Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2012. gada 9. jūlijā

Kibernoziedzība – ES pilsoņi ir norūpējušies par personas datu un tiešsaistē veikto maksājumu drošību

Jauns Eirobarometra apsekojums liecina, ka interneta lietotāji ir ļoti norūpējušies par kiberdrošību, proti, 89 % izvairās izpaust personisku informāciju tiešsaistē, un 74 % piekrīt apgalvojumam, ka iepriekšējā gadā ir palielinājies risks kļūt par kibernoziedzības upuri.

12 % no interneta lietotājiem visā Eiropas Savienībā ir jau saskārušies ar krāpšanu tiešsaistē, un 8 % ir kļuvuši par identitātes zādzības upuriem. Tomēr 53 % no interneta lietotājiem pēdējā gada laikā nav nomainījuši nevienu no savām tiešsaistē izmantotajām parolēm.

,,Tā kā aizvien vairāk cilvēku izmanto internetu un bauda digitālās ekonomikas priekšrocības, tad nav pārsteigums, ka vislielākās bažas mums rada personas datu un tiešsaistē veikto maksājumu drošība. Drīzāk pārsteidzoši ir tas, ka tikai puse no eiropiešiem veic efektīvus pasākumus, lai aizsargātos no kibernoziedzības”, teica Sesīlija Malmstrēma, ES iekšlietu komisāre.

Apsekojums, kas aptvēra gandrīz 27 000 cilvēku visās ES dalībvalstīs, liecina par to, ka pastāv cieša saikne starp informētību par kibernoziedzības riskiem un drošības sajūtu tiešsaistē. Vairākums to cilvēku, kuri jūtas droši, veicot bankas darījumus vai iepirkumus tiešsaistē, apgalvo, ka viņi ir arī labi informēti par kibernoziedzību.

,,Mēs nedrīkstam pieļaut, ka kibernoziedznieki iejaucas mūsu darbībās internetā. Jo vairāk mēs zinām par riskiem un to, kā sevi aizsargāt, jo vairāk mēs varam patiešām pilnībā izmantot digitālās dzīves piedāvātās iespējas”, teica Sesīlija Malmstrēma.

Citi svarīgākie apsekojuma secinājumi ir šādi:

  • 53 % no interneta lietotājiem pauž, ka viņi iegādājas preces vai pakalpojumus tiešsaistē, 52 % izmanto sociālo tīklu vietnes, 48 % veic bankas darījumus tiešsaistē, savukārt 20 % pārdod tiešsaistē preces vai pakalpojumus;

  • 29 % nav pārliecināti par savām spējām izmantot internetu tādiem mērķiem kā, piemēram, bankas pakalpojumi tiešsaistē vai iepirkšanās internetā;

  • 59 % uzskata, ka nav pietiekami informēti par kibernoziedzības riskiem;

  • 40 % ir norūpējušies par to, ka kāds varētu iegūt vai ļaunprātīgi izmantot viņu personas datus, un 38 % ir norūpējušies par maksājumu drošību tiešsaistē.

Šā gada martā Komisija ierosināja izveidot 2013. gadā Eiropas Kibernoziedzības centru jeb EC3, lai aizsargātu eiropiešus un uzņēmumus pret augošajiem kibernoziedzības draudiem. Eiropas Kibernoziedzības centrs (IP/12/317 un MEMO/12/221) koncentrēsies uz nelikumīgām darbībām tiešsaistē, ko veic organizētas noziedznieku grupas, jo īpaši uzbrukumiem, kas vērsti pret internetbanku pakalpojumiem un citām finanšu darbībām tiešsaistē. Centrs mēģinās arī atrast iespējas, lai labāk aizsargātu sociālo tīklu profilus pret e-noziedznieku iefiltrēšanos un sniegtu informāciju un izvērtējumus valstu tiesībaizsardzības iestādēm. Tas palīdzēs šīm iestādēm cīnīties pret identitātes zādzībām tiešsaistē, seksuālo vardarbību pret bērniem un bērnu seksuālo izmantošanu, kā arī pret kiberuzbrukumiem, kuru mērķis ir kritiskā infrastruktūra un informācijas sistēmas Eiropā.

EC3 jāsāk darboties nākamā gada janvārī. Eiropola galvenajā mītnē Hāgā pašlaik pilnā sparā rit centra izveide, kas cita starpā aptver kibernoziedzības laboratorijas būvniecību, apmēram 30 pilnas slodzes amata vietu radīšanu un kontaktu izveidi ar dalībvalstīm, kas centra rīcībā nodos ekspertus. Eiropols pēdējos mēnešos ir arī būtiski palielinājis savu praktisko atbalstu kibernoziedzības izmeklējumiem dalībvalstīs. Centra izveides ietvaros tiek dibināti kontakti ar kibernoziedzības apkarošanas vienībām valstu tiesībaizsardzības iestādēs, kā arī ar privātā sektora dalībniekiem, kas darbojas kiberdrošības un pretvīrusu jomā.

Eiropas Komisija 2010. gada septembrī iesniedza priekšlikumu direktīvai par rīcību pret jauniem kibernoziegumiem, piemēram, liela mēroga kiberuzbrukumiem. Tajā ir izklāstīti konkrēti pasākumi, tostarp tādi, ar kuriem par kriminālsodāmu nosaka destruktīvas programmatūras izstrādi un pārdošanu un uzlabo Eiropas policijas iestāžu sadarbību. Priekšlikuma mērķis ir stiprināt Eiropas spējas reaģēt uz kibernoziegumu radītiem traucējumiem un ieviest jaunus atbildību pastiprinošus apstākļus un stingrākus kriminālsodus. Šo pasākumu nolūks ir efektīvāk apkarot pieaugošos draudus un aizvien biežākus liela mēroga uzbrukumus informācijas sistēmām.

Neaprobežojoties ar šiem pasākumiem, ir pienācis laiks, ka Eiropas Savienība izklāsta redzējumu par to, kā kibertelpā var paaugstināt drošību plašākā mērogā. Tāpēc Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) šobrīd sagatavo Eiropas kiberdrošības stratēģiju. Lai īstenotu visaptverošu pieeju kiberdrošības jomā, būs jāiesaista ne tikai publiskā sektora iestādes, bet arī privātais sektors, kura īpašumā un pārziņā ir lielākā daļa kibervides infrastruktūras. Ar stratēģiju būs jāpievēršas dažādām politikas jomām, ko var negatīvi ietekmēt kiberdrošības riski un apdraudējumi. Stratēģija aptvers pasākumus, kas cita starpā attiecas uz infrastruktūras aizsardzību un kibernoziedzību, kā arī uz ārējiem aspektiem, piemēram, kibertelpas lomu demokrātiskās kustībās un spēju veidošanā trešās valstīs.

Noderīgas saites

Eirobarometra apsekojums par kibernoziedzību pilnā apjomā, kā arī rezultāti par katru ES dalībvalsti:

 http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb_special_399_380_en.htm#390

http://ec.europa.eu/public_opinion/index_en.htm

Sesīlijas Malmstrēmas tīmekļa vietne

Komisāres Malmstrēmas Twitter konts

Iekšlietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietne

Iekšlietu ģenerāldirektorāta Twitter konts

Kontaktpersonas:

Michele Cercone (+32 2 298 09 63)

Tove Ernst (+32 2 298 67 64)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website