Navigation path

Left navigation

Additional tools

Augsta līmeņa ekspertu grupa rakstpratības krīzes novēršanai skandina trauksmes zvanu dalībvalstīm

European Commission - IP/12/940   06/09/2012

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē/Nikosijā, 2012. gada 6. septembrī

Augsta līmeņa ekspertu grupa rakstpratības krīzes novēršanai skandina trauksmes zvanu dalībvalstīm

Augsta līmeņa ekspertu grupa, ko ar rakstpratību saistīto problēmu risināšanai izveidojusi Eiropas komisāre Andrula Vasiliu, nākusi klajā ar secinājumu, ka Eiropas Savienībai rūpīgi jāizvētī pieeja rakstpratības standartu uzlabošanai. Piektajai daļai piecpadsmitgadnieku, kā arī gandrīz 75 miljoniem pieaugušo trūkst lasīšanas un rakstīšanas pamatprasmju, tādēļ tiem ir grūti atrast darbu un palielinās nabadzības un sociālās atstumtības risks. Ekspertu grupas vadītāja Viņas Karaliskā Augstība Nīderlandes princese Lorentīne, kas ilgstoši darbojusies šajā jomā, sauc ziņojumu par trauksmes zvanu, kas brīdina par krīzi, kura skārusi ikvienu Eiropas valsti. 80 lappušu ziņojumā ietverts daudz ieteikumu, piemēram, padoms vecākiem, kā audzināt bērnos lasītprieku, un ierosinājums ierīkot bibliotēkas tādās neierastās vietās kā iepirkšanās centri, tajā norādīta arī nepieciešamība piesaistīt vairāk skolotāju vīriešu — viņi būtu paraugs zēniem, kuri lasa daudz mazāk nekā meitenes. Ziņojumā ietverti arī vecuma grupām specifiski ieteikumi, kas aicina ieviest kvalitatīvu bezmaksas pirmsskolas izglītību un aprūpi visiem; panākt, lai pamatskolās strādātu vairāk skolotāju, kuri ir lasīšanas apguves speciālisti; mainīt priekšstatus par disleksiju, balstoties uz uzskatu, ka gandrīz ikviens bērns, ja viņam lietpratīgi palīdz, var iemācīties lasīt; nodrošināt daudzveidīgākas mācību iespējas pieaugušajiem jo īpaši darbavietā.

Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu sacīja: “Paradoksālā kārtā mūslaiku digitalizētajā pasaulē, kur lasīšana un rakstīšana kļūst aizvien svarīgāka, mūsu rakstpratība neatbilst laikmeta prasībām. Šī nepatīkamā situācija steidzami jālabo. Ieguldījumi visu vecumu iedzīvotāju rakstpratības uzlabošanā nozīmē ekonomiskus ieguvumus indivīdiem un sabiedrībai — ilgtermiņā to vērtība mērāma miljardos eiro.”

Princese Lorentīne piebilda: “Lasīšana un rakstīšana ir daudz vairāk nekā tikai metode vai prasme. Rakstpratība ir cieši saistīta ar cilvēka pašcieņu un spēju darboties un attīstīties sabiedrībā kā indivīdam, aktīvam pilsonim, darba ņēmējam vai vecākam. Eiropā ir vajadzīgas skaidras, koordinētas nacionālās stratēģijas, un ne tikai politiķiem un izglītības darbiniekiem, bet arī slimnīcās, darbavietās un sevišķi ģimenēs mums jābūt daudz informētākiem. Eiropai ir pienācis laiks izvirzīt augstākus mērķus un nodrošināt rakstpratību visiem.”

Ziņojumā, kas prezentējams Nikosijā konferencē, ko rīko ES prezidentvalsts Kipra, minēti veiksmīgu rakstpratības projektu piemēri Eiropas valstīs, kā arī cilvēki, kuri pārvarējuši kautrību atzīt savu slikto rakstpratību un pārveidojuši savu dzīvi. Tajā mēģināts kliedēt plaši izplatītos mītus par rakstpratību (sk. 1. pielikumu).

ES valstu izglītības ministri ir izvirzījuši kopīgu mērķi līdz 2020. gadam samazināt to piecpadsmitgadīgo īpatsvaru, kuriem ir slikta rakstpratība, no 20 % līdz 15 %. Augsta līmeņa grupas ziņojumā uzsvērtas ievērojamas dzimumu atšķirības: meitenes ir vidēji 13,3 % no skolēniem ar sliktu lasītprasmi, bet zēni — 26,6 %. Dzimumu atšķirības mazākās ir Nīderlandē, Dānijā un Beļģijā, lielākās — Maltā, Bulgārijā un Lietuvā (2009. g. statistika). 2. pielikumā parādīts slikto lasītpratēju īpatsvars procentos, un 3. pielikumā sniegts pārskats par atšķirībām starp dzimumiem.

Vispārīga informācija: kāpēc rakstpratība ir svarīga

Ziņojumā uzsvērts, ka laba rakstpratība ir būtisks faktors, kas uzlabo cilvēka dzīvi un veicina zināšanas, inovāciju un izaugsmi. Kopumā izmaiņas darba raksturā, ekonomikā un sabiedrībā nozīmē, ka rakstpratība ir svarīgāka nekā senāk un ka Eiropas mērķis tāpēc ir 100 % iedzīvotāju funkcionālā rakstpratība.

Ziņojumā uzsvērts rakstpratības nozīmīgums, ko pamato šādi secinājumi:

  • darba tirgū nepieciešama aizvien labāka rakstpratība (tiek lēsts, ka 2020. gadā 35 % darbavietu būs nepieciešama augsta kvalifikācija, patlaban — 29 %);

  • digitalizētā pasaulē sociālā un pilsoniskā līdzdalība kļūst atkarīgāka no rakstpratības;

  • iedzīvotāji noveco, un to rakstpratība, tostarp digitālā rakstpratība, jāatjaunina;

  • nabadzība un nepietiekama rakstpratība ir kā apburtais loks — viena veicina otru;

  • pieaugošās mobilitātes un migrācijas dēļ rakstpratība kļūst aizvien ciešāk saistīta daudzvalodību un dažādām kultūras un valodas vidēm.

Ziņojumā sniegti ieteikumi katrai vecuma grupai.

Ģimenes rakstpratības programmas, ko dalībvalstis īsteno, lai uzlabotu gan vecāku, gan bērnu lasītprasmi un rakstītprasmi, ir svarīgas maziem bērniem. Šādās programmās ļoti atmaksājas ieguldījumi. Ieguldījums kvalitatīvā agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē ir viens no labākajiem valstu ieguldījumiem Eiropas nākotnes cilvēkkapitālā. Bērniem, kas saņēmuši agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, ir labāka rakstpratība un sekmes skolā. Pētījumi liecina, ka tad, ja Eiropa 2020. gadā būs izpildījusi izvirzīto mērķkritēriju, proti, 85% piecpadsmitgadīgo būs apguvuši rakstpratības, matemātikas un zinātnes pamatprasmes, tās IKP 2010. gadā dzimušo bērnu mūža laikā varētu pieaugt par 21 triljonu eiro.

Pamatskolās jāpieņem darbā vairāk skolotāju, kuri ir lasīšanas apguves speciālisti, un skolēniem, kuriem lasīšana nepadodas, būtu vajadzīga tūlītēja individuāla palīdzība. Skolas bibliotēkās vajadzīga visām vecuma grupām pievilcīga un rosinoša lasāmviela; gan skolā, gan mājās jārosina lietot IKT rīkus un lasīt digitalizētus tekstus.

Lai motivētu visus pusaudžus, jo īpaši zēnus, viņiem vajadzīga daudzveidīgāka lasāmviela: sākot ar komiksiem un beidzot ar literāriem tekstiem un e-grāmatām. Lai rakstpratības apguvi sasaistītu ar reālo dzīvi, būtu jāveicina skolu un uzņēmumu sadarbība. Jāatsakās no pieņēmuma, ka nav apspriežamas problēmas, kas saistītas ar pieaugušo rakstpratības trūkumu. NVO, plašsaziņas līdzekļi, darba devēji, sabiedriskās organizācijas un slavenības — ikviens var aktualizēt pieaugušo cilvēku rakstpratības svarīgumu un nākt klaja ar risinājumiem tās panākšanai.

Valodu apguve. Ziņojumā norādīts, ka, Eiropā palielinoties mobilitātei, arvien nozīmīgāki kļūst daudzvalodības un migrācijas aspekti. 2009. gadā Eiropas Savienībā 10 % piecpadsmitgadīgo vai abu viņu vecāku bija dzimuši ārzemēs, 2000. gadā — 7 %. Dažās valstīs, piemēram, Itālijā un Spānijā, no 2000. līdz 2010. gadam migrantu bērnu īpatsvars palielinājies pieckārt. Apgūtās valodas tāpēc ir ne vien saziņas, bet arī saprašanās līdzeklis. Lai gan nepietiekamās rakstpratības galvenais cēlonis nav migrācija (lielākā daļa bērnu un pieaugušo ar sliktu rakstpratību ir dzimuši valstī, kurā viņi dzīvo), ziņojumā norādīts, ka nepieciešams īpaši pielāgots atbalsts, kura pamatā ir individuālo valodas un rakstpratības vajadzību izpratne.

Turpmākā rīcība

Komisāre Vasiliu ziņojumu secinājumus ar izglītības ministriem apspriedīs 4. un 5. oktobrī neoficiālā sanāksmē Kiprā. Diskusijas būs pamats Padomes secinājumiem par rakstpratību, kuros ES valstis gan attiecībā uz sevi, gan Komisiju izklāstīs pieņemtās rīcības prioritātes efektīvākai ar rakstpratību saistīto problēmu risināšanai.

Plašāka informācija

MEMO/12/646

Ziņojuma pilns teksts

Komisijas jaunā tīmekļa vietne par rakstpratību Eiropā

Video saruna par ziņojumu ar komisāri Vasiliu un Viņas Karalisko Augstību Nīderlandes princesi Lorentīni

Eiropas Komisija: Izglītība un apmācība

Andrulas Vasiliu tīmekļa vietne

Andrula Vasiliu Tviterī: @VassiliouEU

Kontaktpersonas

Dennis Abbott (+32 2 295 92 58)

Dina Avraam (+32 2 295 96 67)

1. pielikums. Maldīgi priekšstati par rakstpratību

Ziņojums cenšas kliedēt dažus plaši izplatītus maldīgus priekšstatus par to, kādas, cik lielas un izplatītas ir ar rakstpratību saistītās problēmas.

Maldīgais priekšstats

Fakti

Nepietiekama rakstpratība izplatīta jaunattīstības valstīs, nekādā ziņā tā nav Eiropas problēma.

Piektajai daļai Eiropas piecpadsmitgadnieku un gandrīz piektajai daļai pieaugušo rakstpratība nav pietiekama, lai veiksmīgi darbotos mūsdienu sabiedrībā.

Sabiedrība nav pietiekami rakstpratīga migrantu dēļ; Eiropā šī problēma nerodas un plašumā nevēršas.

Vairums nepietiekami rakstpratīgo bērnu un pieaugušo ir dzimuši un auguši valstī, kurā tie dzīvo, un mācību valodā runā tikpat labi kā dzimtajā valodā.

Daži cilvēki vienkārši nevar iemācīties lasīt un rakstīt.

Gandrīz ikviens, kas cenšas lasīt un rakstīt, saņēmis pareizu atbalstu, var izkopt pienācīgu rakstpratību. Tikai cilvēki ar vissmagākajiem kognitīvajiem traucējumiem nespēj apgūt funkcionālo rakstpratību.

Skolas atbild par to, lai iemācītu bērniem rakstīt un lasīt.

Skolām ir liela nozīme, bet tās nav vienīgās atbildīgās. Rakstpratības apguvē piedalās daudzi: vecāki, vienaudži, medicīnas darbinieki un citi. Pēc formālās izglītības ļoti svarīga ir darba devēju loma.

Pret disleksiju nav līdzekļu, tā nav dziedināma.

Mūsdienās aizvien vairāk tiek pieņemts, ka visi bērni apgūs lasītprasmi un rakstītprasmi vienādā ātrumā un ar vienu un to pašu metodiku. Bērniem, kas lasa ar grūtībām, bieži diagnosticē disleksiju. Diagnozei vajadzētu būt “lasa ar grūtībām”, un lielākā uzmanība jāveltī problēmas risināšanai. Principā ikviens bērns var iemācīties lasīt un rakstīt.

Pēc tam, kad bērns beidzis pamatskolu, rakstpratību uzlabot vairs nav iespējams. Centieni uzlabot to cilvēku rakstpratību, kuri lasa ar grūtībām, ir veltīgi, jo prasa nesamērīgi daudz laika, pūļu un izmaksu.

Miljoniem bērnu, kas sāk mācības vidusskolā, spēj lasīt, tomēr ne pietiekami labi, lai mācībās gūtu labas sekmes. Ar specializētu atbalstu šie jaunieši var izkopt labu un pat teicamu rakstpratību. Programmas, kuru mērķis ir uzlabot to lasītāju prasmes, kuri lasa ar grūtībām, ir ļoti veiksmīgas un ieguldījumi tajās ļoti atmaksājas. Atsevišķa cilvēka mūža laikā šie ieguldījumi atmaksājas desmitkārt, varbūt pat simtkārt.

Kad bērni jau paaugušies, vecāki nevar ietekmēt savu atvašu rakstpratību.

Vecāku attieksme un rakstpratības praktiskā lietošana visu vidusskolas laiku ļoti ietekmē bērnu rakstpratības apguvi. Bērnu rakstpratību ļoti ietekmē pasākumi, kur vecāki var uzlabot savas prasmes palīdzēt bērniem.

2. pielikums. To skolēnu īpatsvars procentos, kuriem ir vāja lasītprasme (PISA pētījums)

Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma (2000–2009)

2000

2003

2006

2009

Izmaiņas 2006.–2009. gadā

(procentpunkti)

Beļģija

19,0

17,9

19,4

17,7

−1,7

Bulgārija

40,3

 :

51,1

41,0

−10,1

Čehija

17,5

19,4

24,8

23,1

−1,7

Dānija

17,9

16,5

16,0

15,2

−0,8

Vācija

22,6

22,3

20,0

18,5

−1,5

Igaunija

 :

13,6

13,3

−0,3

Īrija

11,0

11,0

12,1

17,2

+5,1

Grieķija

24,4

25,2

27,7

21,3

−6,4

Spānija

16,3

21,1

25,7

19,6

−6,1

Francija

15,2

17,5

21,7

19,8

−1,9

Itālija

18,9

23,9

26,4

21,0

−5,4 

Latvija

30,1

18,0

21,2

17,6

−3,6

Lietuva

 :

25,7

24,3

−1,4

Luksemburga

(35,1)

22,7

22,9

26,0

+3,1

Ungārija

22,7

20,5

20,6

17,6

−3,0

Nīderlande

(9,5)

11,5

15,1

14,3

−0,8

Austrija

19,3

20,7

21,5

27,5

 +6,0

Polija

23,2

16,8

16,2

15,0

−1,2

Portugāle

26,3

22,0

24,9

17,6

−7,3

Rumānija

41,3

:

53,5

40,4

−13,1

Slovēnija

:

:

16,5

21,2

+4,7

Slovākija

:

24,9

27,8

22,3

−5,5

Somija

7,0

5,7

4,8

8,1

+3,3

Zviedrija

12,6

13,3

15,3

17,4

+2,1

Apvienotā Karaliste

(12,8)

 :

19,0

18,4

−0,6

ES (18 valstis)

21,3

 

24,1

20,0

 −4,1

ES (25 valstis)

 

 

23,1

19,6

 −3,5

UK, NL, LU: 2000. gada rezultāti nav salīdzināmi ar nākamajiem gadiem

3. pielikums. Dzimumu atšķirība lasīšanā


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website