Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Ziņojums liecina, ka augstākās izglītības izmaksas un atbalsts studentiem ievērojami atšķiras

Commission Européenne - IP/12/947   10/09/2012

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2012. gada 10. septembrī

Ziņojums liecina, ka augstākās izglītības izmaksas un atbalsts studentiem ievērojami atšķiras

Jaunajā šodien publicētajā Eiropas Komisijas ziņojumā pausts, ka augstākās izglītības iegūšanas izmaksas studentiem Eiropā būtiski atšķiras. Visaugstākā mācību maksa ir Anglijā, kur studenti maksā līdz pat 9 000 sterliņu mārciņu (jeb apmēram 11 500 eiro) par akadēmisko gadu, kurpretim deviņās valstīs – Apvienotajā Karalistē (Skotijā), Austrijā, Dānijā, Grieķijā, Kiprā, Maltā, Norvēģijā, Somijā un Zviedrijā – mācības lielākoties ir par brīvu. Biežāk visdāsnākās ir Ziemeļvalstis, lai gan Somija un Zviedrija, sekojot Dānijas piemēram, nesen ir ieviesusi mācību maksu ārvalstu studentiem. Tagad visās valstīs, izņemot Islandi un Norvēģiju, trešo valstu studentiem par augstākās izglītības iegūšanu ir jāmaksā.

Daudzas valstis, kurās mācības ir par brīvu, piemēram, Austrija, Apvienotā Karaliste (Skotija) un Ziemeļvalstis, arī nodrošina studentiem dāsnu atbalstu, piemēram, uzturēšanās pabalstus un aizdevumus (sk. ziņojuma galvenos jautājumus). Tagad studentiem, kuri vēlas salīdzināt izglītības iegūšanas izmaksas dažādās Eiropas valstīs, šāda informācija par mācību maksu un atbalstu ir viegli pieejama internetā.

"Ceru, ka tas, ka tagad studentiem ir daudz vieglāk salīdzināt izglītības iegūšanas izmaksas dažādās valstīs, vairos studentu mobilitāti un ļaus tiem izvēlēties visatbilstošāko studiju programmu," teica izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu. "Šis ziņojums nāk tieši laikā, un tam ir liela nozīme. Tas mums atgādina, ka mūsdienu prasībām atbilstoša izglītība un apmācība ir galvenais priekšnoteikums ilgtermiņa uzplaukumam Eiropā un pamatprincips ekonomisko grūtību novēršanai."

Ziņojumā uzsvērts, ka pastāv būtiskas atšķirības arī attiecībā uz studentu atbalstu – tas ir ievērojams tādās valstīs kā Apvienotā Karaliste, Vācija un Ziemeļvalstis, savukārt pavisam minimālu finansiālo atbalstu saņem studenti Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Ungārijā. Turklāt pastāv būtiskas atšķirības jautājumā, kurš ir tiesīgs saņemt atbalstu. Subsīdijas var tikt piešķirtas tikai tad, ja ir vajadzība pēc tām, vai arī var būt pieejamas visiem. Apmēram pusē valstu kopējo situāciju studentu atbalsta jomā būtiski uzlabo ģimenes pabalsti un nodokļu atvieglojumi studējošo jauniešu vecākiem.

Ziņojuma galvenie jautājumi

Studiju maksa

Visaugstākā studiju maksa

Visaugstākā studiju maksa ir Apvienotajā Karalistē (Anglijā, Velsā un Ziemeļīrijā). Līdz 2012. gadam tā bija 3 375 sterliņu mārciņas gadā bakalaura studiju programmā. No 2012. gada septembra Anglijā tā ir palielinājusies līdz 6 000 sterliņu mārciņu, bet nepārsniedz 9 000 sterliņu mārciņu gadā. Studenti Anglijā studiju maksas segšanai saņem aizdevumu, kurš tiem jāatmaksā tikai pēc tam, kad viņi ir atraduši salīdzinoši labi apmaksātu darbu. Savukārt Velsā studentiem ar reģistrētu dzīvesvietu Velsā studiju maksas papildizmaksas segs Velsas valdība pat tad, ja viņi studē citur, nevis Velsā. Ziemeļīrijā studiju maksa 2012./2013. mācību gadā palielināsies tikai atbilstoši inflācijai un būs 3 465 sterliņu mārciņas.

Augstākā izglītība par brīvu

Otrā skalas galā ir deviņas valstis, kurās studenti, izņemot trešo valstu studentus no valstīm ārpus ES/EEZ, augstāko izglītību iegūst par brīvu. Tās ir – Austrija, Dānija (lai gan nepilnu mācību laiku studējošiem par studijām ir jāmaksā), Grieķija, Norvēģija, Somija un Zviedrija, savukārt Apvienotajā Karalistē (Skotijā), Kiprā un Maltā par brīvu ir bakalaura studiju programmas.

Vācijā jaunajā 2012./2013. akadēmiskajā mācību gadā divās federālajās zemēs – Bavārijā un Lejassaksijā – par studijām jāmaksā, savukārt pārējās 14 mācības ir par brīvu.

Studiju maksas maksātāju īpatsvars

To studentu īpatsvars, kuriem par studijām jāmaksā, katrā valstī ievērojami atšķiras. Studenti par studijām maksā vairākās valstīs, tostarp Anglijā, Beļģijā (Flandrijā), Bulgārijā, Čehijā, Islandē, Lihtenšteinā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Slovākijā un Turcijā. Septiņās valstīs – Beļģijā (franču kopienā), Francijā, Igaunijā, Itālijā, Latvijā, Rumānijā un Ungārijā – par studijām maksā lielākā daļa studentu. Četrās valstīs – Horvātijā, Lietuvā, Slovēnijā un Vācijā – par studijām maksā neliela daļa studentu, un, visbeidzot, deviņās valstīs, kuras minētas iepriekš, atskaitot minētos izņēmumus, studenti par mācībām nemaksā.

Studiju maksa starptautiskajiem studentiem

Studentiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības studiju maksa ir augstāka. Parasti to nosaka pašas augstākās izglītības iestādes, lai gan dažās valstīs – Beļģijā, Bulgārijā, Grieķijā, Portugālē un Rumānijā – studiju maksas apmēru nosaka centralizēti noteikumi.

Sešās valstīs – Čehijā, Islandē, Itālijā, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Ungārijā – uz studentiem no trešām valstīm attiecas tādi paši studiju maksas noteikumi kā uz Eiropas Savienības studentiem.

Atšķirīga studiju maksa dažādos mācību ciklos

Studiju maksa bieži vien ir augstāka maģistra grāda iegūšanai (otrais cikls) salīdzinājumā ar bakalaura grāda iegūšanu (pirmais cikls), un otrajā ciklā lielākam skaitam studentu par mācībām jāmaksā. Grieķijā, Kiprā, Maltā un Apvienotajā Karalistē (Skotijā) par studijām jāmaksā otrajā ciklā, nevis pirmajā, savukārt mācību maksa par maģistra grāda iegūšanu parasti ir augstāka Īrijā, Francijā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Slovēnijā un Apvienotajā Karalistē (Anglijā, Velsā un Ziemeļīrijā).

ATBALSTS STUDENTIEM

Atbalsts studentiem dažādās valstīs tiek sniegts dažādos veidos ar mērķi ņemt vērā viņu dažādas vajadzības. Tomēr visbiežāk tās ir stipendijas un aizdevumi, kas dažos gadījumos pieejami atsevišķi (ja students saņem stipendiju vai aizdevumu), citos – kopā (ja students saņem stipendiju un aizdevumu).

Stipendijas

Visas valstis, izņemot Islandi un Turciju, vismaz daļai studentu nodrošina stipendijas. Savukārt Turcija daļai studentu piešķir nevis stipendijas, bet gan mācību maksas atlaides.

Dažās valstīs studenti saņem stipendijas atkarībā no situācijas.

Dānijā, Kiprā un Maltā visi studenti saņem stipendijas. Apvienotajā Karalistē (Anglijā, Velsā un Ziemeļīrijā), Nīderlandē, Norvēģijā, Somijā un Zviedrijā stipendijas saņem lielākā daļa studentu.

Lielākajā daļā valstu – Apvienotajā Karalistē (Skotijā), Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Lihtenšteinā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovākija, Spānijā, Ungārijā un Vācijā – stipendijas saņem tikai pavisam neliels skaits studentu. Minēto studentu īpatsvars svārstās no 1 % no studentu kopskaita Grieķijā līdz apmēram 40 % – Ungārijā.

Aizdevumi

Teorētiski studenti visās valstīs var saņemt aizdevumus, taču aizdevumi par galveno studentu atbalstu uzskatāmi tad, ja tos saņēmuši vairāk nekā 5 % no studentu kopskaita. Tā tas ir 16 valstīs: Apvienotajā Karalistē, Bulgārijā, Dānijā, Grieķijā, Igaunijā, Islandē, Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Rumānijā, Slovākija, Somijā, Turcijā, Ungārijā un Vācijā.

Cita veida atbalsts ģimenes pabalstu un nodokļu atvieglojumu veidā studējošo jauniešu vecākiem

Studentu atbalsta sistēmā students tiek uztverts kā fiziska persona vai arī kā ģimenes loceklis, kuram vajadzīgs atbalsts. Jo īpaši Ziemeļvalstīs studentu uzskata par fizisku personu, kurš saņem atbalstu. Tomēr daudzās citās valstīs atbalsts var būt atkarīgs no apstākļiem ģimenē kopumā, un dažus atbalsta veidus var saņemt nevis studenti, bet gan citi ģimenes locekļi.

Ģimenes pabalsti un nodokļu atvieglojumi kā studentu atbalsta veids ir nozīmīgi vairākās valstīs: Beļģijā, Čehijā, Vācijā, Igaunijā (tikai nodokļu atvieglojumi), Grieķijā, Francijā, Īrijā (tikai nodokļu atvieglojumi), Itālijā (tikai nodokļu atvieglojumi), Latvijā (tikai nodokļu atvieglojumi), Lietuvā, Maltā (tikai nodokļu atvieglojumi), Austrijā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā (tikai nodokļu atvieglojumi), Slovākijā un Lihtenšteinā (tikai nodokļu atvieglojumi).

Vispārīga informācija

Ziņojumu pēc Komisijas pieprasījuma sagatavoja Eurydice tīkla dalībnieki; minētajā tīklā ietilpst 38 valstu vienības, kas darbojas 34 valstīs, kuras piedalās ES mūžizglītības programmā (ES dalībvalstis, Horvātija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Serbija, Šveice un Turcija). Tīkla darbību koordinē un vada ES Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra. Lai izanalizētu situāciju, turpmāk ik gadu tiks sagatavots pārskats par studiju maksām un studentiem pieejamo atbalstu.

Papildu informācija

Pilns ziņojuma teksts ir pieejams šeit.

Eiropas Komisija: izglītība un apmācība

Andrulas Vasiliu tīmekļa vietne

Andrula Vasiliu Tviterī: @VassiliouEU.

Kontaktpersonas:

Dennis Abbott (+32 2 295 92 58); Twitter: @DennisAbbott

Dina Avraam (+32 2 295 96 67)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site