Ziņojumā vēstīts, ka pret bērniem ar īpašām vajadzībām un pieaugušajiem ar invaliditāti izglītības jomā joprojām pastāv nevienlīdzīga attieksme

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2012. gada 10. jūlijā

Ziņojumā vēstīts, ka pret bērniem ar īpašām vajadzībām un pieaugušajiem ar invaliditāti izglītības jomā joprojām pastāv nevienlīdzīga attieksme

Lai gan dalībvalstis ir apņēmušās veicināt iekļaujošu izglītību, Eiropas Komisijas šodien publicētajā ziņojumā norādīts, ka pret bērniem ar īpašām izglītības vajadzībām un pieaugušajiem ar invaliditāti joprojām pastāv nevienlīdzīga attieksme. Ziņojumā minēts, ka daudzi mācās palīgskolās, bet tie, kas apmeklē vispārīgās izglītības iestādes, bieži vien nesaņem piemērotu atbalstu. Ziņojumā dalībvalstis ir aicinātas pielikt vairāk pūļu, lai izveidotu iekļaujošas izglītības sistēmas un novērstu šķēršļus, ar kuriem saskaras neaizsargātās grupas izglītības, apmācības un nodarbinātības jomā.

"Ja vēlamies uzlabot dzīvi bērniem ar īpašām izglītības vajadzībām un pieaugušajiem ar invaliditāti, mums ir vairāk jācenšas nodrošināt pietiekamu finansējumu iekļaujošas izglītības politikas īstenošanai. Ir pienācis laiks pildīt uzņemtās saistības. Iekļaujoša izglītība nav papildu iespēja – tā ir pamatvajadzība. Lai panāktu labāku dzīvi mums visiem, neaizsargātajām grupām ir jābūt mūsu uzmanības centrā," teica Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu.

Aptuveni 45 miljoniem ES pilsoņu darbspējīgā vecumā ir invaliditāte, un 15 miljoniem bērnu ir īpašas izglītības vajadzības. Ziņojumā minēts, ka dažkārt tiem ir liegtas gan izglītības, gan nodarbinātības iespējas. Beidzot skolu, bērni ar īpašām vajadzībām bieži iegūst zemu kvalifikāciju vai neiegūst to nemaz un pēc tam uzsāk specializētu apmācību, kas atsevišķos gadījumos viņu nodarbinātības izredzes var drīzāk pasliktināt, nevis uzlabot. Ziņojumā ir norādīts, ka personām ar invaliditāti vai īpašām izglītības vajadzībām ir mazākas izredzes atrast darbu vai būt ekonomiski aktīvām, un pat tās, kas ir salīdzinoši veiksmīgas darba tirgū, bieži pelna mazāk nekā personas bez invaliditātes.

Visās dalībvalstīs speciālās izglītības iestādēs ir pārāk daudz trūcīgu bērnu (īpaši zēnu) no romu kopienas, etniskajām minoritātēm un sociālekonomiski nelabvēlīgas vides. Ziņojumā ir izvirzīts jautājums, vai speciālās izglītības sistēmas palielina jau tā sociāli atstumtu skolēnu izolāciju, drīzāk samazinot, nevis palielinot viņu iespējas dzīvē. Pētījumi liecina par to, ka šādus bērnus varētu uzņemt vispārīgās izglītības skolās, ja tiktu vairāk ieguldīts to valodas prasmju attīstīšanā, un pastāvētu lielāka izpratne par kultūras atšķirībām.

Ziņojumā ir arī uzsvērts, ka dalībvalstīs ļoti atšķiras tas, kā bērni ar īpašām vajadzībām tiek identificēti, un vai tos ievieto vispārīgās vai speciālās izglītības skolās. Piemēram, Flandrijā (Beļģijā) 5,2 % skolēnu ar īpašām vajadzībām atrodas speciālās palīgskolās, savukārt Itālijā tikai 0,01 %. Ziņojumā ir ieteikts veikt papildu pasākumus, lai saskaņotu definīcijas un uzlabotu datu apkopošanu, kas ļautu valstīm efektīvāk salīdzināt savas pieejas un mācīties no citu pieredzes.

Vispārīga informācija

Ziņojumu "Izglītība un invaliditāte / īpašas vajadzības - ES politika un prakse izglītības, apmācības un nodarbinātības jomā studentiem ar invaliditāti un īpašām izglītības vajadzībām" ("Education and Disability/Special Needs - policies and practices in education, training and employment for students with disabilities and special educational needs in the EU") Eiropas Komisijai sagatavoja neatkarīgs izglītības un mācību sociālo zinātņu ekspertu tīkls (NESSE).

Citi ziņojuma galvenie secinājumi

• Lai gan izglītojamos ar smagu invaliditāti var būt sarežģītāk iekļaut vispārīgā mācību vidē, un tiem var būt noderīgākas speciālas izglītības iestādes, arvien vairāk pierādījumu liecina par to, ka ļoti lielu skaitu izglītojamo ar invaliditāti / īpašām izglītības vajadzībām var integrēt vispārīgās izglītības sistēmā, un kvalitatīva iekļaujoša izglītība ir noderīga visiem izglītojamajiem.

• Lai gan virzība uz iekļaujošākām izglītības sistēmām ir būtiski svarīga, skolotāju izglītība un nepārtraukta profesionālās izaugsme ne vienmēr bijusi organizēta saskaņā ar iekļaujošas izglītības prasībām.

• Ne tikai skolotājiem, bet arī mācību palīgpersonālam ir būtiska nozīme, nodrošinot to, ka iekļaušana praksē ir veiksmīga.

• Dažās Eiropas valstīs mācību programmas ir standartizētas un neelastīgas, kas sarežģī bērnu ar invaliditāti iekļaušanu. Arī atstāšana uz otru gadu nesekmē iekļaujošas izglītības principu īstenošanu.

• Personām ar invaliditāti ir mazāka iespējamība pāriet augstākā izglītībā nekā personām bez invaliditātes.

• Personas ar invaliditāti, kas iegūst augstākās izglītības kvalifikāciju, darba tirgū joprojām atrodas nelabvēlīgā stāvoklī, taču tām ir lielākas iespējas iegūt darbu kā mazāk kvalificētām personām ar invaliditāti.

• Eiropā nav salīdzinošu datu par to, kāds skaits studentu ar invaliditāti iegūst augstāko izglītību, kāda ir to invaliditāte, un kādus rezultātus tie sasniedz.

• Trūkst aktuālas un ticamas informācijas par to, cik daudz personu ar invaliditāti tiek nodarbināts dažādās ES valstīs.

• Nabadzības un sociālās atstumšanas risku pazemina invaliditātes pabalsti, bet tos, iespējams, samazinās sakarā ar pašreiz Eiropā notiekošo valsts izdevumu ierobežošanu.

• „Elastdrošības” pasākumi ir noderīgi, jo ļauj personām ar invaliditāti strādāt nepilnu darba laiku, nezaudējot pabalstus pilnībā.

• Eiropā pastāv liela konverģence invaliditātes un nodarbinātības politikas jomā — vairums valstu piemēro līdzīgus nodarbinātības atbalsta pasākumus. Tomēr atšķirīga ir nodarbinātības atbalsta un profesionālās rehabilitācijas programmu efektivitāte, iesaistot personas ar invaliditāti darba tirgū vai palīdzot tām saglabāt nodarbinātību, ja invaliditāte ir iegūta darba laikā.

Vairākas ES iniciatīvas jau ir izveidotas, lai sekmētu mācības personām ar īpašām vajadzībām:

• ES "Stratēģiskā sistēma Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”)” aicina dalībvalstis nodrošināt veiksmīgu iekļaušanu visiem izglītojamajiem, tostarp personām ar īpašām vajadzībām; Padomes 2010. gada maija secinājumi par izglītības un apmācības sociālajiem aspektiem šo nostāju nostiprināja;

• Komisija 2012. gada pēdējā ceturksnī publicēs darba dokumentu par vienlīdzību izglītības un apmācības jomā. Tajā būs ietverta nodaļa par iekļaujošu izglītību ar veiksmīgas politikas un paraugprakses piemēriem;

• Eiropas Komisija finansiāli atbalsta Eiropas Aģentūru izglītības attīstībai personām ar īpašām vajadzībām. Aģentūras darbs padziļina zināšanas par iekļaujošu izglītību un veicina valstu sadarbību un zināšanu apmaiņu šajā jomā.

Papildu informācija

http://www.nesse.fr/nesse/activities/reports/activities/reports/disability-special-needs-1

Pilns ziņojuma teksts

Eiropas Komisija: Izglītība un apmācība

Andrulas Vasiliu tīmekļa vietne

Sekojiet Andrulai Vasiliu Tviterī: @VassiliouEU

Obligāto izglītību iegūstošo skolēnu skaits un procentuālā daļa, kas apmeklē speciālās palīgskolas un speciālās izglītības klases

* Dati par Angliju iekļauj vienīgi tos skolēnus, kas ir oficiāli reģistrēti kā personas ar īpašām vajadzībām.

Avots: Eiropas Aģentūra izglītības attīstībai personām ar īpašām vajadzībām, valstu dati par 2010. gadu.

Skolēni, kas identificēti kā personas ar īpašām izglītības vajadzībām kā % no kopējā skolēnu skaita

Avots: Eiropas Aģentūra izglītības attīstībai personām ar īpašām vajadzībām, valstu dati par 2010. gadu

Piezīme: Statistika par Bulgāriju un Itāliju ir iegūta no valstu datiem par 2008. gadu, ko sniedz Eiropas Aģentūra izglītības attīstībai personām ar īpašām vajadzībām, jo šī statistika nav iekļauta 2010. gada publikācijā.

Skolēni speciālās izglītības skolās un speciālās izglītības klasēs kā % no kopējā skolēnu skaita

Avots: Eiropas Aģentūra izglītības attīstībai personām ar īpašām vajadzībām, valstu dati par 2010. gadu.

Piezīme: Statistika par Bulgāriju un Itāliju ir iegūta no valstu datiem par 2008. gadu, ko sniedz Eiropas Aģentūra izglītības attīstībai personām ar īpašām vajadzībām, jo šī statistika nav iekļauta 2010. gada publikācijā.