Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2012. gada 11. jūlijā

Aizsargājot nodokļu maksātāju naudu – Komisija ierosina stiprināt krimināltiesību izmantošanu cīņā pret krāpniekiem

ES līdzekļu ļaunprātīga izmantošana noziedzīgos nolūkos apdraud ES izvirzītos mērķus – radīt darba vietas un panākt izaugsmi un dzīves apstākļu uzlabošanos. Tā kā valsts līdzekļu trūkst visās ES dalībvalstīs, no svara ir katrs eirocents. Tādēļ Eiropas Komisija šodien ierosināja jaunus noteikumus, lai, izmantojot krimināltiesības, cīnītos pret krāpšanu saistībā ar ES budžetu un labāk aizsargātu nodokļu maksātāju naudu. Ar direktīvu tiek radīta saskaņotāka sistēma, kā saukt pie atbildības un sodīt par noziegumiem saistībā ar ES budžetu tā, lai noziedznieki vairs nevarētu izmantot atšķirības starp valstu tiesību sistēmām. Direktīvā noteiktas kopīgas definīcijas noziedzīgiem nodarījumiem pret ES budžetu un minimuma sankcijas, tostarp brīvības atņemšana smagos gadījumos, kā arī saskaņoti laikposmi, kādos ir iespējams izmeklēt nodarījumus un saukt pie atbildības par tiem (t.i. noilguma termiņi). Tas palīdzēs atturēt krāpniekus, panākt iedarbīgākas tiesiskās darbības valstu līmenī un atvieglot zaudēto līdzekļu atgūšanu.

Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga sacīja: „ES nauda nedrīkst nonākt noziedznieku kabatās. Ir absolūti nepieciešams ieviest visstingrākās krimināltiesību normas, lai aizsargātu mūsu nodokļu maksātāju naudu. Mūsu mērķis ir skaidrs – nodrošināt, ka krāpšana saistībā ar ES budžetu nepaliek nesodīta, un tādējādi pasargāt nodokļu maksātāju naudu. Šodien iesniegtais priekšlikums palīdzēs novērst pašreizējo sajukumu ES krimināltiesību normās, kad viena dalībvalsts kādu noziegumu soda ar brīvības atņemšanu, bet cita par to pašu neveic nekādu darbību.”

Par krāpšanas apkarošanas jautājumiem atbildīgais ES komisārs Aļģirds Šemeta sacīja: Pašreizējā pieeja ES līdzekļu aizsardzībai Eiropā ir labākajā gadījumā juceklīga. Krāpnieki nedrīkstētu izsprukt no saukšanas pie atbildības un soda tikai savas atrašanās vietas dēļ. Eiropas nodokļu maksātāju nauda ir rūpīgi jāsargā visās dalībvalstīs. Šodien iesniegtais priekšlikums ir būtisks solis šajā virzienā.”

Pašlaik dalībvalstu pieejas ES līdzekļu aizsardzībai ir stipri atšķirīgas. Valstu starpā atšķiras interpretācija gan par to, kas ir uzskatāms par krāpšanu saistībā ar ES budžetu, gan par sodiem. Piemēram, soda apmērs par krāpšanu dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs atšķiras tiktāl, ka vienviet krāpšana nav obligāti sodāma, bet citviet par to paredzēts 12 gadus ilga brīvības atņemšana. Tāpat laikposms, kādā iespējams izmeklēt un saukt pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, ir stipri atšķirīgs – no viena gada līdz divpadsmit gadiem.

Lai risinātu šo problēmu, šodien pieņemtajā priekšlikumā tiek definēti tādi noziedzīgi nodarījumi kā krāpšana vai citi ar krāpšanu saistīti noziegumi, piemēram, korupcija, līdzekļu nelikumīga piesavināšanās, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai publiskā iepirkuma procedūru traucēšana, kaitējot ES budžetam. Šīs kopīgās definīcijas palīdzēs panākt to, ka tiesu iestādes visā ES tās piemēro vienādi, jo notiesājošo spriedumu īpatsvars dalībvalstīs atklātajās krāpšanas lietās saistībā ar ES budžeta izpildi svārstās no 14 % līdz 80 % atkarībā no dalībvalsts (ES vidējais rādītājs ir 41 %).

Šodien iesniegtajā Komisijas priekšlikumā paredzēts, ka minimālais sods, kādu dalībvalstis piemēro smagos gadījumos, ir brīvības atņemšana uz sešiem mēnešiem. Lai palīdzētu atgūt līdzekļus, tiek paredzēta šādos noziegumos iegūto līdzekļu konfiskācija.

Vispārīga informācija

Zaudējumi, kādi ES budžetam tiek nodarīti nelikumīgu darbību rezultātā, rada bažas. Vairāk nekā 90 % ES budžeta tiek pārvaldīti valstu līmenī. 2010. gadā kopumā bija 600 gadījumi, kuros bija aizdomas par krāpšanu saistībā ar ES izdevumiem un ieņēmumiem. Dalībvalstis ziņoja par iespējamas krāpšanas gadījumiem kopumā 600 miljonu eiro apmērā.

Tie bija gadījumi, kad pretendenti uz ES līdzekļiem, piemēram, lauksaimniecības vai reģionālās attīstības jomā, sniedza nepatiesu informāciju, lai saņemtu finansējumu, vai valstu ierēdņi saņēma naudu par publiskā iepirkuma līguma piešķiršanu, pārkāpjot iepirkuma noteikumus.

Pagājušā gada maijā Komisija pieņēma Paziņojumu par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību ar krimināltiesībām un administratīvu izmeklēšanu, kurā ir ietverts priekšlikums uzlabot ES finansiālo interešu aizsardzību (skat. IP/11/644).

Plašāka informācija:

Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES tiesiskuma komisāres Viviānas Redingas tīmekļa vietne: http://ec.europa.eu/reding

Komisāra Aļģirda Šemetas tīmekļa vietne:
http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/semeta/index_en.htm

Memo/12/544

Tiesību aktu skatīt
http://ec.europa.eu/anti_fraud/policy/preventing-fraud/index_en.htm

Eiropas Komisija – krimināltiesību politika:
http://ec.europa.eu/justice/criminal/criminal-law-policy

Kontaktpersonas :

Mina Andreeva (+32 2 299 13 82)

Natasha Bertaud (+32 2 296 74 56)

Emer Traynor (+32 2 292 15 48)

Natasja Bohez Rubiano (+32 2 296 64 70)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site