Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2012. gada 7. augustā

Vide. Jauns ziņojums par atkritumu apsaimniekošanas rezultātiem

Jauns ziņojums par to, kā dalībvalstīs tiek apsaimniekoti sadzīves atkritumi, atklāj, ka Eiropas Savienībā pastāv pārsteidzošas atšķirības. Ziņojumā 27 dalībvalstis sagrupētas pēc 18 kritērijiem, izmantojot zaļas, dzeltenas un sarkanas "kartītes" tādās jomās kā kopējais pārstrādāto atkritumu apjoms, atkritumu apglabāšanas cenas un Eiropas tiesību aktu pārkāpumi. Izveidotā tabula ir daļa no pētījuma, kas palīdzēs dalībvalstīm uzlabot atkritumu apsaimniekošanu. Tabulas augšgalā ir Austrija, Beļģija, Dānija, Nīderlande, Vācija un Zviedrija: nevienai no šīm valstīm nav vairāk par 2 sarkanajām kartītēm. Savukārt tabulas lejasdaļā paveras pavisam cita aina: tikai retumis redzama kāda zaļā atzīme.

Vides komisārs Janess Potočniks to komentē šādi: "Šī aina apstiprina manas lielās bažas. Daudzās dalībvalstīs sadzīves atkritumu apsaimniekošanā vēl aizvien izmanto pašu sliktāko paņēmienu — apglabāšanu poligonos —, lai gan ievērojami struktūrfondu līdzekļi tiek atvēlēti stāvokļa uzlabošanai. Zemē tiek aprakti vērtīgi resursi, tiek izniekoti potenciāli ekonomikas ieguvumi, atkritumu apsaimniekošanas nozarē netiek radītas darbavietas, turklāt cieš cilvēku veselība un vide. Mūsu pašreizējos ekonomiskajos apstākļos tam nav nekāda attaisnojuma."

Dalībvalstis, kurās novērojama vislielākā atpalicība, ir Bulgārija, Čehija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Kipra, Lietuva, Latvija, Malta, Polija, Rumānija un Slovākija. Pie trūkumiem var minēt to, ka atkritumu rašanās novēršanas politikas nav vispār vai arī tā darbojas vāji, ir nepietiekami stimuli atkritumu novirzīšanai no poligoniem un nepiemērota atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra. Tā kā pārlieku daudz atkritumu tiek apglabāts poligonos, labāki atkritumu apsaimniekošanas paņēmieni (piemēram, atkārtota izmantošana un pārstrāde) tiek izmantoti nepietiekami. Tāpēc arī nākotnes prognozes ir drūmas.

Turpretī Austrija, Beļģija, Dānija, Nīderlande, Vācija un Zviedrija var lepoties ar visaptverošām atkritumu savākšanas sistēmām un poligonos apglabā mazāk par 5 % atkritumu. Šajās valstīs ir labi attīstītas pārstrādes sistēmas, pietiekama pārstrādes jauda un labi rezultāti bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanā. Parasti tās atkritumu apsaimniekošanas politikā mērķtiecīgi un ar panākumiem izmanto juridiskos, administratīvos un ekonomiskos instrumentus.

Vairākas dalībvalstis ir strauji progresējušas: ja agrāk lielāko daļu atkritumu apglabāja poligonos, tad tagad šādas situācijas praktiski vairs nav. Tomēr arī izcilniekiem ir jārisina vairākas problēmas, piemēram, intensīvāk jānovērš atkritumu rašanās un jārisina problēmas, kas saistītas ar jaudas pārpalikumu sadedzināšanas nozarē un kas var kavēt atkritumu pārstrādi un veicināt atkritumu kā sadedzināšanas iekārtu kurināmā importu.

Turpmākie pasākumi

Komisija šo ziņojumu izmanto, lai sagatavotu plānus, kas domāti 10 dalībvalstīm ar sliktākajiem rezultātiem. Plānus ar dalībvalstu iestādēm rudenī apspriedīs divpusējos semināros, kas sāksies Prāgā 19. septembrī. Plāni palīdzēs izplatīt paraugpraksi, un tajos būs ietverti individuāli ieteikumi, kā uzlabot atkritumu apsaimniekošanu, izmantojot ekonomiskus, juridiskus un administratīvus instrumentus, kā arī ES struktūrfondus.

Komisija pašlaik izvērtē ES struktūrfondu izmantošanu, lielāku vērību pievēršot tieši ES atkritumu politikas mērķiem. Ierosinātā daudzgadu finanšu shēma 2014.–20. gadam nodrošinās, ka ES līdzekļi tiek ieguldīti atkritumu apsaimniekošanas projektos tikai tādā gadījumā, ja ir izpildīti konkrēti priekšnosacījumi, tostarp, ja ir izstrādāts Atkritumu pamatdirektīvai atbilstīgs atkritumu apsaimniekošanas plāns, kurā ir noteikta atkritumu hierarhija un priekšroka dota to rašanās novēršanai, atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, nevis sadedzināšanai ar enerģijas rekuperāciju, bet apglabāšana poligonos un sadedzināšana bez rekuperācijas minēta tikai kā pēdējais līdzeklis galējas nepieciešamības gadījumā.

Vispārīga informācija

Komisijas nesen sagatavotā pētījumā lēsts: ja ES tiesību akti par atkritumiem tiktu īstenoti pilnībā, mēs varētu ietaupīt 72 miljardus eiro gadā, palielināt ES atkritumu apsaimniekošanas un otrreizējās pārstrādes sektora gada apgrozījumu par 42 miljardiem eiro un līdz 2020. gadam radīt 400 000 darbvietu (sīkāka informācija šeit).

Sīkāka informācija

Apsekojuma ziņojumu sk.

http://ec.europa.eu/environment/waste/studies/pdf/Screening_report.pdf (rezultātu tabula 41. lpp.)

Citi pētījumi par atkritumiem:

http://ec.europa.eu/environment/waste/studies/index.htm un

Eurostat Atkritumu datu centrs:

http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/waste/introduction

Komisijas vietne par atkritumu apsaimniekošanu:

http://ec.europa.eu/environment/waste/index.htm

Paziņojums presei par zaļo izaugsmi:

IP/12/18

Paziņojums presei par ekonomiskajiem instrumentiem:

IP/12/369

Kritērijs

EU MS

1.1 Atkritumu atsaistīšana no patēriņa

1.2 Atkritumu rašanās novēršanas programma

1.3 Pārstrādāto sadzīves atkritumu daudzums

1.4 Rekuperēto sadzīves atkritumu daudzums (enerģijas rekuperācija)

1.5 Likvidēto sadzīves atkritumu daudzums

1.6 Sadzīves atkritumu pārstrādes izveide

2.1 Aizliegums/ ierobežojumi sadzīves atkritumu apglabāšanai poligonos

2.2 Tipiska kopējā maksa par sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonā

2.3 Shēmas "maksā, kad izmet" sadzīves atkritumu sektorā

3.1 Piekļuve atkritumu savākšanas sistēmām

3.2 Pieejamā sadzīves atkritumu apstrādes jauda

3.3 Prognozes par sadz. atkritumu rašanos un apstrādes jaudu atkritumu apsaimniekošanas plānā

3.4 Vai pastāv un cik kvalitatīvas ir prognozes par sadzīves atkritumu rašanos un apstrādi

3.5 Nebīstamo atkritumu poligonu atbilstība

4.1 Mērķu izpilde attiecībā uz bioloģiski noārdāmiem sadzīves atkritumiem

4.2 Bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu daudzums poligonos

5.1 Pārkāpuma procedūru skaits - Atkritumu pamatdirektīva un Poligonu direktīva

5.2 Tiesas lietu skaits - Atkritumu pamatdirektīva un Poligonu direktīva

Kopējais rezultāts

AT

0

2

2 D

2 D

2 D

2

2

1

2

2

2

2

2

2

2

2

2

2

39

NL

0

2

2 D

2 D

2 D

2

2

2

1

2

2

2

2

2

2

2

2

2

39

DK

0

0

2 D

2 D

2 D

2

2

2

1

2

2

2

2

2

2

2

2

2

37

DE

1

0

2 D

1 D

2 D

2

2

2

2

2

2

2

1

2

2

2

2

2

36

SE

1

2

2 D

2 D

2 D

2

2

2

1

2

2

0

0

1

2

2

2

2

35

BE

1

2

2 D

2 D

2 D

2

2

2

1

2

2

0

0

2

2

2

1

1

34

LU

0

0

2 D

2 D

2 D

2

2

2

1

2

2

0

0

2

2

2

2

2

33

UK

1

2

2 D

1 D

2 D

2

0

1

1

2

2

2

1

1

2

1

2

2

32

FI

1

2

1 D

2 D

1 D

0

1

1

2

2

2

2

1

1

2

2

2

2

31

FR

1

2

1 D

2 D

2 D

1

1

1

1

2

2

2

1

1

2

2

1

1

31

SI

2

0

2 D

1 D

1 D

2

1

2

2

0

2

0

0

0

2

1

1

2

25

ES

2

0

1 D

1 D

1 D

1

0

1

1

2

2

0

0

1

2

1

1

1

21

PT

0

2

0 D

2 D

1 D

1

0

0

0

2

2

2

2

2

0

0

1

1

21

HU

1

0

1 D

1 D

1 D

2

0

0

1

0

0

0

0

2

2

1

2

2

19

IE

0

2

1 D

1 D

1 D

1

1

2

1

0

2

2

0

2

0

0

0

0

19

CZ

2

0

0 D

1 D

1 D

2

0

1

1

2

2

0

0

1

0

0

1

2

18

PL

1

2

1 D

0 D

1 D

2

1

1

1

0

2

0

0

1

0

0

1

2

18

EE

2

0

1 D

0 D

0 D

0

1

1

1

0

2

0

1

2

2

1

1

1

17

SK

2

0

0 D

1 D

0 D

1

1

0

1

2

2

0

0

1

2

1

1

1

17

IT

0

0

1 D

1 D

1 D

0

1

2

1

2

0

0

0

0

2

1

0

0

15

LV

2

0

0 D

0 D

0 D

1

1

1

0

0

2

0

1

2

0

0

2

2

14

CY

0

0

1 D

0 D

0 D

2

0

0

0

2

0

0

1

0

0

0

2

2

11

RO

2

0

0 D

0 D

0 D

1

0

0

0

0

2

0

1

0

0

1

2

2

11

LT

2

0

0 D

0 D

0 D

1

1

0

1

0

0

0

0

0

0

0

2

2

9

MT

0

0

0 D

0 D

0 D

2

0

0

0

2

0

0

0

2

0

0

1

2

9

BG

2

0

0 D

0 D

0 D

0

0

0

0

0

0

0

0

0

2

1

1

2

8

GR

1

0

0 D

0 D

0 D

0

0

0

0

2

0

0

0

0

0

0

0

0

3

Piezīmes par tabulu

Rezultāti

0 ir sarkanā kartīte, 1 — dzeltenā kartīte, 2 — zaļā kartīte, t.i., jo augstāks rezultāts, jo labāk. Tā kā 1.3., 1.4. un 1.5. kritērijs attiecas uz dalībvalstu faktiskajiem sasniegtajiem rezultātiem, rezultātu tabulā tie reizināti ar 2 (2D).

Izvērsti kritēriji

1.1. Sadzīves atkritumu rašanās atsaistīšana no mājsaimniecību galapatēriņa izdevumiem

1.2 Pastāv atkritumu rašanās novēršanas programma, līdzvērtīgi noteikumi atkritumu apsaimniekošanas plānā vai citā (vides) programmā

1.3. Pārstrādāto sadzīves atkritumu daudzums (materiālu pārstrāde un cita veida pārstrāde, ieskaitot kompostēšanu)

1.4. Rekuperēto sadzīves atkritumu daudzums (enerģijas rekuperācija)

1.5. Likvidēto sadzīves atkritumu daudzums (apglabāšana zemē vai uz zemes, sadedzināšana bez enerģijas rekuperācijas)

1.6. Sadzīves atkritumu pārstrādes izveide (materiālu pārstrāde un cita veida pārstrāde, ieskaitot kompostēšanu)

2.1. Valsts mērogā pastāv aizliegums/ierobežojumi sadzīves atkritumu apglabāšanai poligonos

2.2. Tipiska kopējā maksa par sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonā

2.3. Sadzīves atkritumu sektorā pastāv shēmas "maksā, kad izmet"

3.1. Piekļuve sadzīves atkritumu savākšanas sistēmām

3.2. Pieejamā sadzīves atkritumu apstrādes jauda saskaņā ar ES tiesību aktiem (ieskaitot likvidēšanu un sadedzināšanu)

3.3. Prognozes par sadzīves atkritumu rašanos un apstrādes jaudu atkritumu apsaimniekošanas plānā

3.4. Vai pastāv un cik kvalitatīvas ir prognozes par sadzīves atkritumu rašanos un apstrādi atkritumu apsaimniekošanas plānā

3.5. Nebīstamo atkritumu poligonu atbilstība Poligonu direktīvai

4.1 Poligonu direktīvas mērķu izpilde attiecībā uz bioloģiski noārdāmiem sadzīves atkritumiem, kas nonāk poligonos

4.2. Bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu daudzums, kas nonāk poligonos

5.1. Pārkāpuma procedūru skaits saistībā ar Atkritumu pamatdirektīvu un Poligonu direktīvu

5.2. Tiesu lietu skaits saistībā ar Atkritumu pamatdirektīvu un Poligonu direktīvu

Kontaktpersonas :

Joe Hennon (+32 2 295 35 93)

Monica Westeren (+32 2 299 18 30)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site