Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2012. gada 19. jūlijā

Zivsaimniecība: Komisija ierosina jaunus pasākumus dziļūdens zivju krājumu un to biotopu labākai aizsardzībai

Eiropas Komisija ir ierosinājusi jaunus pasākumus, kuru mērķis ir regulēt dziļūdens sugu zveju Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā. Dziļūdens ekosistēmas un sugas, kas tajās dzīvo, ir īpaši jutīgas pret cilvēka darbībām. Jaunās regulas mērķis ir nodrošināt to, lai dziļūdens zivis tiktu zvejotas ilgtspējīgi, samazinātos nevēlamu piezveju apjoms, samazinātos ietekme uz jutīgiem dziļūdens biotopiem un būtu vairāk datu par šo sugu bioloģiju.

Šajā nolūkā Komisija ierosina pastiprināt licenču izdošanas sistēmu un pakāpeniski pārtraukt izmantot zvejas rīkus, ar kuriem dziļūdens sugu zivis zvejo mazāk ilgtspējīgā veidā, proti, grunts traļus un pie grunts nostiprinātus žaunu tīklus. Komisija paredz arī īpašas prasības attiecībā uz datu vākšanu dziļūdens zvejas darbībās. Minēto pasākumu īstenošanai vajadzīgie pielāgojumi var saņemt finanšu atbalstu no ES fondiem.

Zivis no dziļūdens krājumiem var tikt iegūtas kā piezvejas sugas daudzās zvejniecībās. Tomēr ir arī tādi zvejas kuģi, kas šīs sugas zvejo kā mērķsugas. Šie kuģi ir visvairāk atkarīgi no šiem resursiem, un nākotnē tie varēs pastāvēt tikai tad, ja to darbība tiks pārvaldīta tā, lai nodrošinātu ilgtspējību. Tas, pirmkārt, nozīmē to, ka pakāpeniski jāpāriet uz selektīvākām zvejas metodēm, kas mazāk ietekmē dziļūdens biotopus.

Komisija ierosina pakāpeniski pārtraukt izdot licences dziļūdens sugu zvejai ar grunts traļiem un pie grunts nostiprinātiem žaunu tīkliem, jo tie rada lielāku kaitējumu jutīgām dziļūdens ekosistēmām nekā citas zvejas metodes un ar tiem iegūst lielus nevēlamas piezvejas apjomus (svara izteiksmē 20–40 % vai vairāk). Citas komerciālas zvejniecības, kurās izmanto grunts traļus, ierosinātie pasākumi neskar, jo tie attiecas tikai uz zvejniecībām, kas nodarbojas ar dziļūdens zivju specializēto zveju.

Zvejnieki jau sadarbojas ar zinātniekiem, lai uzzinātu vairāk par dziļūdens ekosistēmām, par kurām zināms maz. Lai atrastu veidus, kā izmēģināt mazāk kaitīgus zvejas rīkus un pāriet uz zvejas metodēm un stratēģijām, kuras mazāk ietekmē šīs trauslās ekosistēmas, Komisija ir nolēmusi finansēt pētījumu par šo tematu sadarbībā ar uzņēmumiem, kas iesaistīti dziļūdens darbībās.

Vispārīga informācija

Dziļūdens sugu zivis tiek zvejotas dziļos Atlantijas okeāna ūdeņos, kas atrodas aiz kontinentālo šelfu galvenajām zvejas vietām, pat līdz 4000 m dziļumā. To biotopi un ekosistēmas ir lielā mērā neizzināti, taču ir zināms, ka tajos sastopami pat 8500 gadu veci koraļļu rifi un senas sugas, kas joprojām ir maz izpētītas. Tā ir trausla vide, kas pēc tai nodarīta kaitējuma, visticamāk, neatjaunojas. Dziļūdens zivju krājumi ļoti jutīgi reaģē uz zveju, ātri izsīkst un lēni atjaunojas, jo to atražošanās temps ir ļoti gauss.

Melnā mataste un sarkanā zobaine ir augstvērtīgas dziļūdens sugas, savukārt citas sugas, tādas kā zilā jūras līdaka un makrūrzivis, zvejnieki uzskata par vidēji vērtīgām. Daži dziļūdens zivju krājumi ir ievērojami noplicināti, piemēram, Atlantijas lielgalvja un dziļūdens haizivju krājumi. No citu sugu krājumiem (zilā jūras līdaka, strupdeguna garaste) var zvejot, taču tas jādara videi nekaitīgā veidā (piemēram, izvairoties no nevajadzīgas piezvejas).

Dziļūdens zveja Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā notiek ES ūdeņos, ieskaitot Portugāles un Spānijas tālākos reģionus, un starptautiskos ūdeņos, kuros piemēro saglabāšanas pasākumus, kas pieņemti Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijā (NEAFC), kurā ES darbojas kopā ar citām valstīm, kas zvejo attiecīgajā apgabalā.

Dziļūdens zvejā tiek iegūts aptuveni 1 % zivju, kuras izkrauj no Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā gūtajām nozvejām, bet dažas vietējo zvejnieku kopienas zināmā mērā ir atkarīgas no dziļūdens zvejas. Nozvejas un ar tām saistīto darbvietu skaits jau gadiem samazinās, jo krājumi ir noplicināti.

Līdz šim šī zveja notika pārsvarā neregulēti, un tas negatīvi ietekmēja attiecīgos krājumus. 2003. gadā ES sāka noteikt limitus, tādējādi ierobežojot pieļaujamo nozvejas apjomu, atļauju saņēmušo kuģu skaitu un dienu skaitu, ko tie var pavadīt jūrā, zvejojot šo sugu zivis (t. i., zvejas piepūli).

Attēlā redzams, kā zvejas piepūle samazinājusies pēdējo gadu laikā.

Zvejas piepūles samazinājums kopš 2000. gada saskaņā ar informāciju, ko sniegušas attiecīgās ES dalībvalstis

Vairāk informācijas

Kontaktpersonas:

Oliver Drewes (+32 2 299 24 21)

Lone Mikkelsen (+32 2 296 05 67)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site