Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eirobarometra aptaujā 98 % eiropiešu atbalsta to, ka viņu bērni apgūst svešvalodas, taču pārbaudēs noskaidrojas, ka valodu prasme vēl jāpilnveido

Commission Européenne - IP/12/679   21/06/2012

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2012. gada 21. jūnijā

Eirobarometra aptaujā 98 % eiropiešu atbalsta to, ka viņu bērni apgūst svešvalodas, taču pārbaudēs noskaidrojas, ka valodu prasme vēl jāpilnveido

Jaunākajā Eirobarometra sabiedriskās domas aptaujā, kurā tika noskaidrota eiropiešu attieksme pret daudzvalodību un svešvalodu apguvi, gandrīz deviņi no desmit aptaujātajiem uzskata, ka svešvalodu prasme ir ļoti noderīga, un 98 % apgalvo, ka, pateicoties valodu prasmei, viņu bērniem būs labākas izredzes nākotnē.

Savukārt kādā citā Eiropas Komisijas pētījumā, proti, pirmajā Eiropas valodu prasmju apsekojumā, noskaidrojās, ka praksē pastāv plaisa starp vēlamo un reālo situāciju svešvalodu prasmju jomā: pārbaudot pusaudžu vecuma skolēnu svešvalodu zināšanas 14 Eiropas valstīs, konstatēts, ka tikai 42 % no viņiem labi pārvalda pirmo svešvalodu un tikai 25 % – otro. Ievērojams skaits skolēnu jeb 14 % nepārvalda pirmo svešvalodu pat pamatprasmju līmenī, bet otrajai svešvalodai šis rādītājs ir 20 %.

Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu sacīja: "Šī Eirobarometra aptauja parāda, ka cilvēkiem daudzvalodība un valodu apguve ir ļoti svarīgs jautājums, un mums par to jāpriecājas. Taču mums arī jāstrādā, lai uzlabotu valodu apguvi un mācīšanu. Spēja sazināties svešvalodā paplašina redzesloku un piedāvā dažādas iespējas; cilvēkiem tā palielina izredzes darba tirgū, bet uzņēmumiem – iespējas vienotajā tirgū."

Desmit gadus kopš 2002. gada Barselonas deklarācijas pieņemšanas, kurā valstu un valdību vadītāji aicināja kopš agras bērnības bērniem mācīt vismaz divas svešvalodas, eiropieši lielā mērā apzinās daudzvalodības sniegtās priekšrocības. Gandrīz trīs ceturtdaļas aptaujāto jeb 72 % atbalsta šo mērķi, un 77 % uzskata, ka tas jāizvirza par prioritāti politiskā līmenī. Vairāk nekā puse eiropiešu jeb 53 % izmanto svešvalodas darbā, savukārt 45 % aptaujāto uzskata, ka viņiem izdevies atrast labāku darbu savā valstī, pateicoties prasmei sazināties svešvalodās.

Neraugoties uz iepriekš minēto, to eiropiešu skaits, kuri apgalvo, ka spēj sazināties kādā svešvalodā, ir nedaudz samazinājies – no 56 % līdz 54 %. Daļēji tas skaidrojams ar to, ka krievu un vācu valoda vairs nav obligātais priekšmets Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu skolu mācību programmās.

To skolēnu īpatsvars, kuri brīvi pārvalda pirmo svešvalodu, svārstās no 82 % Maltā un Zviedrijā (kur pirmā svešvaloda ir angļu valoda) līdz tikai 14 % Francijā (kur pirmā apgūstamā svešvaloda ir angļu valoda) un 9 % Anglijā (kur pirmā svešvaloda ir franču valoda). Viena no būtiskākajām pārmaiņām kopš 2005. gada ir tas, ka internets ir veicinājis cilvēku pasīvās prasmes: spēju lasīt un klausīties svešvalodās. To eiropiešu īpatsvars, kuri regulāri izmanto svešvalodas internetā, piemēram, sociālajos medijos, ir palielinājies par 10 procentpunktiem – no 26 % līdz 36 %.

Turpmākie pasākumi

Eiropas Komisija ar jaunās programmas “Erasmus visiem (IP/11/1398) palīdzību vēlas aktivizēt valodu apguvei sniegto atbalstu. Valodu apguve ir viens no sešiem konkrētajiem Komisijas mērķiem, un tā ir iecerējusi ievērojami palielināt finansējumu valodu kursiem cilvēkiem, kuri vēlas studēt, mācīties vai strādāt par brīvprātīgajiem ārvalstīs. Komisija līdz 2012. gada beigām ierosinās Eiropas valodu prasmju iespējamos kritērijus, kas ļaus noteikt dalībvalstu progresu valodu mācīšanas un apguves uzlabošanā.

Eirobarometra aptaujas “Eiropieši un viņu valodas” un Eiropas valodu prasmju apsekojuma rezultāti tiks apspriesti starptautiskā konferencē, kas Eiropas valodu dienā, 26. septembrī, notiks Kipras pilsētā Limasolā.

Priekšvēsture

Barselonas sanāksmē 2002. gadā Eiropadome aicināja rīkoties, "lai uzlabotu pamatprasmes, proti, jau agrā bērnībā skolēniem mācot vismaz divas svešvalodas", un "ieviest valodu zināšanu indikatoru".

Īpašā Eirobarometra (386) aptauja “Eiropieši un viņu valodas” tika veikta 2012. gada pavasarī. Dzimtajā valodā personīgi tika aptaujāti gandrīz 27 000 cilvēku. Aptaujā bija aptvertas visas 27 dalībvalstis, un aptaujātie pārstāvēja dažādas sociālās un demogrāfiskās grupas.

Lielākajai daļai aptaujāto (16 %) dzimtā valoda bija vācu valoda, tai sekoja itāļu un angļu valoda (13 % katrai), franču valoda (12 %), pēc tam – spāņu un poļu valoda (8 % katrai).

Salīdzinot ar 2005. gada Eirobarometra aptaujas datiem, to aptaujāto skaits, kuri apgalvoja, ka vismaz vienā svešvalodā spēj sazināties tik labi, lai uzturētu sarunu, bija ievērojami palielinājies Austrijā (par 16 procentpunktiem, sasniedzot 78 %), Somijā (par 6 procentpunktiem, sasniedzot 75 %) un Īrijā (par 6 procentpunktiem, sasniedzot 40 %).

Turpretim to cilvēku skaits, kuri spēj sarunāties vismaz vienā svešvalodā, ir būtiski samazinājies Slovākijā (par 17 procentpunktiem, sasniedzot 80 %), Čehijā (par 12 procentpunktiem, sasniedzot 49 %), Bulgārijā (par 11 procentpunktiem, sasniedzot 48 %), Polijā (par 7 procentpunktiem, sasniedzot 50 %) un Ungārijā (par 7 procentpunktiem, sasniedzot 35 %). Kopš 2005. gada minētajās valstīs aizvien samazinās to cilvēku skaits, kuri pārvalda tādas svešvalodas kā krievu un vācu valodu.

Piecas visplašāk pārvaldītās svešvalodas aizvien ir angļu (38 %), franču (12 %), vācu (11 %), spāņu (7 %) un krievu valoda (5 %).

Valstu līmenī angļu valodu kā svešvalodu cilvēki visbiežāk pārvalda 19 no 25 dalībvalstīm, kurās tā nav valsts valoda, proti, izņemot Apvienoto Karalisti un Īriju.

Turklāt pirmo reizi tika pētīts, kāda ir cilvēku attieksme pret tulkojumu nozīmi veselības un drošības, izglītības, darba meklēšanas, informācijas un izklaides, piemēram, filmu nozares un lasīšanas, jomā. Iepriekšējās Eirobarometra aptaujas valodu jomā Komisijas uzdevumā tika veiktas 2001. un 2005. gadā.

Eiropas valodu prasmju apsekojums tika veikts 2011. gada pavasarī, un pēc detalizētas analīzes veikšanas šodien tiek publicēti tā rezultāti. Tajā pārbaudīja gandrīz 54 000 skolēnu 14 valstīs 16 izglītības sistēmās (Anglijā, trīs valodu kopienās Beļģijā, Bulgārijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Maltā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Spānijā un Zviedrijā). Novērtējums sniedz salīdzināmus datus par 14 līdz 15 gadus vecu skolēnu svešvalodu prasmes līmeni. Katrā valstī pārbaudēs tika vērtēta skolēnu spēja lasīt, rakstīt un klausīties divās no piecām plašāk mācītajām oficiālajām ES valodām: angļu, franču, itāļu, spāņu un vācu valodā. Turklāt, izvērtējot anketas, ko bija aizpildījuši ne vien skolēni, bet arī gandrīz 5000 svešvalodu skolotāju un 2250 skolu vadītāju, ir konstatēts, ka spēja apgūt valodas ir cieši saistīta ar motivāciju, kas savukārt saistīta ar situāciju ģimenē, skolā un sabiedrībā kopumā.

Plašāka informācija

Īpašā Eirobarometra (386) aptauja “Eiropieši un viņu valodas”

http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb_special_en.htm.

Eirobarometra kopsavilkums

Faktu lapa par valstīm

http://ec.europa.eu/languages/eslc/index/html

European Survey on Language Competences project

http://ec.europa.eu/languages/eslc/docs/en

European Survey on Language Competences: Final report

http://ec.europa.eu/languages/eslc/docs/en/executive-summary-eslc_en.pdf

European Survey on Language Competences: Executive summary

Eiropas Komisija: http://europa.eu/eu-life/education-training/index_lv.htm.

Andrulas Vasiliu tīmekļa vietne: Androulla Vassiliou's website

Sekojiet Andrulai Vasiliu Tviterī @VassiliouEU.

Kontaktpersonas:

Dennis Abbott (+32 2 295 92 58); Twitter: @DennisAbbott

Dina Avraam (+32 2 295 96 67)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site