Zvejas iespējas 2013. gadam: labākas vairākos zivju krājumos

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Brisele, 2012. gada 8. jūnijs

Zvejas iespējas 2013. gadam: labākas vairākos zivju krājumos

Šodien pieņemtajā konsultatīvajā dokumentā izklāstīti Eiropas Komisijas nodomi attiecībā uz zvejas iespēju noteikšanu 2013. gadam. Ar šādu ikgadēju dokumentu Komisija aicina dalībvalstis un ieinteresētās aprindas paust viedokli par kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN), kvotu un zvejas piepūles (jūrā pavadīto dienu skaits) noteikšanu nākamajam gadam. Dokuments rāda, ka Komisijas īstenotie pasākumi pret pārzveju ir sākuši nest augļus. Var pierādīt, ka Eiropas jūrās pārzvejoti netiek 20 krājumi: vēl 2009. gadā šādi zivju krājumi bija tikai pieci. Pēdējo gadu laikā īstenotie KPN samazinājumi jau 2012. gadā ļāva atkal palielināt vairākas KPN. Zvejniecībai šāds palielinājums varētu nest vismaz 135 miljonus eiro lielus papildu ienākumus.

Iepriekš minētie skaitļi liecina: zinātniska pieeja KPN noteikšanā palīdz zivju krājumiem atjaunoties. Savukārt zvejnieki tiek atalgoti ar lielākām nozvejām un labākiem ienākumiem, un arī zvejas ietekme uz vidi ir mazāka. Šie skaitļi rāda arī to, ka — lai plašākā mērogā piemērotu praksē pārbaudītas un ilgtermiņā darbojošās metodes un iekļautu tās ES politikas veidošanas sistēmā — ir vajadzīga kopējās zivsaimniecības politikas reforma. Lai izbeigtu pārzveju, nepietiek ar ikgadēju KPN noteikšanu. Ir vajadzīga ilgtermiņa pārvaldība, kas pilnībā balstīta uz zinātnisku pieeju, un tādas destruktīvas prakses kā, piemēram, izmetumu, izbeigšana: tas izklāstīts Komisijas priekšlikumā par KZP reformu.

Jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki norāda: "Mēs esam daudz darījuši, lai izbeigtu pārzveju, un redzam, ka stāvoklis uzlabojas, bet, ja vēlamies, lai šie uzlabojumi saglabātos ilgtermiņā, mums jādara vēl vairāk un jāpieņem KZP reforma."

Komisija uzskata, ka krājumiem, uz kuriem attiecas ilgtermiņa pārvaldības plāni, KPN un zvejas piepūle nākamajam gadam jānosaka saskaņā ar spēkā esošajiem plāniem (juridiska prasība). Pārējo zivju krājumu KPN būtu jāpamato ar zinātniskajiem ieteikumiem, par mērķi izvirzot pakāpenisku pārzvejas izbeigšanu līdz 2015. gadam vai drīzāk, ja tas ir iespējams. Ja zinātnisko ieteikumu nav, būtu jāpiemēro piesardzības princips.

Zinātniskais pamatojums iegūst aizvien lielāku nozīmi zivju krājumu novērtēšanā. Vēl 2009. gadā zinātniskie ieteikumi nebija pieejami par 57 krājumiem, no kuriem, ievērojot KPN, zvejoja Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā. Sagaidāms, ka 2012. gadā tādu būs tikai 10–12.

Tādējādi Komisija atkārtoti apstiprina, ka tā ir apņēmusies ierosināto nozvejas apjomu pamatā likt zinātnisku analīzi un līdz 2015. gadam pakāpeniski izbeigt pārzveju, kā paredzēts priekšlikumā par KZP reformu.

Pamatinformācija

Zivju krājumi ES ūdeņos Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, kuri ir novērtēti kā nepārzvejoti:

Tajos krājumos, kurus ir bijis iespējams zinātniski novērtēt, stāvoklis pēdējos gados ir uzlabojies. Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā un tuvējās jūrās pārzvejoto krājumu skaits samazinājās no 32 krājumiem 2005. gadā (krājumu kopskaits 34) līdz 18 krājumiem 2012. gadā (krājumu kopskaits 38), t. i., no 94 % līdz 47 %. Vidusjūrā pietiekami dati ir pieejami par 63 % krājumu. 80 % no šiem krājumiem ir pārzvejoti.

Sīkāka informācija Komisijas konsultatīvajā dokumentā:

http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/fishing_rules/tacs/info/com_2012_278_lv.pdf