Navigation path

Left navigation

Additional tools

Svarīgo pamattehnoloģiju milzīgā potenciāla izmantošana nodarbinātības nodrošināšanai

European Commission - IP/12/685   26/06/2012

Other available languages: EN FR DE DA NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2012. gada 26. jūnijā

Svarīgo pamattehnoloģiju milzīgā potenciāla izmantošana nodarbinātības nodrošināšanai

Šodien Eiropas Komisija aicināja stiprināt Eiropas centienus svarīgo pamattehnoloģiju (KET) veicināšanai. Saskaņā ar prognozēm pasaules KET tirgus (mikroelektronika un nanoelektronika, uzlabotie materiāli, rūpnieciskā biotehnoloģija, fotonika, nanotehnoloģija un uzlabotas ražošanas tehnoloģijas) no 2008. līdz 2015. gadam pieaugs no attiecīgi EUR 646 mljrd. līdz EUR 1 trlj.; tas ir pieaugums par 54 %, proti, 8 % ES IKP. Gaidāms arī straujš nodarbinātības pieaugums. Paredzams, ka nanotehnoloģijas nozarē vien darbavietu skaits ES palielināsies no 160 000 2008. gadā līdz aptuveni 400 000 2015. gadā. Šodien Eiropas Komisija iepazīstināja ar stratēģiju, ar ko paredzēts stimulēt uz KET balstītu produktu (piemēram, inovatīvu produktu un nākotnes lietotņu) rūpniecisko ražošanu. Šīs stratēģijas mērķi ir neatpalikt no ES galvenajiem starptautiskajiem konkurentiem, atjaunot izaugsmi Eiropā un radīt darbavietas rūpniecības nozarē, vienlaikus risinot šodienas aktuālos sabiedriskos jautājumus. Patiesībā Eiropa ir pasaules līdere KET pētniecībā un izstrādē — Eiropas izcelsmes patentu pieteikumu īpatsvars kopējā patentu pieteikumu skaitā pasaulē ir vairāk nekā 30 %. Neraugoties uz to, ES nav pārvērsusi savu stipro pētniecības un izstrādes bāzi preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā, kas būtu nepieciešams izaugsmes un nodarbinātības stimulēšanai. Tāpēc Komisija aicina stiprināt Eiropas centienus KET veicināšanai.

Iepazīstinot ar paziņojumu, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Antonio Tajāni, kas ir atbildīgs par rūpniecību un uzņēmējdarbību, uzsvēra: „Šodien lielākā daļā inovatīvu produktu — neatkarīgi no tā, vai tie ir viedtālruņi vai elektromobiļi, — vienlaikus kā vienotu vai kā integrētus elementus ietver vairākas KET. KET šodien var kļūt par mums tik ļoti vajadzīgo reālo nodarbinātības katalizatoru. Tāpēc Eiropai vajadzīga stratēģija KET izstrādei un rūpnieciskai ieviešanai. Tās noteiks mūsu ekonomikas nākotni un ļaus Savienībai atjaunot izaugsmi un veidot darbavietas, saglabājot mūsu līderpozīcijas tehnoloģiju jomā pasaulē.”

Plašāka informācija

MEMO/12/484

KET nodrošina daudz darbavietu, tostarp daudz kvalitatīvu darbavietu

KET ieviešana ir ļoti svarīga gan rūpniecības nozares konkurētspējai, gan lai reaģētu uz šodienas milzīgajām sabiedriskajām problēmām. KET transversālo un daudzšķautņu nozīmi atspoguļo to MVU skaits, kuri darbojas KET jomā, un radīto kvalitatīvo darbavietu skaits. Piemēram, saskaņā ar aplēsēm nanotehnoloģijas nozarē pasaulē 2008. gadā tika nodarbināti 160 000 cilvēku. Tas ir 25 % pieaugums salīdzinājumā ar 2000. gadu. Mikroelektronikas un nanoelektronikas rūpniecības nozarē un tai faktiski pakārtotās IKT nozarēs pēdējā desmitgadē tika radītas 700 000 papildu darbavietu Eiropā, uzrādot tendenci nodrošināt darbavietas, kuras ir vairāk orientētas uz pakalpojumiem un kurās vajadzīgi augsti kvalificēti darbinieki, un tendenci strauji atgūties pēc krīzes. Rūpnieciskā biotehnoloģija ir atzīta par KET virzītājspēku bioekonomikā. Tiek lēsts, ka katrs eiro, ko iegulda pētniecībā un inovācijā šajā jomā, atpelnīsies desmitkārtīgi. Turklāt MVU ir galvenais inovācijas un nodarbinātības virzītājspēks Eiropā, un ir paredzams, ka lielākā daļa darbavietu KET jomā tiks radītas tieši šajos uzņēmumos. Fotonikas nozarē lielākā daļa no 5000 Eiropas uzņēmumu ir MVU. Vācijā aptuveni 80 % nanotehnoloģijas uzņēmumu ir MVU.

KET var atjaunot Eiropas līderpozīcijas inovācijas jomā

KET ir būtiskākais inovāciju avots. Tās nodrošina neaizstājamus tehnoloģiskos elementus, kas rada iespēju izstrādāt plašu produktu pielietojumu klāstu, ieskaitot tādus pielietojumus, kas vajadzīgi energotehnoloģiju izstrādē ar zemu oglekļa savienojumu emisiju, energoefektivitātes un resursu efektivitātes uzlabošanā, jaunu zāļu izstrādē sabiedrībai, kas noveco. KET, kas definētas 2009. gadā1, ir kļuvušas par prioritāti ES darba kārtībā. Papildus tas ir atspoguļots, piešķirot KET būtisku nozīmi Komisijas priekšlikumos par nākamo ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” un par Eiropas Reģionālās attīstības fondu. Eiropas spēja izstrādāt un rūpnieciski pielietot KET ir būtiska, lai sekmētu konkurētspēju un izaugsmi ilgtermiņā.

Iekšējais tirgus piedāvā auglīgu pamatu KET tas savieno pusmiljardu Eiropas iedzīvotāju, sniedz ievērojamas tirdzniecības iespējas KET izstrādātājiem un galalietotājiem un bez šaubām ir viena no galvenajām ES priekšrocībām. Ģeogrāfiskais tuvums starp ieinteresētajām personām KET jomā integrē Eiropas pievienotās vērtības ķēdes un tādējādi nodrošina konkurences priekšrocības. Šodien ES ir lielākais integrētais tirgus pasaulē, tas ir atvērts inovācijām, un tajā ir pasaules vadošie uzņēmumi autobūvē, ķīmijas, aviācijas un kosmosa rūpniecībā, veselības un enerģētikas nozarē, — šajās visās nozarēs tiek izmantotas KET.

Komisija ierosina visaptverošu ilgtermiņa stratēģiju, kas ietver visus attiecīgos ES instrumentus un svarīgākās ieinteresētās personas, un:

  • integrētu pieeju KET pētniecības un inovācijas finansēšanai, kas aptver visu pievienotās vērtības ķēdi, lai pētniecības rezultāts būtu tirgū laižami produkti un ekonomikas izaugsme;

  • stratēģisku pieeju KET reģionālās inovācijas finansēšanā, lai varētu modernizēt rūpniecības bāzi visos Eiropas reģionos;

  • finansējuma pieejamības nodrošināšanu KET projektiem, izmantojot Eiropas Investīciju bankas resursus;

  • sviras efekta panākšanu KET politikā visos līmeņos, nodrošinot ES un valstu darbību koordināciju, lai panāktu sinerģiju un papildināmību starp šīm darbībām un pēc iespējas labi izmantotu publiskos resursus;

  • līdzvērtīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu pasaules tirgū, mobilizējot esošos tirdzniecības instrumentus, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un līdzvērtīgus starptautiskās konkurences apstākļus;

pienācīgu pārvaldību, nodrošinot pienācīgas pārvaldības struktūras, lai panāktu netraucētu īstenošanu un maksimāli izmantotu sinerģiju.

Kontaktpersonas:

Carlo Corazza (+32 2 295 17 52)

Sara Tironi (+32 2 299 04 03)

1 :

Komisijas paziņojums COM(2009) 512/3: „Gatavojoties nākotnei: kopējas stratēģijas izstrādāšana svarīgām pamattehnoloģijām ES”


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website