Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas

paziņojums presei

Briselē, 3 jūlijs 2012

Zināšanas, atbildība un iesaiste: ES izklāsta savu politiku attiecībā uz Arktiku

Eiropas Komisija un ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos šodien izklāstīja turpmākos plānus ES konstruktīvai iesaistei Arktikas jautājumos. Arktikas reģions ir pasaules vides svarīgs komponents. Klimata pārmaiņas Arktikas reģionā strauji progresē, turklāt katru gadu tās ir arvien redzamākas un būtiski ietekmē Arktikas ekosistēmu un iedzīvotāju iztikas avotus. Tajā pašā laikā jūras ledus straujā sarukšana un tehnikas progress paver jaunas ekonomiskās iespējas reģionā, piemēram, kuģošanas, kalnrūpniecības, enerģijas ieguves un zivsaimniecības jomā. Lai gan šīs darbības dotu labumu pasaules tautsaimniecībai, tām nepieciešama apdomīga un ilgtspējīga pieeja: ja netiks ievēroti augstākie vides standarti, var sagaidīt turpmāku ietekmi uz neaizsargāto Arktikas reģionu.

Šodien pieņemto stratēģiju var apkopot trīs vārdos "zināšanas, atbildība un iesaiste", un tajā ir ietverti vairāki konkrēti pasākumi, kas veicina pētniecību un ilgtspējīgu attīstību reģionā, kā arī videi nekaitīgas tehnoloģijas, ko varētu izmantot ilgtspējīgai kuģošanai un kalnrūpniecībai. Ir uzsvērta arī ES darbība Arktikā kopš 2008. gada. Piemēram, pēdējo desmit gadu laikā ES ir Arktikas pētniecībā ieguldījusi 20 miljonus eiro gadā, un kopš 2007. gada tā ir ieguldījusi vairāk nekā 1,14 miljardus eiro reģiona ilgtspējīgai attīstībai.

ES Augstā pārstāve un Komisijas priekšsēdētāja vietniece Ketrina Eštone teica: "Ar šodien iesniegtajiem pasākumu priekšlikumiem mēs vēlamies pasaulei apliecināt, ka ES ir stingri apņēmusies pildīt savas saistības attiecībā uz Arktikas reģionu. Norises Arktikā prasa steidzami turpināt darbu, lai apkarotu globālās klimata pārmaiņas, turklāt tām ir arvien lielāka stratēģiskā, ekonomiskā un vides aizsardzības nozīme Eiropas Savienībā. ES vēlas sniegt pozitīvu ieguldījumu sadarbībā starp Arktikas valstīm un ņemt vērā Arktikas reģiona pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu vajadzības.

Jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki teica: "Arktika saskaras ar straujām un nozīmīgām pārmaiņām, kas ļauj īstenot jaunas saimnieciskās darbības šajā pasaules neaizsargātajā daļā. Problēmām un iespējām vides jomā jāpievērš visas pasaules uzmanība, un ES var dot ievērojamu ieguldījumu tādās jomās kā pētniecība, finansējums, cīņa pret globālo sasilšanu un videi nekaitīgāku tehnoloģiju izstrāde. Tas arī ir ES integrētās jūrlietu politikas mērķis – ieguldījums kopīgu risinājumu izstrādē, kas paredzēti jūru ilgtspējīgai pārvaldībai."

Gan Augstā pārstāve Eštone, gan komisārs Damanaki šopavasar apmeklēja Arktikas reģionu; Eštone apmeklēja Somiju, Zviedriju un Norvēģiju, tostarp Svālbaru, savukārt Damanaki apmeklēja Grenlandi.

Šajā paziņojumā ir noteikti vairāki pasākumi, lai atbalstītu Arktikas efektīvu pārvaldību. Tie ietver, piemēram, šādus pasākumus:

  • atbalsts Arktikas pētniecībai saskaņā ar Komisijas ierosināto pētniecības un inovācijas programmu "Apvārsnis 2020" 80 miljardu eiro apmērā (skatīt IP/11/1475);

  • ieguldījums meklēšanas un glābšanas pasākumos Arktikā, pateicoties novērošanas satelītu jaunai paaudzei (skatīt IP/11/1477);

  • pasākumu izvēršana, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām;

  • ES finansējuma iespēju izmantošana, lai maksimāli veicinātu ilgtspējīgu attīstību Arktikā, tādējādi nodrošinot labumu vietējām kopienām un pamatiedzīvotājiem;

  • videi labvēlīgu tehnoloģiju veicināšana un izstrāde, ko varētu izmantot ieguves rūpniecības nozarēs Arktikā;

  • veicināt divpusēju dialogu par Arktikas jautājumiem ar Kanādu, Islandi, Norvēģiju, Krievijas Federāciju un Savienotajām Valstīm, tostarp, piesakoties pastāvīgā novērotāja statusam Arktikas Padomē;

  • pielikt lielākas pūles, lai risinātu pastāvīgu dialogu ar pamatiedzīvotāju organizācijām par ES politiku un programmām.

Kopumā šajā paziņojuma ir iekļauti 28 darbības punkti.

Paziņojuma galvenās tēmas

  • Klimata pārmaiņas: ES ir uz pareizā ceļa, lai īstenotu Kioto mērķi, turklāt tā ir tiesību aktos iestrādājusi apņemšanos par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un joprojām ir apņēmības pilna līdz 2050. gadam īstenot ilgtermiņa mērķi par emisiju samazināšanu 80-95 % apmērā.

  • Ilgtspējīga attīstība: finanšu periodā no 2007. gada līdz 2013. gadam ES nodrošina vairāk nekā 1,14 miljardus eiro ES arktisko reģionu un kaimiņos esošo teritoriju ekonomiskā, sociālā un vides potenciāla attīstīšanai.

  • Pētniecība: Pēdējo desmit gadu laikā ES ir veikusi svarīgu ieguldījumu Arktikas pētniecībā, no ES fondiem sniedzot apmēram 200 miljonus eiro starptautiskās pētniecības pasākumiem Arktikā.

Eiropas Parlaments un ES dalībvalstis ir aicinātas iesniegt savus viedokļus par ierosinātajiem pasākumiem. Līdz ar šo paziņojumu tiek sākts arī dialogs un konsultācijas ar Arktikas reģiona valstīm, pamatiedzīvotājiem un citām ieinteresētajām personām, lai turpmāk uzlabotu ES politiku attiecībā uz Arktiku.

Pamatinformācija

Laikposms no 2005. gada līdz 2010. gadam bija vissiltākais līdz šim reģistrētais periods Arktikā, un paredzams, ka tuvākajos 30-40 gados reģions vasarās būs brīvs no ledus. Šo straujo pārmaiņu rezultātā, iespējams, varētu tikt nodrošināta piekļuve plašiem dabas resursiem, piemēram, naftai un gāzei, kā arī kuģošanas ceļiem, kas ļautu samazināt ceļā pavadīto laiku un izmaksas svarīgos tirdzniecības maršrutos starp Eiropu un Āziju. Arktikas Padome ir galvenais starptautiskai forums, kura mērķis ir panākt ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību Arktikā. Arktikas Padomes dalībnieki ir Arktikas valstis (Kanāda, Dānija, kas pārstāv gan Grenlandi, gan Farēru salas, Somija, Islande, Norvēģija, Krievijas Federācija, Zviedrija un ASV). Pamatiedzīvotāju organizācijas ir Arktikas Padomes pastāvīgās dalībnieces. Eiropas Komisija 2008. gada decembrī ES vārdā iesniedza pieteikumu, lai iegūtu novērotāja statusu; šis pieteikums tika vēlreiz apstiprināts 2011. gada beigās. Paredzams, ka lēmums par šo pieteikumu tiks pieņemts Arktikas Padomes ministru sanāksmē, kas notiks 2013. gada maijā Kirunā.

Sīkāka informācija:

MEMO 12/517: EU’s Arctic Policy: Questions and Answers

http://eeas.europa.eu/arctic_region/index_en.htm

http://ec.europa.eu/maritimeaffairs/policy/sea_basins/arctic_ocean/index_en.htm

Kontaktpersonas:

Michael Mann (+32 2 299 97 80)

Maja Kocijancic (+32 2 298 65 70)

Eamonn Prendergast (+32 2 299 88 51)

Oliver Drewes (+32 2 299 24 21)

Lone Mikkelsen (+32 2 296 05 67)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website