Navigation path

Left navigation

Additional tools

Digitalizācijas programma: gada rezultātu apkopojums apstiprina strukturālas reformas nepieciešamību visas Eiropas ekonomikā un brīvu darbavietu esību IKT jomā, kā arī strauju virzību uz mobilajiem pakalpojumiem un tehnoloģijām

European Commission - IP/12/614   18/06/2012

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2012. gada 18. jūnijā

Digitalizācijas programma: gada rezultātu apkopojums apstiprina strukturālas reformas nepieciešamību visas Eiropas ekonomikā un brīvu darbavietu esību IKT jomā, kā arī strauju virzību uz mobilajiem pakalpojumiem un tehnoloģijām

Eiropas pilsoņu, uzņēmēju un novatoru radītais pieprasījums digitālajā jomā ir pietiekami liels, lai Eiropā panāktu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, taču šā potenciāla izmantošanu kavē ātra interneta nodrošinājuma, tiešsaistes satura, pētniecības un attiecīgo prasmju nepietiekamība. Datu izmantošana aizvien lielākā apjomā un pāreja uz mobilajām tehnoloģijām (piemēram, viedtālruņiem) un mobilajiem pakalpojumiem (piemēram, 3G internets, mūzikas straumēšana un tīmekļa e-pasts) ir nozīmīgākās tendences informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā, kas patlaban rada 8 miljonus darbavietu un 6 % no ES IKP.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa sacīja: „Eiropieši tiecas pēc digitālajām tehnoloģijām un lielākas izvēles šajā jomā, taču valdības un nozares pārstāvji nespēj apmierināt šo pieprasījumu. Šī nespēja atteikties no 20. gadsimta politiskās mentalitātes un uzņēmējdarbības modeļiem kaitē Eiropas ekonomikai. Tas ir liels negods. „Nepietiekami investējot, mēs kaitējam paši sev. Ja mēs ieslīgsim pašapmierinātībā, Eiropu pieveiks starptautiskie konkurenti.”

Eiropas Komisijas Eiropas Digitalizācijas programmas novērtējumā gūtie galvenie secinājumi ir šādi:

Pozitīvās tendences

  • Piekļuve platjoslai Eiropā ir gandrīz visur. 95 % eiropiešu ir piekļuve fiksētam platjoslas savienojumam.

  • Lietotāji un uzņēmēju aprindas strauji pāriet uz mobilajiem sakariem. Mobilā interneta lietošana pieaugusi par 62 %, un mobilo platjoslas pakalpojumu abonentu skaits sasniedzis 217 miljonus.

  • 15 miljoni eiropiešu pirmo reizi pieslēgumu iegādājušies 2011. gadā, un patlaban 68 % eiropiešu regulāri apmeklē tīmekli, bet 170 miljoni — sociālos tīklus. Pirmo reizi vairākums ekonomiski nelabvēlīgos apstākļos dzīvojošu eiropiešu lietojuši internetu, taču viens no četriem eiropiešiem ir tāds, kas internetu nav lietojis nekad.

  • Grieķija, Portugāle un Īrija ir pieņēmušas e-pārvaldības stratēģiju, lai palīdzētu saglabāt publisko pakalpojumu kvalitāti. Līdztekus Čehijai lielāks e-pārvaldības pakalpojumu piedāvājums un izmantojums bijis vērojams tur, kur ekonomikai ir finansiālas problēmas, tādējādi izceļot e-pārvaldības nozīmi strukturālās reformas veiksmīgai īstenošanai.

Jomas, kam tiek veltīta uzmanība

Pusei Eiropas darbaspēka nav pietiekamu IKT prasmju, lai mainītu darbu vai atrastu jaunu. Kaut arī 43 % ES iedzīvotāju ir vidējas vai labas prasmes interneta izmantošanā, un tie prot, piemēram, izmantot internetu telefona zvanam vai izveidot tīmekļa lapu, aptuveni puse darbaspējīgo uzskata, ka to datora un interneta lietošanas prasmes nav pietiekamas pašreizējam darba tirgum. Gandrīz 25% nav nekādu IKT lietošanas prasmju. Šādos apstākļos ir grūti apmierināt brīvo darbavietu piedāvājumu IKT jomā, kur 2015. gadā to būs 700 000.

Iepirkšanās tiešsaistē joprojām ir galvenokārt valsts mēroga darbība. Kaut arī 58 % ES interneta lietotāju iepērkas tiešsaistē, tikai viena desmitā daļa no tiem iegādājušies pirkumu citu ES dalībvalstu tīmekļa vietnēs. Lielākās problēmas ir valodas barjeras un administratīvās formalitātes (piemēram, piegādes atteikums un sarežģījumi autortiesību jomā).

MVU darbība e-tirdzniecības pakalpojumu jomā ir apstājusies. Vairākums MVU neveic tiešsaistē ne pirkšanas, ne pārdošanas darījumus, tādējādi ierobežojot savu eksporta un ienākumu potenciālu.

Ieguldījumi pētniecībā krietni atpaliek no mūsu konkurentu ieguldījumiem. Kaut arī publiskā pētniecība bija pasargāta no taupības pasākumiem, izdevumu pieaugums gadā ir stipri vien zemāks par 6 %, kas vajadzīgi, lai līdz 2020. gadam publisko ieguldījumu apjomu palielinātu divtik. Ieguldījumu apjoms komerciālajā pētniecībā krītas. Patlaban ieguldījumu intensitāte pētniecības un attīstības jomā ES IKT nozarei ir mazāk par pusi no tās, kāda šajā jomā ir IKT nozarei ASV.

Telekomunikāciju uzņēmumi turpina krāpt patērētājus ar viesabonēšanas cenām. 2011.–2012. gadā vairāk uzņēmumu atteicās no krāpnieciskās pieejas, piedāvājot attiecīgās valsts cenām tuvas viesabonēšanas cenas un tarifus. Tomēr patērētāji par viesabonēšanas zvaniem joprojām maksā vidēji trīsarpus reižu vairāk nekā par valsts iekšējiem zvaniem.

No Digitalizācijas programmas 101 darbības (IP/10/581MEMO/10/199 un MEMO/10/200), 34 ir pabeigtas. 52 ir labā stāvoklī, bet 15 ir iekavētas vai var tikt iekavētas. Vērtējot Digitalizācijas programmas izpildi, analizēts arī stāvoklis ES telekomunikāciju tirgū un Eiropas digitālā konkurētspēja (sk. MEMO/12/446).

Pamatinformācija

Eiropas Komisija atbild par tādu tiesisko un uzņēmējdarbības regulējumu, kas veicina konkurenci un ieguldījumus Eiropas digitālo tehnoloģiju tirgū.

Eiropas Digitalizācijas programmas izpildes 2012. novērtējumā analizēts progress gan ES, gan valsts mērogā šā regulējuma sasniegšanā, ievērojot 78 darbības, kas Digitalizācijas programmā paredzētas Komisijai, un 23 darbības, kas tajā paredzētas dalībvalstīm.

Lai to panāktu, 2011.–2012. gadā izteikti nozīmīgi regulējuma priekšlikumi, tostarp:

  • jauna viesabonēšanas regula, lai paplašinātu jomu, kurā nosakāmi cenu griesti, attiecinot to arī uz datiem, un ieviestu jaunu konkurenci.

  • ES ministri ir panākuši priekšvienošanos (sk. IP/12/583) par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, tostarp par vairāk nekā 7 miljardiem eiro, kas ES atvēlēti privātu ieguldījumu stimulēšanai jaunas paaudzes platjoslas tehnoloģijā un tādu būtisku tiešsaistes pakalpojumu izstrādei kā e-iepirkumi, e-veselība un aprūpe, e-tiesiskums un Europeana;

  • Saistībā ar nākamo ES pētniecības un inovācijas finansēšanas programmu „Apvārsnis 2020” Komisija ierosina ieguldīt 80 miljardus eiro, no kuriem lielāko daļu saņemtu IKT nozare;

  • regula, lai nodrošinātu harmonizāciju e-parakstu un citu tādu uzticamības pakalpojumu jomā, kam ir būtiska nozīme, lai izmantotu ietaupījumu potenciālu, ko piedāvā publiskais elektroniskais iepirkums, un panāktu elektroniskās identifikācijas savstarpēju atzīšanu ES dalībvalstīs;

  • rīcības plāns e-tirdzniecības jomā, lai atvieglotu tiešsaistes produktu un satura pārrobežu pieejamību un, visbeidzot, atrisinātu maksājumu veikšanas, pakalpojumu piegādes, patērētāju aizsardzības un informācijas problēmas (sk. IP/12/10).

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Barrozu lūdza dalībvalstīm izraudzīties „Digitālo čempionu” kā starpnieku un pārstāvi saziņā ar sabiedrību interneta nozīmes celšanā, savukārt Nēlī Krusa aicināja nozares pārstāvjus, izglītības darbiniekus un citas sabiedrības grupas izveidot stabilu koalīciju, kas palīdzētu aizpildīt brīvās darbavietas IKT jomā, tostarp nodrošinot labākas iespējas IT apmācībai (SPEECH/12/282).

ES stratēģijas mākoņdatošanai jeb cloud computing un interneta drošībai tiks iesniegtas 2012. gadā.

Papildu informācija

Digitalizācijas programmas rezultātu apkopojums

Rezultātu apkopojums ar sadalījumu pa valstīm: skatīt platjoslas pakalpojumu, interneta lietošanas, e-pārvaldības, tiesiskā regulējuma un pētniecības tendences par katru ES dalībvalsti

Digitalizācijas programmas tīmekļa vietne

Nēlī Krusas tīmekļa vietne

Sekot Nēlī Krusas tvītošanai

Kontaktpersonas:

Ryan Heath (+32 2 296 17 16), tviteris: @ECspokesRyan

Linda Cain (+32 2 299 90 19)

Pielikums


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website