Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2012. gada 29. augustā

Jūras karšu veidošana: „Zilās” izaugsmes jaunas iespējas un darbavietu radīšana, apgūstot jūras un okeānus

Okeāni un jūras, kas ieskauj Eiropu, piedāvā jaunas iespējas izaugsmei un nodarbinātībai, kas ļaus sasniegt stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus. Lai šo potenciālu izmantotu vislabāk , mums jāuzzina vairāk par to, kas notiek jūrā. Eiropas Komisija ierosina izveidot Eiropas ūdeņu jūras dibena digitālo karti līdz 2020. gadam, savācot visus esošos datus vienā saskaņotā datubāzē, kas būtu pieejama ikvienam. Ar zaļo grāmatu "Zināšanas par jūru", ko šodien pieņēma, Komisija uzsāk apspriešanos par to, kā šo mērķi varētu sasniegt. Tas rada vairākus jautājumus, piemēram, "kā dalībvalstu nemitīgos pūliņus var iestrādāt kopējo ES centienu īstenošanā?", "kā var pilnveidot jaunas, lētākas novērošanas tehnoloģijas?" un "kā var piedalīties privātais sektors?" Apspriešanas notiks līdz 2012. gada 15. decembrim.

Jaunajai, vienotajai Eiropas ūdeņu digitālajai jūras dibena kartei būtu jābūt ar daudzkārt lielāku, ar visaugstāko iespējamo izšķirtspēju un jāaptver topogrāfija, ģeoloģija, biotopi un ekosistēmas. Tā jāpapildina ar piekļuvi savlaicīgiem novērojumiem un informācijai par dažāda dziļuma ūdens slāņu fizisko, ķīmisko un bioloģisko stāvokli, saistītiem datiem par cilvēka darbības ietekmi un okeanogrāfijas prognozēm. Visai šai informācijai vajadzētu būt viegli pieejamai, savstarpēji izmantojamai un bez ierobežojumiem tās lietošanai. Šī sistēma būtu jāizveido ilgtspējīgā procesā, kurā pakāpeniski tiktu uzlabota tās piemērotība attiecīgajam mērķim, un tai būtu jāpalīdz dalībvalstīm maksimāli palielināt to jūras novērošanas, paraugu ņemšanas un mērījumu veikšanas programmu potenciālu.

Jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki sacīja: "Eiropas ekonomika varētu gūt labumu no strukturētākas pieejas zināšanām par jūru. Tas par 300 miljoniem eiro gadā var uzlabot konkurētspēju tiem, kuri strādā mūsu jūrās un piekrastē. Tas var radīt jaunas iespējas, kuru vērtība ir vēl 200 miljoni eiro gadā. Ieguvumus no samazinātas nenoteiktības ir grūtāk aprēķināt, taču ir aplēsts: ja nākotnē mēs varētu par 25 % gadā samazināt nenoteiktību attiecībā uz jūras līmeņa celšanos, tad tie, kuri ir atbildīgi par Eiropas krasta līnijas aizsardzību, varētu ietaupīt vēl 100 miljonus eiro gadā. Pirmie izmēģinājuma projekti liecina, ka šāda pieeja ir iespējama. Mēs balstīsimies uz pieredzi, kas no tiem gūta."

Okeāni un jūras, kas ietver Eiropu, var nodrošināt interesantu, labi atalgotu darbu, kas atbilst mūsu jauniešu cerībām. Tie var sniegt tīru enerģiju, kas mums ir vajadzīga, ja vēlamies nepieļaut klimata pārmaiņu izraisītu katastrofu. No jūrām un okeāniem mēs iegūstam olbaltumvielas veselīgam uzturam. No dzīvajiem organismiem, kas mīt temperatūras, tumsas un spiediena ziņā visekstremālākajos apstākļos, var iegūtus medikamentus vai fermentus. Apgūstot raktuves jūras un okeāna dibenā, var arī risināt izejvielu trūkumu, kas pieaug globālā , mērogā.

Šīs jaunās iespējas saistībā ar jūras ekonomikas izaugsmi un jaunām darbavietām nosaka divi apstākļi. Pirmkārt, sauszemes un saldūdens trūkums liek cilvēcei atkal pievērsties resursiem tajos 71 % mūsu planētas virsmas, ko klāj sālsūdens. Otrkārt, zemūdens novērošanas straujo attīstību, tālvadību un būvniecības tehnoloģijas, kas galvenokārt izstrādātas naftas produktu nozarei, var izmantot citas jaunās rūpniecības nozares visdažādākajos okeanogrāfijas un meteoroloģiskajos apstākļos.

Lai izmantotu šo potenciālu, mums ir jāatvieglo uzņēmumiem visu ieguldījumu veikšana. Ir jāsamazina izmaksas un riski un jāveicina jauninājumu ieviešana. Turklāt mums ir jānodrošina, lai jūras ekonomikas izaugsme būtu ilgtspējīga. Resursi ir lieli, tomēr ne bezgalīgi. Tāpēc mums ir jāzina, kāds ir jūras stāvoklis tagad un kā tas varētu mainīties nākotnē. Mums jāizprot, kā klimata pārmaiņas ietekmēs okeānu un otrādi.

Pašlaik Eiropā datus glabā simtiem iestāžu. Ir grūti atrast datus par konkrētu parametru konkrētā apgabalā, sarežģīti iegūt atļauju izmantot tos un laikietilpīgi apkopot datus no dažādiem savstarpēji nesavienojamiem avotiem, lai iegūtu viendabīgu priekšstatu. Tas palielina jūrā strādājošo uzņēmumu darbības izmaksas un nozīmē, ka daudzi potenciālie projekti nekad neīstenosies.

Komisijas mērķis ir sadarboties ar dalībvalstīm, lai apvienotu pieejamos resursus un mehānismus un tādējādi nodrošinātu, ka šīs zināšanas ir pieejamas nozares, valsts iestāžu, pētnieku un sabiedrības labā.

Vispārīga informācija

Komisijas 2010. gada septembra paziņojums "Zināšanas par jūru 2020" liecina, ka jūras novērošanas un datu labāka pārvaldīšana varētu samazināt izdevumus, kas rodas, strādājot jūrā, veicinātu inovācijas un mazinātu nenoteiktību par turpmākajām norisēm jūras vidē.

Pirmajā sagatavošanās darbu kārtā, ko veica saskaņā ar ES integrēto jūrniecības politiku, izveidoja parauga datu platformas, kas nodrošina piekļuvi datiem par jūru, kuri glabājas Eiropas publiskajās struktūrās. Sešas tematiskās grupas — hidrogrāfijas, ģeoloģijas, fizikas, ķīmijas, bioloģijas un fizisko biotopu datu jomā — izveidoja tīklu, kurā iesaistījās 53 organizācijas. Tajā pašā laikā saskaņā ar Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) tika izveidots jūras dienests, kurš, izmantojot satelītu un in situ datus, sniedz okeanogrāfijas prognozes, kā arī ES datu vākšanas sistēma ir izstrādājusi procesu strukturētu zivsaimniecības datu vākšanai. Darbos ir iesaistījušās arī ES dalībvalstis .

Plašāka informācija

Saite uz "Zināšanas par jūru": http://ec.europa.eu/maritimeaffairs/policy/marine_knowledge_2020/index_en.htm

http://ec.europa.eu/dgs/maritimeaffairs_fisheries/consultations/marine-knowledge-2020/index_en.htm

Kontaktpersonas:

Oliver Drewes (+32 2 299 24 21)

Lone Mikkelsen (+32 2 296 05 67)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site