Komisija izvirza priekšlikumu par valstīm, kurās pēc 2019. gada atradīsies Eiropas Kultūras galvaspilsētas

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2012. gada 20. jūlijā

Komisija izvirza priekšlikumu par valstīm, kurās pēc 2019. gada atradīsies Eiropas Kultūras galvaspilsētas

Šodien Eiropas Komisija pieņēma priekšlikumu par Eiropas Kultūras galvaspilsētu iniciatīvas turpināšanu. Pašreizējā programma turpināsies līdz 2019. gadam. Savukārt jaunajā priekšlikumā ir noteikta secība, kādā valstis līdz 2033. gadam izvirzīs pilsētas šā statusa iegūšanai. Priekšlikumā ir ierosināts šo statusu katru gadu piešķirt ne tikai divu dalībvalstu pilsētām, bet ļaut arī ES kandidātvalstīm vai potenciālajām kandidātvalstīm reizi trijos gados nominēt Eiropas Kultūras galvaspilsētu. Šo priekšlikumu apspriedīs Eiropas Parlaments un Padome, un galīgo lēmumu par turpmāko kārtību pieņems līdz 2013. gada beigām.

Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu sacīja: “Eiropas Kultūras galvaspilsētu nominēšana ir viena no pamanāmākajām un sekmīgākajām ES iniciatīvām. Tā ir ne tikai popularizējusi Eiropas Savienības brīnišķīgo kultūras bagātību un daudzveidību, bet arī sekmējusi labas pārmaiņas pilsētās, un tās novērtē gan iedzīvotāji, gan pilsētas viesi. Sāncensība par statusa iegūšanu ir tik spraiga kā nekad agrāk, un tas apliecina šā statusa nezūdošo vērtību un pievilcību.”

Komisijas priekšlikumā ir saglabātas pašreizējās programmas iezīmes un struktūra. Tajā ir ierosināts arī turpmāk piešķirt šo statusu saskaņā ar dalībvalstu rotācijas sistēmu (skat. pielikumu). Atlases kritēriji ir grozīti, lai potenciālajām galvaspilsētām sniegtu sīkāk izstrādātus norādījumus, kas uzlabos iesaistīto pilsētu vispārīgo atlasi un pārraudzību. Vairāk uzmanības tiks pievērsts iniciatīvas sviras efektam saistībā ar ilgtermiņa izaugsmes un pilsētu attīstības veicināšanu, kā arī pasākuma Eiropas dimensijai un kultūras un mākslinieciskā satura kvalitātei attiecīgajā gadā.

Vispārīga informācija

Pašreizējā Eiropas Kultūras galvaspilsētu programma (Lēmums 1622/2006/EK) beidzas 2019. gadā. Lai pilsētām dotu pietiekami daudz laika sagatavoties, konkurss par statusa iegūšanu tiek uzsākts sešus gadus iepriekš, līdz ar to Parlamentam un Padomei lēmums par jauno ciklu ir jāpieņem 2013. gadā.

Komisijas priekšlikums ir sagatavots, ņemot vērā vairākus pašreizējās programmas novērtējumus un sabiedrisko apspriešanu, kas notika laika posmā no 2010. gada oktobra līdz 2011. gada janvārim. Pēc tam šī programma tika iztirzāta sabiedriskā sanāksmē 2011. gada martā Briselē. Gūtās atziņas apliecina, ka Eiropas Kultūras galvaspilsētas statuss sniedz daudzus ieguvumus pilsētām un reģioniem. Lai gan tas galvenokārt ir kultūras pasākums, statusam ir nozīmīga sociāla un ekonomiska ietekme, jo īpaši tad, ja tas ir daļa no kultūrā balstītas ilgtermiņa attīstības stratēģijas.

Kopš programmas izveidošanas 1985. gadā Eiropas Kultūras galvaspilsētas godu ir izpelnījušās jau 46 pilsētas. Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2012. gadā ir Gimaraiša (Portugālē) un Maribora (Slovēnijā).

Papildu informācija:

Eiropas Kultūras galvaspilsētas:

http://ec.europa.eu/culture/news/201207201-capitals-beyond-2019_en.htm

Eiropas Komisija: Izglītība un apmācība

Andrulas Vasiliu tīmekļa vietne

Sekojiet Andrulai Vasiliu Tviterī: @VassiliouEU

PIELIKUMS

Turpmākās Eiropas kultūras galvaspilsētas (2013.–2019. gads)

2013: Marseļa (Francija) un Košice (Slovākija)

2014: Ūmeo (Zviedrija) un Rīga (Latvija)

2015: Monsa (Beļģija) un Plzeņa (Čehija)

2016: Sansebastjana (Spānija) un Vroclava (Polija) (Skatīt arī IP/11/800 un IP/11/766)

2017: Dānijā Orhūsa un Sonderborga joprojām piedalās konkursā

Kiprā Nikosija un Pafosa joprojām piedalās konkursā

2018: Nīderlande un Malta

2019: Itālija un Bulgārija

Ierosinātā valstu secība Eiropas Kultūras galvaspilsētas kandidatūru izvirzīšanai (2020.–2033. gads)