirība starp reģioniem (vislabākie rādītāji – Elzasā, 32,9%; vissliktākie rādītāji – Korsikā, 60,1 %), nākamā ir Grieķija (vislabākie rādītāji – Atikā, 37%; vissliktākie rādītāji – Jonijas salās, 64,1 %), Spānija (vislabākie rādītāji – Madridē, 44,2%; vissliktākie rādītāji – Ekstremadurā, 67,4 %), Rumānija (vislabākie rādītāji – Bukarestē–Ilfovā, 21,9%; vissliktākie rādītāji – Ziemeļaustrumu reģionā, 42,8 %) un Vācija (vislabākie rādītāji – Kemnicā, 11,9 %; vissliktākie rādītāji – Brēmenē, 30,6 %).

  • Pieaugušo līdzdalība mūžizglītībā. Apvienotajā Karalistē ir vislielākā atšķirība starp reģioniem (vislabākie rādītāji – Iekšlondonā, kur 16,1 % no 25–64 gadus veciem iedzīvotājiem piedalās mūžizglītībā; vissliktākie rādītāji – Ziemeļīrijā, 5,7 %).

Vispārīga informācija

Ziņojumu „Ņem vērā atšķirību – nevienlīdzība izglītības jomā ES reģionos” Eiropas Komisijai izstrādāja izglītības un mācību sociālo zinātņu ekspertu tīkls (NESSE). Autoru grupu vada Dr. Dimitris Ballas no Šefīldas universitātes Apvienotajā Karalistē.

Ziņojums ir sagatavots, balstoties uz Eurostat datiem, un tajā ir vairāk nekā 100 karšu, kurās vizualizētas reģionālās atšķirības. Katram rādītājam, kas ziņojumā aplūkots, noteikti 10 ES reģioni ar labākajiem rādītājiem un 10 reģioni ar sliktākajiem rādītājiem. Citi ziņojuma galvenie secinājumi ir šādi.

  • Reģionālās atšķirības mācību ziņā kavē līdzsvarotu reģionālo attīstību un ekonomikas izaugsmi.

  • Reģionālās atšķirības izglītībā veicina nevienlīdzību starp ES reģioniem. Tās arī veicina intelektuālā darbaspēka emigrāciju uz attīstītākiem reģioniem.

  • Nevienlīdzības raksturs, mērogs un ietekme izglītības jomā ievērojami atšķiras ES reģionos. Politikas risinājumiem jābūt pielāgotiem konkrētam reģionam, nevis universāliem.

  • Efektīvs Eiropas struktūrfondu izmantojums var palīdzēt mazināt reģionālās atšķirības izglītībā un to ietekmi.

  • Sistemātiskāka datu vākšana apakšreģionu līmenī ir nepieciešama, lai uzlabotu zināšanu bāzi un informētu politikas veidotājus par šo tematu.

Papildu informācija

Pilns ziņojums un tā kopsavilkums

Eiropas Komisija: Izglītība un apmācība

Andrulas Vasiliu tīmekļa vietne

Sekojiet Andrulai Vasiliu Tviterī: @VassiliouEU

Kontaktpersonas:

Dennis Abbott (+32 2 295 92 58); Tviteris: @DennisAbbott

Dina Avraam (+32 2 295 96 67)

PIELIKUMS

1. attēls. Cilvēki ar zemu izglītības līmeni (tikai ar pirmsskolas, sākumskolas vai pamatskolas izglītību, % no iedzīvotājiem, kas ir vecāki par 15 gadiem)

Reģioni ar augstāko tādu iedzīvotāju īpatsvaru, kuriem ir tikai pirmsskolas, sākumskolas vai pamatskolas izglītība (0.–2. līmenis, ISCED 1997), % no iedzīvotājiem, kas ir vecāki par 15 gadiem

Alentežu (PT)

78,4

Centrs (PT)

78,2

Ziemeļi (PT)

77,7

Malta (MT)

74,2

Algarve (PT)

71,7

Ekstremadura (ES)

67,4

Meliljas autonomā pilsēta (ES)

65,0

KastīlijaLamanča (ES)

64,8

Lisabona (PT)

64,5

Jonijas salas (EL)

64,1

Reģioni ar zemāko tādu iedzīvotāju īpatsvaru, kuriem ir tikai pirmsskolas, sākumskolas vai pamatskolas izglītība (0.–2. līmenis, ISCED 1997), % no iedzīvotājiem, kas ir vecāki par 15 gadiem

Mēklenburga–Priekšpomerānija (DE)

16,3

Ziemeļaustrumu Brandenburga (DE)

16,2

Saksija–Anhalte (DE)

16,0

Bratislavas reģions (SK)

14,1

Dienvidrietumu Brandenburga(DE)

14,0

Leipciga (DE)

13,4

Tīringene (DE)

13,1

Drēzdene (DE)

13,0

Kemnica (DE)

11,9

Prāga (CZ)

10,7

Alentežu reģionā Portugālē ir visaugstākais mazkvalificētu cilvēku rādītājs. Prāga Čehijā ir ES reģions ar viszemāko mazkvalificētu cilvēku rādītāju.

Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija (ISCED 1997) aptver šādus līmeņus: 0. līmenis — pirmsskolas izglītība; 1. līmenis — sākumskolas jeb pamatizglītības pirmais posms; 2. līmenis — pamatskola jeb pamatizglītības otrais posms; 3. līmenis – (vidusskolas) vidējā izglītība; 4. līmenis — pēcvidusskolas izglītība, kas nav augstākā izglītība; 5. līmenis — augstākās izglītības pirmais posms; 6. līmenis — augstākās izglītības otrais posms.

2. attēls. Mūžizglītība – pieaugušo (vecumā no 25 līdz 64 gadiem) līdzdalība izglītībā un apmācībā (% no kopējā iedzīvotāju skaita)

Reģioni ar pieaugušo (vecumā no 25 līdz 64 gadiem) augstāko līdzdalību izglītībā un apmācībā (% no kopējā iedzīvotāju skaita)

Galvaspilsētas reģions (DK)

19,2

Iekšlondona (UK)

16,1

Vidusjitlande (DK)

15,8

Kalniene un salas (UK)

15,2

Dienviddānija (DK)

15,0

Zēlande (DK)

14,9

Ziemeļjitlande (DK)

14,2

Dienvidsomija (FI)

13,8

Ālandu salas (FI)

13,6

Rietumzviedrija (SE)

12,8

Reģioni ar pieaugušo (vecumā no 25 līdz 64 gadiem) zemāko līdzdalību izglītībā un apmācībā (% no kopējā iedzīvotāju skaita)

Ziemeŗlrietumi (BG)

0,27

Dienvidegeja (EL)

0,39

Kontinentālā Grieķija (EL)

0,45

Dienvidaustrumi (BG)

0,45

Ziemeļaustrumi (BG)

0.47

Dienvidu centrālā daļa (BG)

0,50

Ziemeļu centrālā daļa (BG)

0,52

Jonijas salas (EL)

0,52

Ziemeļegeja (EL)

0,60

Dienvidi–Muntenija (RO)

0,70

Galvaspilsētas reģionā Dānijā ir visaugstākais pieaugušo līdzdalības rādītājs mūžizglītībā. Ziemeļrietumos Bulgārijā ir viszemākais rādītājs.

3. attēls. Personas ar augstāko izglītību (5. un 6. līmenis, ISCED 1997), % no visiem iedzīvotājiem, kas vecāki par 15 gadiem

Reģioni ar augstāko tādu iedzīvotāju īpatsvaru, kuri ieguvuši augstāko izglītību (5.–6. līmenis, ISCED 1997), % no visiem iedzīvotājiem, kas vecāki par 15 gadiem

Iekšlondona (UK)

41,8

Valoņu Brabantes province (BE)

38,1

Stokholma (SE)

34,5

Baskuzeme (ES)

34,3

Flāmu Brabantes province (BE)

34,1

Utrehta (NL)

34,1

Briseles reģions (BE)

33,9

Ildefrānsa (FR)

33,0

Ziemeļholande (NL)

32,8

Galvaspilsētas reģions (DK)

32,3

Reģioni ar zemāko tādu iedzīvotāju īpatsvaru, kuri ieguvuši augstāko izglītību (5.–6. līmenis, ISCED 1997), % no visiem iedzīvotājiem, kas vecāki par 15 gadiem

Bazilikata (IT)

8,6

Centrs (PT)

8,5

Bolcāno autonomā province (IT)

8,5

Apūlija (IT)

8,4

Alentežu (PT)

8,4

Valle d'Aosta (IT)

8,3

Ziemeļaustrumi (RO)

8,2

Dienvidaustrumi (RO)

7,5

Dienvidi–Muntenija (RO)

7,1

Ziemeļrietumi (CZ)

7,0

Reģions ar augstāko rādītāju ir Iekšlondona Apvienotajā Karalistē; viszemākais augstskolu absolventu rādītājs ir Ziemeļrietumos Čehijā.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website